Joku asorti jeb veselīga smieklu deva jautrākai dienai (12.05.2020)12

– Meitenīt, vai jūs nekad neesat sapņojusi par princi baltā zirgā?

– Esmu gan!

– Tad te nu es esmu!

– Labi... Bet kur princis?

*

Puisis veikalā pērk jaudīgu motociklu. Pārdevējs vēl pārbauda pēdējos sīkumus un murmina pie sevis:

– Tā, eļļa ir, benzīns ir, ekspluatācijas instrukcija ir, instrumentu komplekts ir, sieviešu mutautiņš... ā, re, kur ir!

– Kam man mutautiņš?

– Tas nav jums, tas ir jūsu mātei!

*

Kundzes, kas 20 gadu nostrādājušas skolā par apkopējām, bez grūtībām spēj no 100 metru attāluma ar slapju lupatu trāpīt kustīgam mērķim.

*

– Iedzersim pa glāzītei un tad gan aši gulēt! Rīt agri jāceļas!

– Rīt taču sestdiena! Kāpēc jāceļas?

– Ūdeni padzerties!

– Vakar redzēju, kā tu iznāc no kroga!

– Ko lai dara? Nevaru taču tur dzīvot visu laiku!

*

Onkulis pieiet pie meitenītes, kura grauž ledenes:

– Kāpēc tu grauz ledenes? Paliks dzelteni zobi, aptaukosies, beigās vēl nomirsi!

– Mans vectēvs nodzīvoja līdz 106 gadiem!

– Daudz konfektes ēda?

– Nē! Neuzmācās citiem ar stulbiem aizrādījumiem!

*

– Cilvēki gan pēdējā laikā nepieklājīgi kļuvuši!

– Pēc kā to spried?

– Vakar, kamēr gāju ārā no kroga, man trīs reizes uz plaukstas uzmina un pat neatvainojās.

Skolotājs jautā Jānītim:

– Cik pasaulē ir kontinentu?

– Seši!

– Uzskaiti tos!

– Viens, divi, trīs, četri, pieci, seši!

*

Zoodārzā:

– Meitenīt, beidziet tik uzstājīgi barot nīlzirgu ar saldējumu! Vēl jo vairāk tāpēc, ka galva viņam ir otrā pusē!

*

Vienīgais, kurš redzēja bankas aplaupītāju sejā, bija kāds makšķernieks. Tiesa, viņš apgalvoja, ka noziedznieks bijis četrus metrus garš un svēris vismaz trīssimt kilogramu.

*

Uzraksts lidostā:

«Pasažieri, kuriem līdzi ir sprāgstošas vai viegli uzliesmojošas vielas, ieroči vai aizliegti preparāti, tiek lūgti savilkt aizdomīgas sejas.»

Ceļu policists aptur kādu kundzi:

– Jums būs jāmaksā sods! – Šī ir vienvirziena iela!

Jūs taču neapgalvosiet, ka es braucu divos virzienos!

*

Tēvs jautā dēlam:

– Tu divnieku izlaboji?

– Jā!

– Nes šurp dienasgrāmatu. Nu kas tā labo! Iedod pildspalvu!

*

Pat ja tev ļoti garlaicīgi un nav ko darīt, tas vēl nav pamats ķerties pie kursa darba!

*

Noķēru zelta zivtiņu. Viņa ilgi un ļoti uzmanīgi manī klausījās un tad teica: «Cep mani!»

FIB, CIP un Slepenais dienests visu laiku strīdas par to, kura aģentūra vislabāk aizsargā cilvēkus un ir visefektīvākā savā darbā, tāpēc viņi izdomā uzrīkot sacensības. Mežā tiek palaists zaķis, un visiem ir iespēja to noķert.

CIP izvieto noklausīšanās ierīces visā mežā un «sakoļī» zvērus par informētājiem. Nopratina augus un minerāliežus. Pēc četriem mēnešiem eksperti nāk klajā ar slēdzienu, ka zaķis nemaz nekad nav eksistējis.

Nākamie savu spēku dodas pierādīt FIB. Pēc pāris nedēļām gaismā nav nācis pilnīgi neviens pavediens, tāpēc eksperti izlemj nodedzināt visu mežu, nogalinot visu, kas tur atrodas, tajā skaitā meklēto zaķi.

Visbeidzot pie darba ķeras Slepenais dienests un pēc nedēļas izved no meža lāci, kurš kliedz: "Esmu zaķis, esmu zaķis!"

