Joku asorti jeb veselīga smieklu deva jautrākai dienai (19.06.2020)10

1. Sievietes vienmēr izstrādā NOTEIKUMUS.

2. NOTEIKUMI var tikt mainīti bez brīdinājuma.

3. Neviens vīrietis nevar zināt visus NOTEIKUMUS.

4. Ja sievietei rodas aizdomas, ka vīrietis zina visus NOTEIKUMUS, viņai nekavējoties jāmaina daži NOTEIKUMI (vai vīrietis).

5. Sievietei vienmēr ir taisnība.

6. Kad kādreiz rodas iespaids, ka sievietei nav taisnība, tas ir tāpēc, ka vīrieša nepareizās rīcības rezultātā ir radušies pārpratumi.

7. Ja stājas spēkā 6. NOTEIKUMS, vīrietim nekavējoties jāatzīst sava vaina un jāatvainojas.

8. Sieviete drīkst mainīt savas domas jebkurā brīdī.

9. Vīrietis nekad nedrīkst mainīt savas domas bez iepriekšējas

rakstiskas sievietes piekrišanas.

10. Sievietei ir tiesības jebkurā brīdī saskumt vai sākt dusmoties bez jebkāda redzama iemesla.

11. Vīrietim jāsaglabā miers visos gadījumos, izņemot tos, kad sieviete vēlas, lai tas skumtu vai dusmotos.

12. Sievietei nekādos apstākļos nav jādara vīrietim zināms, vai viņa vēlas, lai vīrietis dusmojas vai skumst.

13. Vīrietim nepārtraukti ir jāspēj lasīt sievietes domas.

14. Svarīgi vienmēr ir tas, ko sieviete domāja, nevis tas, ko viņa teica.

15. Ja vīrietis nespēj ievērot NOTEIKUMUS, tad viņam nav mugurkaula un viņš ir lupata.

16. Ja sievietei ir PMS (pirmsmenstruālais sindroms), nekādi NOTEIKUMI nav spēkā un vīrietim ir jāizpatīk katrai viņas iegribai.

Kautkā vienreiz vācietis, amerikānis un krievs saderēja, ka varēs izdarīt tā, ka kaķis labprātīgi ēdīs sinepes.

Nu labi- sāk vācietis: sasien kaķi, nogāž vēkšpēdus, iegruzī pilnu muti sinepju, kaķis, cīnoties par pēdējo elpu, visu norij.

Krievs: tas nebija labpātīgi, tas bija piespiedu kārtā.

Nākamais amerikānis: ieziež ar sinepēm plānā kārtā gaļas šķēli, protams kaķis apēd.

Krievs: Tas arī nebija labprātīgi, tā bija uzpirkšana.

Tagad kārta krievam: viņš paņem un ieziež kaķim pakaļā labu devu sinepju. Kaķis bļaujot ņem un laiza sev zem astes, līdz viss tīrs.

***

Sarunājas divi draugi.

- Vakarnakt pie manis gultā ielien meitene un jautā: “Vai tu nebaidies gulēt viens?”.

- Un ko tu?

- Atbildēju, ka baidos gan!

- Un tālāk?

- Tālāk uzausa gaisma, un tad es patiešām nobijos

Ziema.Sals.Pieturā stāv puisītis. Garām iet tantiņa.

Jautā puisītim:"Vai maziņam nav auksti?"

Puisītis:"Nē, maziņo es turu rokās, bet pašam gan ir auksti.

Dievs nolemj pārbaudīt kura tauta ir viss gudrākā. Kā vienmēr debesīs savāc

angli, vācieti un krievu. Šis prasa nosaukt skaitli kuru viņš nezinātu.

-anglis- miljards! -dievs- zinu!. uz elli.

-vācietis- triljons! -dievs- zinu! uz elli.

-krievs- dah_uja! -dievs- nezinu tādu skaitli! kāds viņš ir?

-krievs-paprasi dzelzcelniekam.

(krievu uz paradīzi aizsūta)

-dievs pārvērties cilvēka veidolā nolaižas uz zemes. Pieiet pie dzelzcelnieka un prasa: kas tas par skaitli dah_uja?

-dzelzcelnieks- redzi sliedes? ej un skaiti špalas un kad tev

būs danu nah_uj, tad tas būs tik puse.

***

Pasažieru lidmašīna pacēlusies. Bet pārāk daudz cilvēki sakāpuši, tāpēc cilvēkiem būs jālec ārā pēc alfabēta.

Stjuarte : `Afroamericans!`.

