Joku asorti jeb veselīga smieklu deva jautrākai dienai (12.06.2020)8

Mani iesauc armijā

Nepaspēju pat lāga ieiet iesaukšanas komisijas telpā, kad kāds virsnieks man jau uzbļāva:
- Ko brīnies, muti pavēris! Ģērbies nost! Mudīgāk!
Protams, es izģērbos un nostājos tādu pašu pliku vīriešu rindas galā. Kad pienāca mana kārta, ārsts ņemas aplūkot manu seju: iespējams, viņš pētīja mazliet greizo degunu vai manas tuvredzīgās acis...

- Astigmātiķis?
- Nē, katolis, - atbildēju bez vilcināšanās.
Man aiz muguras atskanēja smiekli. - Nav ko zviegt! - iebrēcas daktreris. - Tu laikam gribi dabūt virssardzi! Interesanti, kas tas tāds par daiktu...
- Jūs esat ļoti laipns, dakter, bet man majās nebūs kur to likt. Mēs dzīvojam tik saspiesti...
Mans atteikums ārstu laikam ļoti apvainoja, jo viņš pielēca kājās, pavisam pārskaities. Par laimi, man pavēlēja pienākt pie blakus galdiņa. Es paklausiju. Man sāka uzdot jautājumus:
- Lasīt un rakstīt proti?
- Kas tas par jautājumu!
Belziens pa galdu.
- Nekādus "kas tas par jautājumu!". Atbildēt: jā vai nē!
- Jā vai nē, - es atbildēju, nolēmis turpināt izpildīt visu, ko vien man liks.
- Bet tagad es tev teikšu dažādus vārdus, bet tu man - vārdus ar pretēju nozīmi. Saprati?
- Sapratu, - es atbildēju.
- Tātad sākam. Karsts.
- Auksts.
- Balts.
- Melns.
- Labi ej.
- Slikti, stāvi.
- Absolūti nederīgs!
- Derīgs daļēji.
- Vācies prom!
- Panāc tuvāk.
- Diezgan!
- Turpini.
- Idiots!
- Gudrais.
- Aizvāciet taču viņu no šejienes reizi par visām reizēm!
Un, kamēr es meklēju atmiņā izteicienu, kas būtu pretējs šim, divi kareivji saķēra mani aiz rokām un izveda ģērbtuvē. Pa lodziņu man pasniedza izziņu. Es biju pārsteigts. Izziņa vēstīja: "Pilnīga atbrīvošana no karaklausības. Absolūti nederīgs. 17.paragrafs, C.punkts. Garīga nepilnvērtība."

Par to traktoru

IESNIEGUMS

Es vēlētos lūgt algas pielikumu sakarā ar to ka:
1. Es strādāju ar kāpurķēžu traktoru, kuram nav amortizatoru, nav kondicioniera, nav Panasonic mūzikas sistēmas, kā arī daudzu citu vajadzīgu lietu darbam ar kāpurķēžu traktoru, it īpaši tādas svarīgas daļas kā stūres rata. Visu iepriekš minēto faktoru ietekmē Es šī gada 21. augustā iebraucu grāvī un sasitu sev piederošo no tēva mantoto mašīnu ZAZ 363,(tumši sarkanā krāsā 1987.gada, ar tonētiem stikliem, piekabes āķi, ķengursitamo, kā arī plastmasas dekoratīvajiem diskiem), jo pēc 16 stundu garas darba dienas Es biju ļoti noguris un tik ļoti pieradis pie kāpurķežu traktora stūres sistēmas, ka ļoti aizrāvos un mēģināju stūrēt sev piederošo automobīli ZAZ 363 ar robu pārslēdzamo kloķi, kā rezultātā Es iebraucu grāvī un sasitu sev piederošo automašīnu ZAZ 363, un man nav iespēju tikt uz darbu, ja jūs man piešķirtu algas pielikumu es no kaimiņa Ivana Bremzes varētu iegādāties 1976. gada ražojuma Moskviču, lai būtu iespēja tikt uz darbu skābbarības bedrē.
2. Daudzo darba gadu laikā strādājot ar savu traktoru DT – 75 (kāpurķēžu traktors) Es esmu ieguvis dažādus veselībai kaitīgus veselības bojājumus, kā piemēram roku trīcēšana, galvas kratīšanos un nekontrolējamu urīna izdalīšanos, kura ir radusies nieru atsišanas gadījuma dēļ un vēl daudzas citas kaites, kuru arstēšanai Es vēlētos lūgt algas pielikumu.
Un ja jūs augsti godājamais IU “Kāpurķēde” prezidenta kungs vēl māc šaubas vai ir vērts piešķirt algas pielikumu man traktora DT –75 vadītājam, ar četru klašu izglītību un astoņu bērnu tēvam, tad apdomājiet labi, jo pretējā gadījumā Es jūsu sievai Spīdolai Kāpurķēdei izstāstīšu par jūsu sakaru ar IU “Kāpurķēde” grāmatvedi Antoniju Aizdedzi, kā arī par uzmākšanos mana kaimiņa sievai Zojai Bremzei skābbarība bedrē.

