Joku asorti jeb veselīga smieklu deva jautrākai dienai (04.04.2020)10

Viens svētais aiziet bļitkot. Uzmanīgi pārbauda ledu, cik tas izturīgs, tad noliek rīku kasti, saberzē rokas, piepūš vaigus, ņem urbi un nu tik būs urbt, kad atskan skaļi dimdoša balss: `Te zivju nav! Beidz plosīties!" Pārsteigtais zivju bende gan galvu nedaudz plecos ierāvis paceļ acis uz augšu, vaicādams: "Tas esi Tu, Kungs? Es tik kādu breksīti gribēju." Kā atbilde nodārd: "Esmu Anatolijs Kreipāns. Beidz postīt ledu un tin makšķeri, breksīt! Pēc stundas hallē spēle sākas."

***

Baķuška ar rabīnu uz abiem nopērk žigulīti un vienojas, ka pirkums netiks iesaistīts reliģiskos rituālos. Naktī baķuška pa kluso tomēr apslaka autiņu ar svētīto ūdeni. No rīta mierīgs nāk, skatās - izpūtējs par plaukstas tiesu īsāks palicis!

Iedomājieties, visur, kur es eju, cilvēki uz mani raugās kā uz kristieti," kāds dedzīgs draudzes aktīvists uzrunā svētdienas skolas bērnus: "Padomāsim, ko tas nozīmē!"
"Tas nozīmē, ka viņi tevi nepazīst! Tu esi alfas vadītājs, es zinu. Man mamma pateica!" attapīgai Dagmārai ilgi nav jādomā.

***

Divi mācītāji ceļa malā uzstāda zīmi: “Apstājies, beigas ir tuvu! Pagriezies, pirms nav par vēlu!”. Viņiem garām lielā ātrumā pabrauc kravas auto, no kura šoferis kliedz: - Nolādētie sektanti! Esat apnikuši! Kad mašīna pazūd aiz pagrieziena, atskan milzīgs troksnis. Viens mācītājs saka otram: - Laikam tev bija taisnība. Vajadzēja vienkārši uzrakstīt: “Tilts ir sabrucis!”.

Divi mežonīgi rokeri sastop katoļu mācītāju, kas lec uz kruķiem, un pieklājīgi būdami uzjautā: "Kas tad jums gadījās?"
Tas atbild: "Dušā neveikli paslīdēju, dēli."
`Aha," šie nosaka, novēl ātrāk atlabt un turpina nesteidzīgi sūkt aliņu pret spēkratiem atspiedušies.
Pēc brīža viens vaicā: "Un tomēr, kā tas tā tam mācītājam varēja gadīties?"
"Nu man labāk neprasi. Es jau neesmu nekāds katolis. Pirmo reizi par tādu dušu vispār dzirdu. Tās baznīcēnu štelles man ir svešas.

***

Mācītājs ciemos pie kādas jaukas draudzes locekļu ģimenītes. Vienkārši idille. Sirsnīgas sarunas par ticības pieredzi, par nākotnes plāniem, par to, kā bērni aug utt...
Atsprāgst durvis, aizelsies, pietvīkušiem vaigiem, mirdzošām acīm istabā ieskrien Jēkabiņš un steidz puskliegšus vēstīt: "Mam, mamm es pagrabā ieraudzīju lielu, riebīgu žurku! Es viņai metu ar āmuru, un viņa iebēga tālajā kaktā, tad viņai situ ar lāpstu...` tajā brīdī mazais mednieks pamana cienīgtēvu, saminstinās un pieklusinādams balsi lēnīgi noteic: "Un tad labais Kungs pēkšņi ņēma viņu pie Sevis."