Neviens nelec. Atkal : `Black skinned americans!` atkal neviens nelec.

Lidmašīnas aizmugurē mazs melnais puisītis prasa tētim : `Dad, they called us two times why don`t we go?`

Tēvs pa visu lidmašīnu skaļi un dusmīgi : `We are niggers and that means we go only after mexicans!`

Iesaukšana armijā. Jauniņos nostāda ierindā un visiem pēc kārtas jautā rotas virsnieks.

V:Ivanovs!

I:Es!

V:Kas biji pirms armijas?

I:Celtnieks.

V:Normāli, palīdzēsi celt kazarmas.

Vetrovs!

P:Es!

V:Kas biji pirms armijas?

P:Krāsotājs.

V:Normāli, krāsosi kazarmas.

Vidorovs!

S:Es!

V:Kas biji pirms armijas?

Sļukalnieks.

V:Kas, kas?

Sļukalnieks!

V:Un ko tad tu darīji?

S:Taisīju pļukalus!

Virmo reizi dzirdu! A kas tas tāds ir?

S:Nu, iedodiet man metāla gabalu, āmuru un darbnīcu un es pa trim dienām jums baigāko pļukalu uzcepšu!

Virsnieks piekrīt un Sidorovam iedod visu, ko viņš prasīja. Viņš dodas uz darbnīcu un trīs dienas no turienes nāk troksnis, dūmi un lec dzirksteles. Un pēc trim dienām no darbnīcas iznāk Sidorovs. Viss netīrumos, sasvīdis, noguris, bet lepns. Un rokās viņš nes to pašu metāla gabalu, tikai visu samīcītu un sacaurumotu, simtiem reižu salocītu un atlocītu. Virsnieks, protams, šokā...

Vidorov, kas tas tev par sūdu rokās?

S:Nu kā - pļukals!

Va tu ko Sidorov, galīgi smadzenes esi izmežģījis!? Tagad tualetes mazgāsi visā teritorijā pusgadu!!!

Sidorovu aizved, bet pļukalu iesviež stūrī. Paiet nedēļa. Pēc nedēļas armijas daļā ar pārbaudi ierodas ģenerālis. Iet viņš visu apskata un viss viņam patīk - gan kā kazarmas nokrāsotas, gan ka kartība visur. Un ieiet viņš pie virsnieka un ierauga stūrī iemesto pļukalu.

Ģho! Vot tas gan ir kkas... tas tik ir pļukals... Kas uztaisīja?

V(atkal šokā)idorovs...

Ģ:Kur viņš ir?

V:Tualetes tīra.

Ģa kas jūs visi no jumta te esat nokrituši??! Šurp viņu tūlīt pat!

Atved Sidorovu.

Ģ:Tu tik prikolīgu pļukalu uzcepi?

S:Es.

Ģ:Un saki man, cik tad ilgi tu to taisīji?

S:Trīs dienas.

Ģ:Trīs dienas?! Vot tas ir kkas... Man uz tādu pļukalu aiziet ne mazāk par mēnesi! Iesim palaidīsim?

Srotams, biedri ģenerāl, par ko runa!

Aizbrauc viņi ar ģenerāli uz ezeru, paņem laivu un iebrauc pašā ezera vidū.

Ģ:Vasj(tā sauca Sidorovu), drīkst es palaidīšu pļukalu?

S:Nu, laidiet!

Ģenerālis uzmanīgi paņem pļukalu rokās, paceļ virs galvas un met ezerā. Pļukals ar attiecīgu skaņu "pļuk" aiziet dibenā.

Ģ(sajūsminātā balsī):Ek, Vasj, paskat, cik smuki... cik smuki aizgāja.

Atnāk pie Rabīna divi žīdi Ābrams un Īzaks un lūdz atrisināt viņu strīdu.

Ābrams vaicā Rabīnam:

- Paklau, Rebe, vai melna tā ire krāse?

- Jā, Ābram, tā ire krāse..

- Rebe, un vai balte are ire krāse?

- Ja, Ābram, tā ire krāse!

Ābrams pagriežas pret Īzaku un saka

- Redze, Izja, es Tev pārdeve krāsaine televizore.

***

Vecs skots sēž krogā. Sēž, sūc aliņu un kūpina pīpi. Sēž, sēž un beidzot saka:

- Lūk, tās dzirnavas es uzbūvēju viens pats... savācu akmeņus, sajaucu javu un uzbūvēju... bet kapēc neviens mani nesauc par Makflarenu ? dzirnavu cēlāju?

