Joku asorti jeb veselīga smieklu deva jautrākai dienai (31.05.2020)9

Psiholoģiskais tests “Profesionālā orientācija”.
Jautājums: Cik ir divreiz divi? Atbilžu varianti:
1. Četri. (Skolotājs)
2. Tas ir atkarīgs no mērvienības. (Programmētājs)
3. 79 (50 – mums, 25 – jums, 4 – kasē). (Finanšu direktors)
4. Tik, cik vajag. (Grāmatvedis)
5. Seksu nepiedāvāt. (Sekretāre)
6. Vidēji – četri. (Ekonomists)
7. No trīs līdz pieci. (Jurists)
8. Pēc mūsu domām, kā parasti. (Auditors)
9. Grūti pateikt, vajag precizēt. (Analītiķis)
10. Uz stulbiem jautājumiem neatbildu. (Menedžeris)
11. -------- (Dizaineris)

***

Skolotāju delegācija atnāk pie finanšu ministra:
- Mums nav naudas!
- Nu nekas, nāciet tāpat.

***

ASV specdienesti joprojām pēta netīrās naudas atmazgāšanu caur "Bank of New York" kontiem, ko veikusi Kremļa administrācija un citas Krievijas noziedzīgās organizācijas.

Ebreju māte teic savam dēlam:
- Tavai pirmajai sievai jābūt ebrejietei. Ebreju sieva - tie ir sakari un pazīšanās. Jums būs bērni, tu ieņemsi cienījamu stāvokli sabiedrībā, jūsu bērni izaugs un iegūs teicamu izglītību… Taču tavai otrajai sievai jābūt krievietei…
- Kāpēc? Esmu taču ebrejs!
- Krievietes ir glītas, labi gatavo. Jūs daudz ceļosiet, izklaidēsieties. Ar viņu tu jutīsies kā īsts vīrietis… Nu, bet tavai trešajai sievai gan jābūt latvietei…
- Kāpēc?
- Ai, dēliņ, ja tu zinātu, kā latvietes prot kopt kapus!

***

Baptists, pentekosts un harizmāts spriež, ko katrs gribētu, lai par viņu saka bērēs. Baptists teic:
- Gribētu, lai mani atceras kā lielisku vīru savai sievai un tēvu bērniem. Lai piemin manu kalpošanu un to, ka visu savu mūžu esmu bijis kārtīgs baptists!
- Bet es gribētu, lai mani atceras kā cilvēku, kas nesis daudz svētības ļaudīm, daudzus pievedis Kristum, daudzus dziedinājis Jēzus vārdā! - teic pentekosts.
Harizmāts brīdi padomā, tad saka:
- Bet es gribētu, lai manās bērēs visi sauktu: „Re, viņš sakustējās! Jēzus Kristus vārdā - celies un staigā!”

Iet mācīts teologs gar baznīcu, kur harizmātiska draudze slavē Dievu. Viņš ieiet un prasa, par ko tad šie tā priecājas.
- Par to, ka Dievs pārveda Izraēla bērnus pāri Sarkanajai jūrai sausām kājām!
Teologs paskaidro, ka tā bija nevis Sarkanā, bet Niedru jūra, un ūdens tur seklākajā vietā ir tikai līdz potītēm. Entuziasms noplok. Teologs priecīgs, ka apgaismojis sektantus, dodas projām. Izgājis ārā viņš dzird, ka visi sāk slavēt Dievu vēl skaļāk. Teologs atgriežas un prasa, kas par lietu.
- Mēs slavējam Dievu par to, ka viņš tik seklā ūdenī noslīcināja visu faraona armiju!

***

Divi mācītāji ceļa malā uzstāda zīmi: “Apstājies, beigas ir tuvu! Pagriezies, pirms nav par vēlu!”. Viņiem garām lielā ātrumā pabrauc auto, kura šoferis kliedz:
- Nolādētie sektanti! Kā jūs esat man apnikuši!
Kad mašīna pazūd aiz pagrieziena, atskan briesmīgs troksnis. Viens mācītājs saka otram:
- Laikam tev taisnība. Vajadzēja vienkārši uzrakstīt: “Tilts sabrucis!”

Uz ielas pa­ma­tīgs trok­snis. Vīrs iz­bāž gal­vu pa lo­gu un jau­tā:
– Kas no­tiek?
At­sau­cas kra­vas au­to šo­fe­ris:
– Šķērs­ielā gri­bē­ju iebraukt…
– Kā­pēc tāds trok­snis?
– Tak nav te ne­kā­das šķērsielas.

