Angļi ieradās salā 1509. gadā, kad lielākā daļa no indiāņiem jau bija iznīcināta, un sāka intensīvu vergu ‘importu’ no Āfrikas. Kopš 1655. gadā sala oficiāli sāka piederēt Anglijai, tā kļuva par lielāko cukurniedru ražotāju pasaulē un to uzskatīja par vienu no bagātākajām teritorijām pasaulē. Verdzība Jamaikā tika atcelta 1838.gadā, un līdz ar verdzības atcelšanu valstī ieceļoja vairāki citu tautu pārstāvji no Francijas, Portugāles, Spānijas, Ķīnas un pat Nepālas. Laika gaitā notika lielais ‘rasu sajaukums’, pateicoties kuram izveidojās ļoti jautra un savdabīga nācija. 1962.gadā notika ‘regeja revolūcija’- un briti miermīlīgā veidā atteicās no savām tiesībām uz koloniju.
Neatkarības dienas svinēšanai šajā Karību salā ir īpaša nozīmē – bijušajai vergu kolonijai tika dota iespēja pašai lemt savu nākotni, un pirmo reizi vēsturē nodibināt demokrātisku valsti. Par spīti svētku oficiālajam raksturam paši Jamaikieši jau ilgus gadus to pārveidojuši par īstu karnevālu, kur nepārtrauktos reggae ritmos priecājas gan jauni gan veci. Jamaikas galvaspilsētas Kingstonas ielās notiek krāsaini šovi, kur kopā ar Jamaikiešiem šo svētkus svin arī vairāki briti, kuri pēc Jamaikas neatkarības iegūšanas nolēma tomēr apmesties uz dzīvi Jamaikā. Regejs ir mūzikas stils, kas izveidojies 1960. gadu baigās Jamaikā. Bieži vien ar vārdu „regejs” apzīmē lielāko daļu Jamaikas mūzikas, tomēr pareizāk šo nosaukumu ir attiecināt uz mūziku, kura radusies, attīstoties ska un rocksteady. Regejs ir lēnāks par ska un tiek asociēts ar rastafari kustību, jo tieši šīs kustības reliģiskie uzskati ietekmējuši daudzus prominentus regeja izpildītājus. Regeja dziesmu teksti ir par dažādiem tematiem, tajā skaitā par ticību, mīlestību, attiecībām, nabadzību, netaisnību un citām sociālajām problēmām. Lai plašāk raksturotu regeju un Jamaikas mūziku kopumā, jārunā par regeja apakšžanriem un ar to saistītajiem citiem mūzikas stiliem. Kultùra Rastafariānisms ir Jamaikas zīmīgākā, taču ne galvenā reliģija. Rastafariānims balstīts uz ticību, ka Etiopijas imperators Haile Selasije I (Ras Tafari, Jah) ir Dieva inkarnācija, Mesija, kas vadīs visus Āfrikas iedzīvotājus, un visas pasaules melnādainos iedzīvotājus uz brīvību. Imperatora oficiālie tituli: “Karaļu karalis”, “Kungu kungs”, “Jūdas cilts uzvarošā lauva” un“Dāvida pēcnācējs” tiek uzskatīti par norādēm uz Mesiju. Vārds “Jah” ir Bībeles “Jehova” saīsinājums. Vārds “Rastafari” cēlies no Ras Tafari Makonen, kas bija Hailes Selasijes I vārds pirms kronēšanas. Rastafari kustībai nav noteikta reliģiskā centra vai garīdzniecības aparāta. Reliģiskā kustība sākās starp Jamaikas zemniekiem un strādnieku pārstāvjiem agrīnajos 1930-ajos gados. To ietekmēja pravieša Markusa Gārvija (Marcus Garvey) “Atpakaļ uz Āfriku” kustība, kura uzskatīja ka visiem melnādainajiem Amerikas iedzīvotājiem jāatstāj sava bijusī verdzības vieta un jāatgriežas Āfrikā. Ticība tam, ka Haile Selasije I ir mesija, Jamaikā sākās pēc tam, kad žurnāls “Time”" publicēja reportāžas par viņa kronēšanas ceremoniju 1930. gadā. Imperators bija vienīgās pilnībā neatkarīgās Āfrikas valsts monarhs. Haile Selasije I nekādi neveicināja Rastafari kustību, jo viņš bija pārliecināts Etiopijas ortodoksās baznīcas ticīgais. Viņa publiskā attieksme pret rastafari bija kaut kur starp līdzjūtību un pieklājīgu interesi. Taču, tiem rastām, kuri vēlējās pārcelties uz Etiopiju, Imperators uzdāvināja zemes gabalu Šašamanē (Shashamane), kur joprojām pastāv rastafari komūna. Lielu impulsu Rastafari kustības izplatībai deva regeja mūzikas popularitāte, it sevišķi Bobs Mārlijs, kuri savās dziesmās dziedāja par Rastafari un Jah. 2000. gadā pasaulē bija apmēram viens miljons rastu. 