Izsūca vēl vienu aliņu.

- Lūk, to dārzu, kurā tagad ir pašas lielākās augļu un ogu ražas, es iestādīju viens pats... visi priecājas un ievāc ražu. Bet kapēc neviens mani nesauc par Makflarenu ? dārznieku?

Sēdēja, sēdēja, izdzēra vēl vienu aliņu.

- Lūk, to tiltu es uzbūvēju viens pats. Nozāģēju kokus, nomizoju un uzbūvēju tiltu. Tagad pār viņu brauc mašīnas, staigā cilvēki. Bet kapēc neviens mani nesauc par Makflarenu ? tiltu būvnieku?

Izdzēra vēl divus aliņus.

- Bet atlika man vienu reizi paņemt priekšā aitu.

Deviņdesmito gadu vidū bija man paziņa - strādāja CSDD , tad nu šis stāstīja - bijuši pieredzes apmaiņā uz Vāciju, tur tusējuši ar TUV un lielceļu policiju (kobru) . Džeki no policijas dalījušies pieredzē - par cik tad jau uz bāņiem regulāri palika kāds no austrumbloka, kura vāģis bāņa ātrumus nav izturējis, tad šiem esot iemācīts, ko jautāt krievam, latvietim, leitim, polim, ukrainim utt. Jāprasa ir "Huiņja iļi p.i.z.d.j.e.c." Ja pirmais variants, tad pats tiks galā, šie ar migalkām vienkārši pastāv, ja otrais- tad sauc evakuatoru.

Ceļu policistam nekādīgi neizdodas pieķert kādu šoferīti par braukšanu šmigā, kaut gan tā uzvedība liecina par reibumu. Pēc kārtējās pārbaudes policists neiztur un piedāvā sotaku lai koļījas un izstāsta kā to panāk! Uz ko šoferītis saka - ka šnabi ar klizmas pumpi laiž pa taisno pakaļā ... Policists mudīgi dod vēl sotaku - "še vēl vienu - un nevienam to nestāsti - citādi priekšniecība liks visiem vēl pakaļas ostīt" !

***

Bērni:

- Manam tētim ir mobilais telefons!

- Bet manējam – jauns sešsimtais „mersis”!

- Bet manējam pagrabā ir TĀĀDA žurka!

Visi (kopā):

- Tu ko?! Parādi!

Ir jauka, silta pavasara diena un vīrietis ar savu sieviņu pastaigājas pa zooloģisko dārzu. Sievietei mugurā ir īsa, erotiski plandoša rozā kleitiņa uz smalkām lencītēm.

Pastaigājoties abi nonāk līdz gorillas krātiņam. Pamanījis jauno sievieti, milzīgā auguma pērtiķis manāmi sarosās un, pievērsis visu savu zvērīgo uzmanību meitenei, pieķeras krātiņa restēm un ierēcas. Sapratis, ka dzīvnieka uzmanība piesaista tieši daiļā dzimuma pārstāve, precīzāk - viņas erotiskais ietērps, vīrs izdomā kādu joku.

Viņš saka sievai, ka būtu ļoti jautri, ja viņas nabaga zelli nedaudz pakaitinātu. Sieviņa, paklausījusi dzīvesbiedra padomam, pašūpo kleitiņu, pašūpo dupsīti, pasmaida...un gorilla arvien vairāk uzbudinās. Tagad viņš jau lēkā pa būri, skaļi kliegdams un spiegdams.

Vīrs iesaka, lai sieviņa nabaga zelli vēl nedaudz paķircina. Viņa ļauj vienai no savas rozā kleitiņas lencītēm noslīdēt, atklājot maigu pleciņu. Gorilla arvien vairāk ārdās, svaidīdamies pa būri baļķa gabalus un lēkdams pret restēm, ne brīdi nenovēršot skatienu no seksapīlas zoodārza apmeklētājas.

Vīrs ierosina sievai vēl nedaudz nabaga zelli paērcināt. Viņa, ne brīdi nepārdomājusi nedaudz paceļ kleitiņu un. ļaudama pērtiķim saskatīt savas apakšbiksītes, liegi pašūpojas gurnos. Mērkaķis ārdās kā negudrs, vai gāzdams ārā restes.

Pēkšņi vīrs ar vienu roku sagrābj sievu aiz matiem, ar otru atver būra durtiņas un iegrūž sievu gorillas krātiņā.

Sabāzis rokas atkal bikšu kabatās, viņš sievai uzsauc: "Un tagad pasaki VIŅAM, ka tev sāp galva!"