Hoglandes sala(zviedru valodā Hogland,somu Suursaari) skaitās kā viena no lielākajām platības ziņā,atrodas Somu jūras līcī,salas platums ir 3km,bet garums 11km.Salas augstākā virsotne ir 175,7 m. augsta.Pirmais,ko pamana uz relatīvi nelielās salas ir dažādi kara nocietinājumi,cietokšņi,kas sākti būvēt jau vairāk kā pirms simts gadiem.Cilvēki ar savām rokām paveikuši lielu darbu,jau tā grūti piekļūstamo salu padarījuši par gandrīz nepiekļūstamu. Vēljoprojām salas perimetrs ir apvilkts ar dzeloņstiepļu žogu.Stabi,kas balstīja šo žogu sen jau ir sapuvuši,bet nav neviena,kam šīs dzeloņstieples aizvākt.Salas centru ieskauj klinšaini krasti,kuros laika gaitā izveidoti daudzi kilometri ierakumu,kas vairākos lokos aizsargā salas centru.Uz salas ir lieliski saglabājušas zemnīcas(bunkuri ) un doti(ja kāds zina labāku skaidrojumu šim vārdam lūdzu ,tad arī rakstā izlabošu) (ilglaicīgs uguns punkts),kurus var vēljoprojām izmantot tiem paredzētakiem mērķiem.Vēl nesen uz salas bija izvietotas vairākas militārās daļas,sākotno krasta apsardzes un beidzot ar gaisa spēku(desantnieku) flotes bāzi(BBC Военно-воздушные силы (флот) ) Pēc viņiem ir palikusi dažāda tehnika un citi sīkumi,kas kā parasti ir izmētāti pa visu bāzes teritoriju.
Šī sala viesturē iegājusi ne tikai pateicoties militāristiem un kariem.Tieši šeit Aleksandrs Popovs(http://lv.wikipedia.org/wiki/Aleksandrs_Popovs_%28fizi%C4%B7is%29) veica savus eksperimentus izmēģinot radio sakarus.Un tieši viņš pirmais pasaulē izmantoja radio sakarus,veicot glābšanas operāciju,uz bruņukuģa ''Генерал-адмирал Апраксин'' (kuģa nosaukums),kas bija uzsēdies uz akmeņiem.1900.gada 23.janvāri viņš izglāba 26 zvejniekus,kas bija iepeldējuši jūrā uz atlūzuša ledus gabala,jo nosūtija radioziņojumu ledlauzim''Ермак'',kas izglāba nolemtos zvejniekus,kas uzskatāma par pirmo glābšanas operāciju,kurā izmantoti radio sakari.
Sakarā ar to uz salas nezin kapēc ir pat trīs viņa pieminekļi,kā arī virsotne,kuru viņš izmantoja saviem eksperimentiem ar radio viļņiem tika nosaukta viņa vārdā.Lai nokļūtu līdz šai virsotnei ir diezgan jānopūlās,jo tā atrodās 10 km. attālumā no laivu piestātnes un smilšains ceļš ved caur mežu.Pirmo Popova pieminekli 1954.gadā uzstādija militāristi.Vēlāk 1968.gadā otru,daudz lielāku ,uzstādija piecas lielākās PSRS radio rūpnīcas.Trešo uzstādija Sanktpēterburgas radio amatieri,kas pie lielā monumenta piestiprināja metāla goda plāksni.Tepat uz salas visam tam par prieku ir daudz radioantenu un pamestu radioviļņu raidītāju,kā Popova piemiņai atstāti.Šīs salas gaisa telpas uzraugi ir vainīgi pie tā,ka Mathias Rusts(Mathias Rust http://en.wikipedia.org/wiki/Mathias_Rust) 1987.gadā ielidoja PSRS gaisa telpā un vieksmīgi nolaidās Maskavā,''Sarkanajā laukumā''
No autora(šis ir tulkots,nevis pats esmu tur bijis),kurš tur bija 3 gadus atpakaļ,gads gan nav minēts,bet domāju,ka ne vairāk kā piecus gadus atpakaļ.Redzēt uz salas tiešām ir ko,alas,bunkuri,bākas,nocietinājumi,ierakumi,kazarmas noliktavss iekš kalna,novērošans torņi,ļoti skaista daba un jūrā ir daudz avarējušu kuģu,tuvu krastam ir labi saglabājusies barža.No Primorskas uz salu kursē kuģītis,ceļš aizņem aptuveni 4-5 stundas,bet par nožēlu jāsaka,ka uz salas atgriezušies militāristi,jo tā ir pierobežas zona,taču itkā pēc googles informācijas,sala nav slēgta apmeklētājiem,vienīgi jārēķinās ar to,ka būs slēgtās zonas,kuras apskatīt neizdosies.