5-10% Jamaikas iedzīvotāju sevi identificē kā rastas. Lielakā daļa Rastafari ir veģetārieši, vai arī ēd tikai produktus kurus atļauj Bībeles Vecās Derības likumi. Dredi (dreadlocks; locks; dreads) ir īpašs matu sakārtojums, kas tiek radīts saviļājot matus, līdz tie kļūst līdzīgi virves pavedienam, un tālāk ļaujot matiem augt, ieņem radītā dreda formu. Šādam matu sakārtojumam ir ļoti sena vēsture - pirmās liecības par drediem ir rodamas Ēģiptes faraonu un augstdzimušo attēlosm kā arī ēģiptiešu apbedījumos. 20. gs. beigās un 21. gs. dredi piedzīvja jaunu popularitātes vilni, kas saistīts ar regeja mūzikas un rastafari kultūras izplatību ārpus Jamaikas robežām. Tie ir kā protests pret balto cilvēku rūpīgi ķemmētajiem, taisnajiem matiem un vienlaikus, kā lauvas mežonīgo krēpju simbols, kas tos garīgi vieno ar Haili Selasijē, jo, turpinot Solomona dinastiju, viņš pārmanto apzīmējumu „Jūdu cilts karojošais lauva”. Dredi, līdzīgi kā Ebrejiem kipas, ir arī atpazīšanas zīme, pēc kuras Jah pazīs savus sekotājus un apokalipses dienā aiz drediem uzraus debesīs. Dredi vairāk ir citu sadzīves regulu sekas, nekā īpaši kultivēta frizūra, kā tas ir rietumos. Rastmaniem ir aizliegts skūties, griezt matus, un mazgāt tos ar nedabiskiem līdzekļiem. Daudzi jamaikieši, kas nav pārliecināti rastas, dredus nesā dēļ to praktiskuma. Jamaikas oficiālais valsts karogs ir zaļā, dzeltenā un melnā krāsā. Melnā simbolizē jamaikiešu spēku un kreativitāti, dzeltenā - sauli un valsts dabas bagātību, bet zaļā - nākotnes cerības un zemes auglību. Rastafari piekritēju starpā un Jamaikā vispār liela nozīme ir Etiopijas karogam un tā krāsu salikumam – zaļai, dzeltenai un sarkanai krāsai, kā arī lauvai. Zaļā krāsa simbolizē Etiopijas dabas skaistumu, dzeltenā zemes bagātības – zeltu, sarkanā simbolizē visu melnādaino ļaužu ciešanas. Melna Lauva simbolizē imperatoru Haili Selasijē, kā arī melnā krāsa norāda uz melno ādas krāsu. Marihuānas (ganja, sensi, collie, weed, herb) izmantošana Rastafari reliģiskajā praksē ir ierasta, jo tā ir sakraments, kas palīdz meditācijā un atklāj patiesību. Turklāt tai ir arī ārstnieciskas īpašības. Rastas uzskata, ka marihuānas lietošana ir attaisnojama, norādot uz atsevišķām vietām Bībelē. Jamaikā marihuāna ir nelegāla, tomēr tās lietošana ir plaši izplatīta arī ne-rastamānu vidū. Aizliegumu izmantot marihuānu rastamani uzskata par Babilonas bailēm no tā, ka cilvēki apzinot patiesību, atteiktos no „Babilonas” sistēmas. Tai vietā „Babilona” atļauj alkohola lietošanu, kas atšķirībā no marihuānas nevis atklāj patiesību, bet apdullina cilvēku, tādējādi novēršot viņa uzmanību no patiesības. Bobs Mārlijs kāda intervija saka: “Kādēļ valdība neļauj smēķēt augu? Tāpēc, ka tas atbrīvotu cilvēku prātus un liktu saraut saites ar visu materiālo, kas ir sagūstījis cilvēku prātus.” Jamaikas virtuve ir savdabīga un garšīga. Starp uzkodām var izcelt ķirbju pankūkas, Johny Cakes – ceptas klimpas, banānu biezputra, kukurūzas biezputra, banānu pankūkas, cepti maizeskoka augļi. Otrajos ēdienos dominē cūkgaļa, liellopu gaļa (vērša astes sautējums), vistas gaļa, protams, jūras veltes – zivis, sevišķi garšas kārpiņas kutinās grilēta zivs jamaikiešu gaumē. Saldajā ēdienā ikviens tiek aicināts mieloties ar burkānkūku, kakao kūku, banānkūku. Tam visam virsū uzdzerams ingveralus, burkānu sula, ķiršu dzēriens, mango lada – no mango, kokosriekstiem, ananāsiem un kondensēta piena. Savukārt rastas ievēro stingru diētu, ko tie sauc par „Ital”. „Ital” ir pārtika, kuru nav skārušas nekādas ķīmiskās piedevas un sāls. Tāpat ēdienam jābūt pēc iespējas mazāk apstrādātam. Vēlams ir arī veģetārs uzturs, izņēmums ir zivis, kas ir mazākas par 25 centimetriem. Ēdienam ir jābūt, ka saiknei ar dabu un ķermeņa terapijai, par cik rastas neatzīst farmaceitiskos preparātus. Rastas nepīpē tabaku, nelieto ne alkoholu, ne kafiju, atļautas ir dažādas zāļu tējas. Stingri aizliegtas ir narkotikas, marihuānu rastas neuzskata par narkotiku, jo tā ir viņu sakraments.
Ceru ka patiks :)
