Izdomājām akmenīti aizbraukt apskatīt...10

Tātad iestājoties par zaļu dzīvesveidu izdomājām aizbraukt uz 15 km atālo Vecumu dižakmeni. Pār cik braucām ar velosipēdiem pa to ne labāko ceļu tad pats brauciens ilga kādu stundu. Segumu sadalījums aptuveni 25% asfalts, 60% gruntene, 15% smilšains zemes ceļš. Brauciens bija dēļ Geocachinga. Pats akmenītis tā bija noslēpies, ka atrodoties 15m attālumā no tā nepamanījām. Netraduši akmeni zvanījām vienam vecim no Ugāles. Viņš vismaz mūs uzvedināja uz pareizā ceļa, bet tik un tā neatradām. Nu neko pabraucām uz priekšu un ieraudzījām Vecumu mājas. Iebraucām pajautāt ceļu un pirmais jautājums pēc sasveicināšanās bija "Jūs jau laikam to akmeni meklējat?" un biedrs atbildēja ka jā. tad viņa izstāstīja vietu, un tad kad atradām akmeni atcerējāmies ka bijām tik tuvu, bet akmens bija tik labi noslēpies ka to nevarēja redzēt pat no 5m attāluma.  Meklēšana skās ar to ka pa saucamo vānkāju sadālījāmies es aigāju pa vienu viņš pa citu. Kad gāju meklēt ieradzīju kko līdzīgu akmenim un kaad biju klāt ieraudzīju ka tas tiešām bija Vecumu dižakmens. Tad es iekliedzos "akmens", bet Karlys tā īsti nesaprata ko es arto domāju, un tad es to pašu Kliedzu vēlreiz, šoreiz sapratis ko es saku sacīja "jau skrienu". Iespaidi par akmeni ļoti labi, bet tiešām iespaidīgs, un labi soslēpies akmens, kaut arī milzīgs. Tas bija kā mekjlēt adatu siena kaudzē. Tā nu tas beidzās un jau tiek plānots nākošais brauciens uz citu akmeni Piltenē.