Joku asorti jeb veselīga smieklu deva jautrākai dienai (21.03.2020)6

– Vakar biju viesībās un tur kāds apmainīja manu platmali!
– Kam gan vajadzīga tava vecā, nonēsātā platmale?
– Tiešām nezinu. Es aizgāju pirmais.

***

Tēvs ar māti atgriezušies no viesībām un otrajā rītā pie brokastu galda apspriež visu tur redzēto un dzirdēto. Brīdi noklausījies, dēlēns jautā:
– Vai, izņemot mūs, vispār vairāk nav neviena normāla cilvēka.

***

– Ņem, ņem, bērniņ, trešo kūkas gabaliņu! Mūsu mājās neviens neskaita…

***

Vēlu vakarā viesi vēl sēž pie galda. Viens no viesiem uzrunā gaviļnieces dēlu, kurš nes vijoli:
– Ko es redzu! Tu jau esi iemācījies spēlēt vijoli?
– Nē, es neprotu un negribu spēlēt, – drūmi atbild zēns. – Taču man jāspēlē, kad mamma grib, lai viesi ātrāk ietu mājās.

***

Nav pieklājīgi aizrādīt viesiem, ka ir jau vēls un bērniem laiks doties uz skolu.

– Labi, tad es paņemšu otro tortes gabaliņu.
– Tas ir ceturtais!

***

– Tevi nomoka nelūgti viesi? Rīkojies kā es!
– Kā tad?
– Kad priekšnamā atskan durvju zvans, es uzlieku cepuri un uzvelku cimdus. Tad atveru durvis. Ja redzu to, kuru nevēlos redzēt, saku: – Vai, cik žēl! Man šobrīd jāiziet.
– Nu, bet ja atnācis cilvēks, kuru tu labprāt pieņemtu?
– Tad es saku: – Cik labi, ka atnāci! Es tikko atgriezos no pastaigas.

***

– Vai jūs naktī nedzirdējāt, kā es situ pie sienas?
– Nekas, neuztraucieties, tas mani netraucēja, pie manis jau tā bija liels troksnis.

Namamāte – Sveiks! Tu viens? Kur tad tava sieva?
Viesis – Mēs vilkām lozi, kuram jānāk ciemos.
– Tu vinnēji?
– Nē, zaudēju…

***

– Melot nav labi, – puišelis aizrāda viesim. – Jūs sacījāt, ka atbraucāt ar taksometru, bet mamma papum teica, ka pats velns jūs atnesis.

***

Pēc vairākiem gadiem laulībā vīrs iemācās skatīties uz sievu, neredzot viņu, bet sieva spēj redzēt vīram cauri, pat nepaskatoties uz viņu.

***

Ja sieviete neatceras, kur ir viņas somiņa, tas nenozīmē, ka viņa aizmirsa solījumu, ko devāt pirms gada…

***

Dīvaini, bet ar laulībām un šķiršanos apsveic vieni un tie paši cilvēki, turklāt vienlīdz sirsnīgi.

***

-Apsūdzētais, ko jūs darījāt līdz laulībām?

-Visu, ko vien vēlējos, godājamais tiesnesi!

***

Pie pāru konsultanta: Mēs ar sievu pamazām kļūstam arvien svešāki un svešāki viens otram. Vai šo procesu nevar paātrināt?

– Tēt, vai tu skolā kāvies?
– Protams
– Un tu visus piekāvi?
– Kā gan citādi!
– Tēt, vai varētu palūgt tevi vairs nenākt pie mums uz skolu!?

***

– Nosauc trīs iemeslus, kāpēc tev patīk skola?
– Jūnijs, jūlijs, augusts…

***

– Ei, jūs tur! Rokas augšā, kājas plecu platumā!
– Vai tā ir laupīšana!?
– Nē, fizkultūras stunda!

***

Vakar man piezvanīja no skolas un teica, ka mans dēls pastāvīgi melojot. Es atbildēju, ka acīmredzot viņam tas ļoti labi izdodas, jo man nemaz nav dēla.

