Joku asorti jeb veselīga smieklu deva jautrākai dienai (20.04.2020)8

Izejot no mājas, sieva saka vīram: "Mīļais, vienpadsmitos pa radio no Kijevas pārraidīs Kijevas tortes recepti, tāpēc neaizmirsti ieslēgt radio un recepti pierakstīt!"

Vīrs paēda brokastis, izdzēra divas glāzes pa 150g un sagatavojās rakstīt, bet pielaida kļūdu - noregulēja radio starp Maskavu un Kijevu. Šajā laikā no Maskavas raidīja rīta vingrošanu, bet no Kijevas - tortes recepti. Vīrs tikko paspēja pierakstīt:

"Pacelt abas kājas uz augšu, iebērt miltus starp tām un labi saberzt. Ieliet glāzi piena, nolikt kājas plecu platumā un noliekties uz priekšu, nomazgāt olas, to atkārtot piecas līdz sešas reizes, pēc tam nogulties uz grīdas un sist olas līdz tam brīdim, kamēr parādās putas. To darot, elpošanai jābūt mierīgai. Pēc palēcieniem uz vietas, pārbaudīt, vai uz olām nav pielipušas čaumalas, tad dziļi ieelpot, visu samaisīt, notīrīt ar mitru dvieli, tad pārģērbties un likt galdā!

***

Zvans uz izziņām:
- Hallo, vai izziņas?
- Uzgaidiet, tūlīt uzzināšu!

- Kādas ir radiotelefona priekšrocības?
- Sieviešu pļāpu garums tiek ierobežots ar akumulatora ietilpību.

- Šīs apakšbikses noteikti ir ļoti dārgas!
- Kāpēc?
- Tu viņas nēsā tā, lai visi tās labi varētu redzēt.

Brauc divi igauņi liftā.
Kā jau anekdotēs pieklājas, lifts apstājas.
Paiet stunda, divas...
Viens igaunis otram pēkšņi saka:
- Kaut kā lēni mēs braucam?

Kādā šķūnī Krievs, Latviets un Čigāns spēlē kārtis. Pēkšņi kaut kas ārā nočab. Laviets iziet paskatīties. BUMB!Latviets ienāk iekšā ar zilu aci. Turpina spēlēt kārtis. Atkal kautkas nočab. Tagat iziet Čigāns. BUMB!Ienāk iekšā arī ar zilu acu. Viss kārtībā, līdz atkal kautkas nočab. Tagat iziet Krievs. BUMB... BUMB! Ienāk iekšā ar abām acīm zilām. Latviets saka: Nu ja tikai krievs var divreiz uzkāpt uz grābekļa!

Vecis pirmo reizi taisās lidot ar lidmašīnu, nervozē un prasa stjuartei:
- Vai tad jūs pasažieriem izpletņus neizsniedzat?
- Nē, tas nav vajadzīgs.
- Kā nav vajadzīgs? Pirms mēneša braucu ar prāmi, tur visiem pasažieriem izdalīja glābšanas vestes. Bet to, kuri prot peldēt, ir daudzreiz vairāk par tiem, kuri prot lidot!

Satiekās trīs bijušie klasesbiedri. Divi no tiem precējušies, trešais nē. Ja abi precētie vēl šad tad satiekas, arī viņu sievas labas draudzenes ir, tad nu to trešo viņi nav redzējuši kopš izlaiduma. Ko darīt? Nu, protams, ka sarunā dienās satikties un atkaltikšanos „apmazgāt”. Nav ilgi jāgaida – abiem precētajiem sievas aizbrauc komandējumā, nu, ir divi brīvi dzīvokļi, kur tusēt. Pie viena no šiem abiem tad arī sarunā svinēt. Nu, rīt svinības. Atceras, protams, skolas laikus, īstu vīriešu draudzību, smējās... Nu, cik tad ilgi no alus pārtiksi? Abi izvelk no veciem krājumiem šņabi un turpina. Nu, pēc kāda laika visi trīs jau iesiluši – dzert vien ir garlaicīgi – sievietes vajag. Nu, viens no viņiem zin telefona numuru, uzzvana un pasūta trīs padauzas – katru savai gaumei. Nu, kamēr padauzas ceļā, dzer vēl. Vienam no viņiem (tam, kurš nav precējies) sagribas uz tualeti, viņš tur arī aiziet. Pēkšņi viens no atlikušajiem draugiem pa logu redz, kape mājas piebrauc mašīna un no tās izkāpj... No komandējuma priekšlaikus atgriezušās sievas. Nu, vienkārši fantastiskā ātrumā abi draugi sakārto istabu, sabāž maisā šņabja pudeles, maisu – skapī, sakārto dīvānu, izskalo mutes, pie reizes no bailēm pat dzērumu aizmirstot. Paši eleganti atver sievām, viss kā nākās, novelk mēteļus, sak, mīļā, kā esmu pēc tevis noilgojies un tā tālāk, skūpsta... Un te – vajag tak taisni tagad tam trešajam draugam jau „labā” kondīcijā izrāpot no tualetes... Apskatās uz draugu sievām, saka: „Hei, nu jūs gan dodat! Kurš tad kretīns mums ir iesmērējis tik neglītas maukas? Viņām taču ir zirga ģīmji!!! Un vispār, kāpēc divas tik, mēs taču trīs pasūtījām!”

