Sarijušies riepu dūmus,
Līgotāji meklē krūmus,
Rītam austot, Jānis klusi
Streipuļo uz māju pusi.
***
Jānīts nāca pār kalniņu
Zelta kanna rociņā,
Es palaidu savu suni,
Nu sēž Jānis kociņā!
***
Ai, māmiņa, ai, māmiņa,
Tavs Jānīt’s nebēdnieks:
Vakar dzina blusai pēdas
Pār meitiņas vēdergalu.
Jāņu nakti, meitiņ, sargi
Savu puķu vainadziņu,
Nakts ir silta, galva karsta,
Novīst puķu vainadziņš.
Lai Jāņos nenotiktu ķibele un pēcjāņos nevajadzētu saskarties ar dižkreņķi un dižķibeli jāievero dažādi ticējumi un paražas .
Kas strādās Jāņu nakti, tam maksās dubultā.
Ja Jāņi iekrīt sestdienā, pirmdien darbā būs grūti.
Kas ejot rasā mazgāties, tam mājās esot atvienots karstais ūdens.
Ja Jāņos neesi sadzēris ar Jāni, tad tevi visu gadu paģiras mocīs.
Jāņu naktī vajaga nopīt divus vainadziņus un pusnaktī aiziet uz upi un iemest; ja vainadziņi saplūst kopā, tad izved tautās, ja nesaplūst, tad neizved.
Ja dzērājam nezinot iedod ķēves mīzalus, tad tas vairs nedzer.
Ja no rīta ceļoties tūliņ dzied, tad vakarā esot jāraud.
Zāle aug līdz Jāņa vakaram, bet jau ar Jāņa dienu sāk briest.
Tādēļ zālēm un tējai jāievāc augi līdz Jāņa dienai.
Ja grib, lai gari mati aug, tad Jāņu naktī pusnaktī vajag pāris stopinj matos saliet.
Tur, kur līgotāji Jāņu naktī ejot par pļavām (un nokārtojas🙂, augot labāki zāle.Jāņa dienas rītā jānogriež papardes kāts pie pašas pamatnes, uz nogriezuma būs redzams kāds burts, ar to burtu sāksies nākamā vīra vai sievas vārds.