Gotikai raksturīgais būvformu vertikālisms un to dinamiskie kārtojumi radija iespaidu, it kā viss būvķermenis trauksmaini tiektos uz augšu, ko kāpināja augstie, ažūriem torņi, dažādi vertikāli arhitektoniski rotājumi, lielie logi ar smailloka arku augšējiem noslēgumiem, gaismēnu mijā grimstošās plastiski greznotās fasādes un dziļie portāli, kas bija ieguvuši neparastus, it kā no mežģīnēm veidotus smalkus vainagojumus.
Gotiskā māksla visspilgtāk skulptūrā, paneļglezniecībā, vitrāžās, fresku glezniecībā, manuskpriptu ilustrēšanā.
Gotiskajā arhitektūrā telpā ienāk daudz vairāk gaismas salīdzinot ar romāniku. Ļoti izteikts ir vertikālisms, liekas, ka ēka stiepjas debesīs. Sienu laukumus aizpilda vitrāžas. Skulptūrās ienāk pozu bagātība, mīmika, žesti, pat raksturi, saplūstot ar celtni, tās veido pilnīgumu.