***

Agrs rīts. Vir­tu­ve. Vīrs ko­pā ar sie­vu dzer ka­fi­ju. Sie­va (mai­gā bal­sti­ņā):
– Mī­ļais, vai ne­esi aiz­mir­sis, ka man drīz būs dzim­ša­nas die­na?
Vīrs (iz­trū­ci­nāts, ap­le­jo­ties ar ka­fi­ju):
– Ko? At­kal?

***

Jā­nī­tis lielās:
– Mums at­kal ir jau­na ma­šī­na!
– Kā­da?
– Vēl ne­es­mu re­dzē­jis. Tē­tis vi­su nak­ti ga­rā­žā pār­krā­so­ja un si­ta jau­nus numurus.

***

Po­li­cists aiz­tur re­pe­ri, ie­slēdz ro­ku dzel­žos, aiz­ved uz ie­cir­kni un ieliek aiz res­tēm. Pēc kā­da lai­ka vi­ņam jau­tā:
– Nu, vai ta­gad tu ru­nā­si?
Re­pe­ris:
– Kā es va­ru pa­ru­nāt, ja man sa­slēg­tas ro­kas?!

Dar­ba ka­vē­tājs skaid­ro še­fam:
– Es pa­mo­dos pirm­dien, lai otr­dien do­tos uz dar­bu, bet treš­dien uz­zi­nā­ju, ka ce­turt­dien būs lie­tus, tā­pēc piekt­dien ie­do­mā­jos: kā­pēc man iet uz dar­bu sest­dien, ja svēt­die­na jau ir brīv­die­na?

***

– Kā­pēc sie­vie­tei tik grū­ti at­rast vī­rie­ti, kurš bū­tu maigs, rū­pīgs, iz­smal­ci­nāts un skaists?
– Tā­pēc, ka šiem vī­rie­šiem jau ir… ci­ti vī­rie­ši.

***

Po­li­ci­jā zag­lim jau­tā:
– Vai tev garš­o ga­ļa?
– Jā!
– Tad kā­pēc za­gi biez­pie­na pa­ci­ņu?

***

Sa­ru­nā­jas di­vas pen­si­onā­res:
– Kā tu iz­tiec ar tik ma­zu pen­si­ju?
– Pirm­ās trīs die­nas – glu­ži labi… Vis­grū­tā­kās ir pā­rē­jās 27.

***

Za­ķī­tis ie­kāpj au­to­bu­sā. Kon­duk­tors:
– Jū­su bi­ļe­tī­te!
Za­ķī­tis:
– Ma­na bi­ļe­tī­te!
Kon­duk­tors (dus­mī­gāk):
– Jū­su bi­ļe­tī­te, lū­dzu!
– Ma­na bi­ļe­tī­te!
– Jūs slims esat?
– Vai jūs esat dak­te­ris?
– Vai jums vi­si mā­jās?
– Jūs cie­mos gri­bat nākt?
– Tū­līt kā­piet ār­ā!!!
– Jums vie­tas ne­pie­tiek?

Sko­lo­tā­ja:
– Jūs uz­rak­stī­jāt dik­tā­ta pē­dē­jo tei­ku­mu. Kas jā­liek bei­gās?
Jā­nī­tis:
– Des­mit­­nieks!

Di­vi pui­še­ļi spriež:
– Es ēdu daudz ga­ļas, tā­pēc es­mu stiprs kā vēr­sis.
– Ne­var būt, es ēdu ti­kai zi­vis, bet pel­dēt vēl neprotu.

***

Sko­lo­tā­ja kla­sē sa­ka:
– Pē­te­rīt, vai tu aiz­ve­dī­si ģe­olo­gus uz vie­tu, kur at­ra­di to sar­ka­no ak­me­ni?
– Šo­dien ne, sko­lo­tāj! Šo­dien mu­zejs slēgts.

***

– Dak­ter, man ir pro­blē­mas ar alkoholu…
– Kas no­ti­cis?
– Nau­da bei­dzās!

***

Mā­te – dē­lam:
– Tu do­mā, ka tad, ja šņa­bim pa virs­u uz­dzer­si alu, es ne­sa­ju­tī­šu, ka esi pī­pē­jis?

***

Vīrs, ie­kar­sis strī­dā ar sie­vas­mā­ti:
– Ir pa­sau­lē uz­ti­cī­ba, ir! Es pats pir­mos 20 lau­lī­bas ga­dus bi­ju uz­ti­cīgs sie­vai!