Vasara, pludmale. Kāds vīrietis ieiet glābšanas stacijā:
- Zēni, jums sērkociņu nav?
- Paņem šķiltavas! Varbūt iedosi pa cigaretei?
- Protams, ņemiet droši!
- Paldies!
- Nav par ko! Kā jums klājas – kā dzīve, noskaņojums?
- Tā nekas, lēnām strādājam.
- Vasara šogad pavisam karsta, grūti elpot...
- Nemaz nerunā! Visi esam apsviluši, nav viegli!
- Jā, valstī viens vienīgs sajukums!
- Un kādas cenas!!!
- Taisnība!
...
- Nu labi, zēni, tad nu es iešu. Kāpēc biju ienācis? Ak, jā – sievasmāte slīkst!

***

Sieva saka vīram:
- Virtuvē ods ielidojis, aizej lūdzu nosit jamo...
Vīrs aiziet, no virtuves dzirdama plīstošu trauku skaņa, lūzt mēbeles, trinkšķ logu stikli.. Pēc 15 minūtēm vīrs atgriežas manāmi nomocījies, noslauka sviedrus no pieres, sieva šim jautā:
- Nu, nositi?
- Nosist gluži nenositu, bet ar veselību viņam tagad ir krietni švakāk.

Viens draugs jautā otram:
- Ko Tu darītu, ja līdz pasaules galam būtu atlikusi viena stunda?
- Es drāztu visu, kas kustas. Un ko Tu?
- Es censtos nekustēties.

Vīrs ziepē džinsu bikses un murmina pie sevis:
- Nevienam nedrīkst uzticēties, nevienam...
Uzcītīgi tiek ziepētas, mērcētas bikses un bubināts tālāk:
- Pat sev nedrīkst... es taču tikai nopirsties gribēju!

***

Dialogs vienā baseinā.
- Kā iemācīt meiteni peldēt?
- O, tā ir tīrā māksla! Sākumā viņu vajag apķert ar kreiso roku ap gurniem, bet pēc tam ar labo roku nedaudz pieturēt aiz krūtīm, piespied sev klāt un...
- Es runāju par savu sievu.
- Ā... vienkārši ieved viņu ūdenī un saki, lai strādā ar rokām un kājām.

Vīrietis izdomā, ka vajag pagatavot kotletes, bet nevar atrast, kur nobāzis gaļas maļamo mašīnu. Izlemj, ka jāaizņemās no kaimiņienes. Domāts - darīts. Iziet no koridorā un pēkšņi viņam prātā sāk mīties dažādas domas:
"Paprasīšu kaimiņienei gaļasmašīnu, viņa jautās, kam man tā vajadzīga. Ja teikšu taisnību, nāksies aicināt ciemos, uzaiciņāšu ciemos, atvērsim vīnu, vakars jau būs klāt, mēs droši vien nodarbosimies ar mīlestību, viņa kļūs grūta, nāksies apprecēties, pēc tam noteikti izšķirsimies, man visu dzīvi būs jamaksā alimenti..."
Pa to laiku jau vīrietis ir pienācis pie kaimiņienes durvīm un automātiski nospiedis zvana pogu, durvis atver smaidīga sieviete un vīrietis paskatās uz viņu un saka:
"Ej, ka tu ieskrieties ar visu savu gaļasmašīnu!"

Vecenīte, kura tirgo puķes uz ielas stūra, saka garāmejošam vecim:
- Nopērc pušķīti – nedēļu stāvēs!
- Tiešām?! Dod četrus!

Vecis iet pa ielu, te pēkšņi viņam pienāk paziņa:
- Nu, beidzot, es tevi noķēru! Tu man kādreiz parādu atdosi?
- Protams, ka atdošu! Visiem, kam esmu parādā, visu naudu obligāti atdošu... Es jau esmu sācis atdot! Es to daru pēc saraksta, alfabēta secībā... Nesen atdevu Agrim, bet šonedēļ dabūs Andris...
- Seko nenormāli spēcīgs sitiens pa zobiem.
Vecis, krītot:
- Tas bija pilnīgi lieki, Zigi!

***

Restorānā.
- Kāpēc jums visās vāzēs ir mākslīgie ziedi? Tik dārgā restorānā jau varējāt atļauties dzīvos ziedus!
- Diemžēl pēc tam, kad kļuvām par veģetāro restorānu, apmeklētāji sāka domāt, ka dzīvie ziedi ir uzkodas.

Satikušies divi paziņas.
- Kāpēc esi tik sašļucis?
- Brīvdienās bijām kuiļu medībās.
- Nu un?!
- Kuiļa nebija. Rezultātā mēs piedzērāmies kā cūkas, un tad kuilis tomēr atnāca.

***

Ko sēsi, to kaiminš pievāks!
Nemoki sevi - dzīve to izdarīs pati!
Smadzeņu šūnas dzimst un atmirst, bet taukšūnas dzīvo mūžīgi
Man garastāvoklis ir vietā kur mugura zaudē savu cienīgo nosaukumu...
Līdz astoņu gadu vecumam es domāju, ka mani sauc `Aizveries!!!
Guļu - murgi rādās, pamostos, murgs guļ blakus…
Ja blakus ir nokritis ābols, skrien prom. Ābele no ābola tālu nekrīt.
Nestaasti citiem par savaam probleemaam - 20% tas neinteresee, paareejos iepriecina!
Kad atdod sevi visu, uz tevi sāk skatīties, kā uz tukšu vietu...
Ja es saprastu tavus jokus, sen jau būtu no smiekliem nomiris.
Dievs izdomāja miegu, sātans - modinātāju.
Bezmaksas sieru dabū tikai otrā pele.
Kaktuss ir dzīvē dziļi vīlies gurķis.
Lidot ar lidmašīnu būtu pilnīgi droši, ja nebūtu zemes!
Dzīve ir kā putns - aptaisa un aizlido.
Dzīve ir kā sēdēšana pie interneta - jēgas nav, bet aiziet arī negribās.