14 Bībeliski veidi kā atrast sievu

1. Atrodi skaistu kara gūstekni, paņem uz mājām, apgriez viņai matus un nagus un iedod jaunas drēbes. Tad viņa būs tava.
-- (5.Mozus 21:11-13)
2. Atrodi prostitūtu un appreci viņu.
-- Hozeja (Hozejas 1:1-3)
3. Atrodi kādu septiņu meitu tēvu un radi labu iespaidu par sevi, dzirdod viņa ganāmpulku.
-- Mozus (2.Mozus 2:16-21)
4. Nopērc nekustamo īpašumu un saņem sievieti piedevām.
-- Boass (Rutes 4:5-10)
5. Aizej uz tusiņu un noslēpies. Kad meitenes iet rotaļās, pagrāb vienu un aiznes.
-- Benjamīna cilts (Soģu 21:19-25)
6. Pierunā Dievu, lai viņš uzrada sievieti, kamēr tu guli. Piezīme: tas maksās vienu ribu.
-- Ādams (1.Mozus 2:19-24)
7. Salīgsti strādāt septiņus gadus bez algas, lai varētu apprecēties. Iespējams, ka tevi apkrāps, tad strādā vēl septiņus gadus.
-- Jēkabs (1.Mozus 29:15-30)
8. Nogriez 200 priekšādiņas topošā sievastēva ienaidniekiem, tad dabūsi viņa meitu par sievu.
-- Dāvids (1.Samuēla 18:27)
9. Pat ja galīgi nevienas nav, vienkārši ilgāk pagaidi un tu noteikti kādu atradīsi.
-- Kains (1.Mozus 4:16-17)
10. Kļūsti par lielas valsts imperatoru un sarīko skaistuma konkursu.
-- Kserkss (Esteres 2:3-4)
11. Ja tu redzi kādu, kas tev patīk, aizej mājās un saki vecākiem: "Es gribu šo sievieti, dabūjiet viņu man". Ja vecāki šaubās par tavu izvēli, paliec pie sava: "Dabūjiet viņu man. Es viņu gribu."
-- Simsons (Soģu 13:1-3)
12. Nogalini kādu vīru un paņem viņa sievu.
-- Dāvids (2.Samuēla 11)
13. Neesi tik izvēlīgs! Aizstāj kvalitāti ar kvantitāti.
-- Sālamans (1.Ķēniņu 11:1-3)
14. Sievu?...NU NĒ!!!
-- Pāvils (1.Korintiešiem 7:32-35)

Padomju (Pārtikas programmas) laiki.
Skolotājs māca bērniem Krilova fabulas un sāk lasīt pazīstamo:
Reiz Dievs vārnai bija dāvājis gabaliņu siera...
Klasē dūkoņa un kāds saka atklāti:
- Skolotāj! Jūs taču pats mācījāt, ka Dieva nav!
- Nu - un? - skolotājs nesamulst. - Siera taču arī nav.

***

Tantuks katru dienu iet pie grēksūdzes un priesterim stāsta vienu un to pašu;
Jānis Dievkalpojuma laikā knosās, Minna, skatās apkārt, vēl kāds, kaut ko citu dara.
Priesteris viņai jautā, bet ko tu pati dari?
Kā, ko ? Skatos , ko citi dara.

***

Viens džeks bārā dzer vairāk kā parasti un otrs šim prasa: - Kas noticis? Džeks stāsta: - Es dzeru savas sievas piemiņai. Viņa bija svētā zemes virsū. Viņa gāja baznīcā katru rītu, pavadīja savas dienas lasot un citējot Svētos Rakstus, katru vakaru dziedāja himnas un psalmus, piepildīja mūsu māju ar reliģiskām statuetēm un gleznām un ielūdza mūķenes un mācītājus pie mums pusdienās trīs reizes nedēļā. - Izklausās pēc eņģeļa, - otrs saka. - droši vien tādēļ Dievs viņu arī tik ātri paņēma pie sevis. - Nē, - pirmais atbild, -es viņu nožņaudzu.