Nolēmi aiziet no darba?

1. Spēlējoties ar skapi uz trepēm, pārbaudi, kas ātrāks: šefs vai skapis?

2. Pieliec zīmīti blakām visām lifta pogām "Katru reizi, kad šī poga tiek
nospiesta, nomirst kāds bērns! Vēl joprojām esi gatavs braukt ar liftu?",
uzraksti arī to, kas ir zīmītes autors.

3. Aizej pie šefa un piedāvā samainīties ar kabinetiem. Ja viņš jautā kāpēc,
pasaki "ej izkārnīties" un aizmūc ar vājprātīgu acu skatienu...

4. Ieskrien šefa kabinetā ar elektrisko matu griešanas mašīnīti un skujot viņam
matus kliedz "Krišnu laiks, krišnu laiks..!!"

5. Izlej pa trepēm eļļu, bet pats stāvu zemāk papildini savus ienākumus tirgojot
kruķus.

6. Ja tomēr kāds neskarts nokļūst lejā, tad iesit viņam ar kruķi, nolamājot par
to, ka viņš ir izlējis eļļu!

7. Gatavojoties dzimšanas dienai, sāc jau laicīgi krāt savas (vai citu)
kreveles, lai svinībās varētu pasniegt lieliskās kreveļu maizītes. Kad ciemiņi
jautā, kas tās par maizītēm, atbildi, ka "kreveļu maizītes". Kad tev vaicā vai
esi pārteicies un domājis "krevešu maizītes", tad ar žilbinošu smaidu sejā
pastāsti, ka tās tiešām ir "kreveļu maizītes" un cik ļoti tu esi nopūlējies, lai
tās visas savāktu!

8. Pusdienas laiku var izmantot lietderīgāk! Paņem savu benzīna kanniņu (katram
taču tāda ir) un aplaisti visus darbā atrodamos augus, pielaižot tiem uguni. Pēc
tam apskraidi visus kabinetus un sauc visus priecāties kopā ar tevi par atklāto
kūlas dedzināšanas sezonu!

9. Sagaidi jau no paša rīta šefu pie ārdurvīm un seko viņam līdz pat darba
dienas beigām, visu laiku atkārtojot "nebaidies, šodien es tevi sargāšu,
nebaidies šodien es tevi sargāšu!"

10. Aizej pie šefa un svinīgi paziņo, ka šodien esi nolēmis beidzot strādāt,
nevis tā kā visas citas dienas! Tad izej no kabineta, notupies, izvelc
sagatavoto plakātu "Lūdzu maizītei!" un izstiep roku!

Sarakste kojās

Kādās kojās tika izmantota sarakste. Tā notika uz sienas caurstaigājamā gaitenī.
Kāda no šādām sarakstēm…

“Meitenes, ir šņabis, ja ir vēlēšanās labi pavadīt vakaru… Istaba N…”.
Apakšā, pēc kāda laiciņa: “Bet mūzika jums ir? Meitenes no istabas N…”.
Vēl zemāk: “Mūzika ir, šņabis beidzās… Vēlu, b@!&, apķērāties”.
Citi: “A mums ir! (Istaba N)”
“Meitenes, neejiet tur, tur viņu ir līdz kaklam (Istaba N)”
“Nu mēs jau nobeidzām…(Istaba N)”
“Kurš, b@!&, par mūsu istabiņu atbild!!! Pediņi…”
“Pats tu esi zilais, Jāni, tā esmu es, tava draudzene Ilze”
“Es neko neesmu rakstījusi. Ilze”
“Ilze, bet kurā istabā tu dzīvo?”
“Es tev, b@!&, nodošu čadu, ja tu pieskarsies viņai!!!”
“Tak viņa ir šausmīga, kā atomkarš!”
“Noķeršu, nositīšu!”
“H$% noķersi…”
“Toties viņai ir salasāmi konspekti!”
“Tā nav tā pati Ilze, kas pagājušo gad puskojas ar triperi aplipināja?”
“Kādam nav laboratorijas darbi ķīmijā?”
“Da nē, tā dzīvo istabā N”
“Ko jūs dzenat, es biju slima ar angīnu. Ilze”
“A mēs vakar labi atstiepāmies istabā N…”
“Prasījām taču neizmuldēties…”
“Evija, kad atnāksi no pāra, es tevi nogalināšu. Edgars”
“Edgar, kad pabeigsi nogalināt Eviju, atnāc. Ieva”
“Ieva, tad tu jau uztaisīji abortu?”
“Abortu uztaisīja Anna, bet Ievai beidzās mēnešreizes”
“Tauta, kāds negrib kartupeļus ar sēnēm? Ieeja – pudele. Istaba N”
“Ja kas, profesors Andžāns ieskaita eksāmenu par piecām konjaka pudelēm”
“Dzen, pa trīs”
“Novākšu starpnieku”
“Artūr, piedod. Starpnieks.”
“Tad mēs padrā%^*#*$ šodien vai ne?”
“Tādam kā tu pat Maijas tante no caurlaidēm neiedos”
“Es jums vēl parakstīšu te…(Maijas tante)