Sarunājas tēvs ar dēlu.
– Kas jauns skolā?
– Iedomājies, tēt, izrādās, ka vēstures skolotājs ir ļoti skaudīgs cilvēks.
– Kāpēc tu tā domā?
– Jau kuru reizi izdzenot mani no klases, viņš saka: – Ak, ja vien es būtu tavs tēvs…

***

– Jūsu dēlam ir ļoti sliktas atzīmes ģeogrāfijā.
– Tas nekas. Ar mūsu ienākumiem viņš tāpat nekur tālu neceļos.

***

– Raksti salasāmi!
– Kā tad, tūlīt vēl teiksiet, lai rakstu arī bez kļūdām!

***

Izejot no klases, Jānītis tik stipri aizcirta durvis, ka no klases izgāja arī uz palodzes sēdošais Pēterītis.

– Mīļie skolnieki, es zinu, ka jūs stundas laikā viens otram rakstiet īsziņas, jo nevaru iedomāties citu iemeslu, kāpēc lai jūs noliektu galvu skatītos sev starp kājām un muļķīgi smaidītu.

***

Baznīcas zvaniķa dēls skolā rausta bizes vienlaicīgi septiņām meitenēm.

***

Kad mamma skatījās Jānīša liecību, viņš ielūkojās viņai acīs un nopietni teica: -Svarīgākais taču, ka mēs visi esam veseli, vai ne?

***

Izglītības ministrija vēl spriež, vai apstiprināt sacerējuma tēmu: “Kā es pavadīju pasaules galu.”

***

Matemātikas skolotāju salidojums beidzās ar kautiņu. Kaut ko nesadalīja.

Jānis Bērziņš, kurš pazaudēja pasi Maskavas ielas rajonā, nemaz nezināja, ka viņu var apsveikt ar iecelšanu ģenerāldirektora un galvenā grāmatveža amatā ar paraksta tiesībām 29 uzņēmumos.

***

Vadītājs – padotajiem:
– Šis ir mūsu jaunais darbinieks. Parādiet viņam, ko jūs darāt, ja domājat, ka es jūs vēroju.

***

Vadītājs padotajam:
– Jūs, protams, esat labs puisis, bet diemžēl mūsu uzņēmumā nav tāda amata!

***

Direktors vērīgi pēta jauno sekretāri.
– Četri bērni, – viņam ausī čukst personāla daļas vadītājs.
– Tas nevar būt! Tik jauna un jau četri bērni?
– Ne jau viņai, bet jums.

– Es sapņoju nopelnīt desmit tūkstošus dolāru mēnesī, tāpat kā mans tēvs.
– Tavs tēvs mēnesī pelna desmit tūkstošus dolāru?
– Nē, viņš arī sapņo par to.

***

Amata kandidāts aizpilda anketu. Viens no jautājumiem: “Vai esi notiesāts vai ticis turēts aizdomās? ” Cilvēks godīgi atbild: “Nē.” Nākamais jautājums ir “Kāds bija iemesls?” – acīmredzot domāts tiem, kas atbildēja “jā” uz iepriekšējo jautājumu. Tomēr kandidāts aizpilda arī to: “Līdz šim neesmu pieķerts.”

***

– Sveiks, mīļais, kur tu esi?
– Darbā.
– Es zvanīju uz darbu un tevis tur nebija!
– Nu, tātad esmu jau aizgājis.

***

– Direktors paaugstināja man algu, kad uzzināju, ka esmu devis bērnam viņa vārdu!
– Man arī krietni paaugstināja par to, ka es neiedevu bērnam viņa uzvārdu!

***

Par naudu jau jebkurš muļķis var strādāt, bet mums nav vajadzīgi muļķi!

***

Autobuss brauc prom no pieturas, aiz tā skrien sieviete un kliedz:
– Cilvēki, mīļie, apturiet autobusu, es kavēju darbu!
Uztraukušies pasažieri pievērš vadītāja uzmanību notiekošajam, viņš apstājas. Aizelsusies sieviete ielec autobusā:
– Paldies, tomēr paguvu! Uh! Tā, pilsoņi, sagatavojiet biļetes uzrādīšanai!

***

– Labdien! Es pie direktora.
– Viņš ir izgājis.
– Ko jūs man stāstāt, es viņu tikko logā redzēju!
– Viņš jūs arī.