Vēstule veselības žurnāla redakcijai: "Dārgā redakcija! Kā man rīkoties? Kopš 14 gadu vecuma, kad man nopirka datoru, es sāku skatīties pornofilmas ar austiņām, lai no manas istabas nenāktu nekāda stenēšana un vaimanāšana. Tagad man jau ir 24 gadi, bet, ja neuzvlieku austiņas, nespēju uzbudināties."

***

Šodien mūsu daudzstāvu ēkā notika traģēdija: pārplīsa kanalizācijas caurule un nolēja elektrības sadales skapi, rezultātā māja palika bez elektrības. Tajā brīdī liftā brauca santehniķis, liftnieks un elektriķis.

***

Pēc šķiršanās prāvas viens no tās vērotājiem jautā šķirtenei: — Kundze, jūs izskatāties tik apmierināta ar iznākumu, ka laikam esat dabūjusi no bijušā vīra labu kapitālu. Šķirtene: — Tieši tā, mans ceturtais vīrs man atstāja daudzmiljonu biznesu! Vērotājs: — Oho! Šķirtene: — Starp citu, mans trešais vīrs man atstāja māju Jūrmalā! Vērotājs: — Oho! Bet otrais? Šķirtene: — Labu mašīnu. Vērotājs: — Apskaužami… Un ko pirmais? Šķirtene: — Divus bērnus un jocīgu uzvārdu.

Ķīmisko preparātu rūpnīcā ugunsgrēks. Teju, teju uzies gaisā cisternas ar kaut kādu draņķi. Rūpnīcas direktors zvana ugunsdzēsējiem un lūdz glābt seifu ar slepenajām formulām. Ugunsdzēsēji, izvaicājuši viņu par situāciju, atsakās: dzīvība dārgāka, administrācijas ēka turpat ugunsgrēka epicentrā. Direktors neatlaižas un sola ugunsdzēsējiem simt tūkstošus. Ugunsdzēsēji sūta viņu vienu māju tālāk. Direktors piesola divsimt tūkstošus. Ugunsdzēsēji piekrīt. Pēc dažām minūtēm direktors ierauga ugunsdzēsēju mašīnu, kas nesas pilnā gaitā, taranē rūpnīcas betona žogu, iztriecas cauri administrācijas ēkai un nokļūst ugunsgrēka epicentrā. No mašīnas izlec ugunsdzēsēji un ātri tiek galā ar uguni. Rūpnīcas direktors pieskrien viņiem klāt, sāk viņus apkampt un slavēt. Beigās viņš pajautā, ko ugunsdzēsēji darīs ar lielo balvu. Ugunsdzēsēju priekšnieks viņam atbild: — Pats pirmais, ko darīsim, — salabosim mūsu nolādētajai automašīnai bremzes!

***

Dāma stāsta ārstam: — Dakter, mani moka bezmiegs. Cauru nakti grozos no vieniem sāniem uz otriem. Ārsts: — Par ko jūs brīnāties? Ja es tā grozītos, es arī nevarētu iemigt.

Satiekas divi paziņas. Viens saka: — Paklau, tu laikam esi ar kaut ko slims. Otrs brīnās: — Kāpēc tu tā domā? Pirmais: — Vakar redzēju tevi iznākam no aptiekas. Otrais: — Ak tā? Ko tu domātu, ja būtu redzējis mani iznākam no kapsētas?

***

Bārā sēž divi veči. Iedzer, sāk sarunāties. Runā, kamēr noskaidro, ka abi ir dzīvojuši vienā pilsētā, mācījušies vienā skolā un vienā klasē. Pēc kāda laika abi jau sēž kā brāļi. Bārā ienāk kāds pastāvīgais apmeklētājs un jautā bārmenim: — Kas jauns? Bārmenis: — Nekas. Tikai brāļi Bērziņi atkal piedzērās.

***

Kāds vīrs stāsta kolēģiem: — Vai jūtos slims vai vesels, reizi mēnesī eju pie ārsta. Ārstam taču arī ir jādzīvo… Ārsts man izraksta zāles, un es dodos uz aptieku. Aptiekāram taču arī ir jādzīvo… Pēc tam es tās zāles izsviežu laukā. Kolēģi brīnās: — Kāpēc? Vīrs: Man taču arī ir jādzīvo! *** Ārsts slimnieka sievai: — Jūsu vīra stāvoklis ir ļoti smags. Jūs varat ar viņu mazliet parunāt, taču ņemiet vērā, ka viņu absolūti nedrīkst uztraukt. Sieva: — Protams, dakter, es viņu neuztraukšu. Palūgšu tikai uzrakstīt testamentu.