Reiz tētis mums ar māsu teica: “Kurš no bērniem visātrāk atskries un atnesīs man alu, to es atstāšu”.
Protams, dažkārt es skumstu pēc savas māsas.

***

Skolotāj, es jūs šonakt redzēju sapnī.
Paldies, ļoti mīļi. Un kā?
Ko tik jūs tur nedarījāt. Nokaunējusies būtu, un vēl skolotāja skaitās, bērnus māca.

***

Piedzērušies zvejnieki naktī noķēra nāriņu. No rīta izrādījās, ka tas ir sams un visiem kļuva kauns.

***

Neaudziniet bērnus, viņi tāpat līdzināsies jums. Audziniet sevi.

Lāči, kas ir sastapuši cilvēkus, domā, ka cilvēki dzīvo kokos.

***

- Ilze, tu dzīvniekus mīli?
- Kā tas jāsaprot Juri? Tu mani bildini?

***

Var pielīmēt beigtu lapseni pie rokas un no visa spēka iekrāmēt priekšniekam pa pakausi, izliekoties, ka esi viņu izglābis no lapsenes dzēliena.

***

Bijušais žonglieris gandrīz noveda līdz infarktam savus pudeles brāļus.

***

- Tēti, esmu patstāvīga un pašpietiekama sieviete, es pati varu sev nopirkt kartupeļus
- Neizvairies no darba, roc.

– Tevi nomoka nelūgti viesi? Rīkojies kā es!
– Kā tad?
– Kad priekšnamā atskan durvju zvans, es uzlieku cepuri un uzvelku cimdus. Tad atveru durvis. Ja redzu to, kuru nevēlos redzēt, saku: – Vai, cik žēl! Man šobrīd jāiziet.
– Nu, bet ja atnācis cilvēks, kuru tu labprāt pieņemtu?
– Tad es saku: – Cik labi, ka atnāci! Es tikko atgriezos no pastaigas.

***

– Vai jūs naktī nedzirdējāt, kā es situ pie sienas?
– Nekas, neuztraucieties, tas mani netraucēja, pie manis jau tā bija liels troksnis.

***

Namamāte – Sveiks! Tu viens? Kur tad tava sieva?
Viesis – Mēs vilkām lozi, kuram jānāk ciemos.
– Tu vinnēji?
– Nē, zaudēju.

***

– Melot nav labi, – puišelis aizrāda viesim. – Jūs sacījāt, ka atbraucāt ar taksometru, bet mamma papum teica, ka pats velns jūs atnesis.

Pazīstams ceļotājs stāsta, ka viņš piecus gadus dzīvojis cilvēkēdāju vidū.
– Vai, dieviņ! – iesaucas namamāte. – Baidos, ka jūs šovakar gaida vilšanās: tiks pasniegta vienīgi cūkgaļa.

***

Viesis – Jūsu suns kaut kā dīvaini uz mani skatās.
– Nepievērsiet uzmanību. Viņš vienmēr tā skatās, ja kāds ēd no viņa bļodiņas.

***

– Vakar biju viesībās un tur kāds apmainīja manu platmali!
– Kam gan vajadzīga tava vecā, nonēsātā platmale?
– Tiešām nezinu. Es aizgāju pirmais.

***

Tēvs ar māti atgriezušies no viesībām un otrajā rītā pie brokastu galda apspriež visu tur redzēto un dzirdēto. Brīdi noklausījies, dēlēns jautā:
– Vai, izņemot mūs, vispār vairāk nav neviena normāla cilvēka?