Iemaldījos ziedu pasaulē7

es dejoju ar tevi, tad nedejoju, tad atkal dejoju
tad izraujos, izskrienu ārā un iekrītu sniegā
nodziestu
tu nāc mani meklēt, bet ir tumšs
un es vairs neatstaroju gaismu

/Inese Tone./

tavā krātuvē dienām un naktīm nesnauž
mēra sver kārto pēc spožuma
vaicā laikam jo laiks taču rādīs
no tramvaja sliedēm samontētas filmas
uz riņķi vien uz riņķi vien
kā ritenī un klibiķa spieķos
tev cauri strāvojošajos sadzīves līmeņos
braucot no punkta a uz punktu x vai y
pelēkā ielas klājuma skavās
kurš katram solim mūžīga noliktava
un tikai vienam
tev nekad neatrast vietu

/Andris Ogriņš./

mākslīgie pavadoņi
kā tie mirdz
miedz ar aci
svaidās ar info
liec
loku pēc loka
ap tavu
zemapziņu
tu tādus zini
cik

mani piemēram

/Reinis Runcis./

Šo dzīru vienīgie viesi bijām mēs
Apmaldījušies pārlieku košajos mirkļos

Raķešu dzirksts sabirza pelnos
Nolija pār mums kā tāla vulkāna kvēpi
Atstājot sīkus traipus

/Anna Dzintare./

kā ugunīgi jucis saullēkts
uzlec rīta smiltīs rakstītie zvirbuļi
mazo šūpojošos kokā iekārto barotavu
tie vajā kā templi ticīgie
vai zagli
dusmīgs ļaužu pūlis

/Harijs Vagrants./

Sadedzis maigums
Pelnus starp skropstām saķepina
Ko tad tu domā
Kāpēc sievietes seja raudot
Melnas upes uz vaigiem zīmē

/Madara Gruntmane./

ziemeļi
meli par debesīm
kuras nevar uzkrist uz galvas

/Reinis Runcis./

tu atdevi mīlestību bailēm
bailes izauga un apēda mani
tagad es dzīvoju bailēm vēderā
tur ir gulta, mazs galdiņš, skapītis
un pusnaktīs zvana zvani

/Inese Tone./