Sastrīdējās divi baptisti.
- Sievietes arī tiks debesīs!
- Netiks vis!
- Kāpēc?
Tāpēc, ka stāv rakstīts: iestājās klusums debesīs kādu pusstundu

***

Notiek starpkonfesionāls disputs par tēmu: “Kā vispareizāk lūgt Dievu”.
Katoļu priesteris saka:
- Vispareizāk ir lūgties ar izplestām rokām nometoties zemē prātam neaptveramā Dieva priekšā, kas no pīšļiem mūs paceļ Savā žēlastībā.
Luterāņu mācītājs iebilst:
- Nekas tik labi neizteic pazemību Tā Kunga priekšā, kā nomešanās ceļos un galvas noliekšana.
Tam nepiekrīt harizmātu sludinātājs:
- Vispareizākā lūgšanas poza ir ar paceltām rokām sniegties pretī Dievam kā Tēvam.
Pēkšņi atskan kāda balss:
- Piedodiet, ka iejaucos… Esmu jumiķis Jēkabs un jūs pat nevarat iedomāties, cik viegli kāja slīd uz skārda jumta, kad smidzina lietus. Vienā mirklī mana kāja bija sapinusies drošības virvē, bet es pats karājos ar galvu uz leju 15 metrus no zemes. Nevienā citā pozā es neesmu lūdzies ar lielāku degsmi!

Žurnālists apciemo trakonamu un intervē iestādes direktoru:

Žurnālists: “Sakiet, lūdzu, kā jūs izvērtējat to, ka jūsu pacientiem ir pienācis brīdis izrakstīties no šīs iestādes?”

Direktors: “Mēs ielejam vannā ūdeni. Uz blakus esošā krēsla noliekam tējkaroti un glāzi. Tālāk palūdzam slimniekam iztukšot no vannas visu ūdeni un skatāmies, kā viņš rīkojas.”

Žurnālists: “Ha, vai vispār ir bijuši tādi cilvēki, kas nespēj šo testu nokārtot?”

Direktors: “Jā, turklāt tādu ir visai daudz.”

Žurnālists: “Tur jābūt pilnīgi stulbam. Jebkurš normāls cilvēks taču sāks smelt ūdeni ārā no vannas ar glāzi!”

Direktors: “Nē, normāls cilvēks izņems no vannas korķi un ūdens pats iztecēs ārā…”

***

Vēls vakars. Kāds klauvē pie durvīm. Vīrs dodas atvērt durvis, bet aiz tām stāv bruņots laupītājs.

Zaglis: “Stāvi klusu! Kažoki, dators, nauda ir?”

Vīrs: “Ir.”

Zaglis: “Stiep šurp vai nošaušu!”

Vīrs: “Nevaru – kažoki ir ķīmiskajā tīrītavā. Dators – remontā, bet nauda bankā.”

Zaglis: “Nu, bet vai zelts tev ir?”

Vīrs: “Jā.”

Zaglis: “Cik daudz?”

Vīrs: “Vismaz 100 kilogrami.”

Zaglis: “Ko?! Stiep ātrāk šurp!”

Vīrs ieiet guļamistabā un maigā balsī saka: “Manu zelta gabaliņ, tu pie durvīm lūdz tevi atnākt.”

Trīs vīrieši atnāk uz pirti:

Strādnieks, biznesmenis un deputāts.

Viņi izģērbjas un viņiem visiem kaut kas karājas līdz ceļiem!

Strādniekam – rokas, biznesmenim – vēders, bet deputātam – mēle.

***

Gruzīns piezvana meitenei pēc izsaukuma. Pēc stundas pie viņa ar taksometru atbrauc jauna, bet ārkārtīgi tieva meitene.

Gruzīns: “Klausies, cik tu vispār sver?”

Meitene: “Četrdesmit divus kilogramus… ”

Gruzīns: “Tu paiet vispār vari?”

Meitene: “Jā, varu.”

Gruzīns: “Nu, tad ej ātri no šejienes projām!”

***

Skolotāja lūdz skolēnus uzrakstīt domrakstu par savu ģimeni.

Pēterītis raksta: “Man ir ārkārtīgi inteliģenta ģimene. Tētis ir pianists, bet mamma – māksliniece. Mana māsa ir balerīna. Bet pats galvenais ir tas, ka šīs iesaukas mani ģimenes locekļi iemantoja ļoti ātri!”