Zaķītis nopērk jaunu mersedesu. Tagad viņš ne pa jokam plātīgs un kā eiforijā brauc pa mežu. Te pēkšņi uz ceļa izskrien kurmītis (kā jau zināms, šis tāds paakls). Zaķītis uzreiz pa bremzēm, izlec ārā un sāk lamāt kurmīti. Kurmītis, nabadziņš sabijies un lūdz piedošanu. Zaķītis, spics būdams, protams, piedod. Šis jau grib sēsties mašīnā, kad kurmītis iejautājas kur tad žaķulis tā braukšot?
Zaķītis lepni atbild, ka maukās. Kurmītis ar visu varu grib šim līdz, bet zaķis neļauj, ko šis akls būdams, redzēs kad piebrauksim (kur nu, protams, vēl par pārējo runāt)?Kurmītis izlūdzas zaķītim ar noteikumu, ka zaķis pateiks, kad būs klāt piebraukuši pie maukām. Tagad abi priecīgi bezgala brauc. Zaķītis, protams,
demonstrē cik tāds vāģis var vilkt un te, pēkšņi - bams. . . . kokā iekšā. . . .
Zaķītis izlec nikns ārā un dusmās iesaucas: “OOO, Bļ…!"
Kurmītis izlien no mašīnas, galanti paklanās un saka: “Labvakar, meitenes!"

***

Iet zaķītis pa mežu, ierauga - uz celma šnabja pudele stāv. Pieiet, paņem pudeli, ierauj simtnieku un turpat aizmieg. Pēc kāda laiciņa iet garām lapsa, ierauga šo skatu un nopriecājas - redz tik cik labi, šnabītis pa velti un zaķītis uzkodai. Iedzer 100 gramu un turpat nolūzt. Iet garām vilks, ierauga šnabja pudeli, zaķīti un lapsiņu, un nopriecājas - varēs i iedzert, i uzkost i ar lapsiņu pārgulēt. Paņem simt gramu un turpat atplīst. Pēc kāda laiciņa iet garām lācis - redz, kas un kā, un pie sevis nopriecājas - šnabis pa velti, uzkoda pa velti, vecene pa velti un vēl vilkam varēs pa purnu sadot. Paņem simtu gramu, paliek tāds miegains un uzlien blakus esošajā kokā pasnaust.
Pirmais pamostas zaķītis, pieceļas - galviņa sāp - paskatās riņķī un pie sevis nodomā - "kā pudeli izdzēru atceros, kā lapsiņu līdz bezsamanai mīlēju arī atceros, kā vilkam pa purnu sadevu arī atceros, bet, vot, to, kā lāci kokā uzdzinu - to gan neatceros!"

Mežā tiek atvērts jauns veikals. Visi jau sastājušies garās rindās, lai tiktu pirmie iekšā, jo dzirdējuši ka pirmam apmeklētājam būšot dāvana. Te zaķīts spraucas visiem cauri, bet tiko ticis līdz lācim šis panem zaķīti aiz "riekstiem"un mezdams atpakaļ nobļaujas, ka lai stāv rindā. Zaķīts pieceļas un spraucas otreiz visiem cauri, tiko ticis līdz lācim, viss pa vecam. Zaķīts pēdējiem spēkiem pieceļas un sakārtojas. Sāk atkal spraukties cauri visam pūlim. Ticis līdz lācim, lācis jau sagrābj zaķīti un taisās mest atpakaļ. Zaķīts cik nu dusmīgi var saka lācim: “Ja tu vēl vienu reizi mani aizmetīsi, es to veikalu šodien nevēršu vaļā. "

***

Jānītis atved savu gotiņu pie kaimiņu Anniņas, kurai ir bullītis. Nu, bullēns uzrāpjas uz gotiņas, visi procesi pilnās burās; Jānītis ar Anniņu stāv malā, skatās, tad Jānītis tā kautrīgi Anniņai: - Klausies, varbūt es arī varētu pamēģināt?! - Dari kā zini, govs jau tavējā!

***

Bārā sēž Francūzis, Amerikānis un Turks. Šie tur pļāpā, tad bārā ienāk vācietis. Francūzis sāk lielīties: Mums Francijā tādas sievietes. Acis var pamielot. Turks atkal: Mums tepiķi ir vislabākie... nekur tik labus netaisa kā pie mums. Amerikānis: mums slepenais dienests ir vislabākais. Visu zina jau 2 nedēļas uz priekšu. Vācietis sēž tās klusiņš, neko nesaka. Tad šim jautā: ar ko tu lepojies, vai tev nav ar ko? Vācietis mierīgi: es ar sevi lepojos. Šie nesaprot.. kā ar sevi? NU vienkārši... Es vakardien uz Turku tepiķa paņēmu Francūzieti priekšā, bet slepenais dienests vēl tagad neko nezin.