Ģēniji un viņu īpatnības49
325
0
Vācu komponists ROBERTS ŠŪMANS ar plānprātību sāka slimot jau 4 gadu vecumā, bet 46 gadu vecumā sajuka prātā pavisam. Viņu it kā ir vajājuši runājošie krēsli, kuri izvietojās akordos un muzikālajās frāzēs.
Angļu rakstnieks DŽEIMSS HARINGTONS bija iedomājies, ka viņa domas lidoja no mutes bišu un putnu veidolā.
Reklāma
Itāļu filozofam DŽEROLAMO KARDANO likās, ka viņam seko slepenpolicija. Viņš pat neēda gaļu, jo domāja, ka tā ir saindēta.
VOLFGANGS AMADEJS MOCARTS arī sirga ar vajāšanas māniju. Tāpat kā itāļu filozofs, arī viņš uzskatīja, ka kāds nemitīgi vēlas viņu noindēt.
VAN GOGS diennaktīm zīmēja, spaiņiem dzēra absintu, nogrieza sev kreiso ausi un uztaisīja autoportretu tieši tādā izskatāk, bet 37 gadu vecumā izdarīja pašnāvību. Pēc viņa nāves, starp citu, ārsti bija atraduši 150 medicīniskās diagnozes, kuras dzīves laikā bija atklātas māksliniekam.
Reklāma
Vācu filozofs ARTURS ŠOPENHAUERS rakstīja: ''Ģēniji nav tikai neizturami dzīvē, bet arī cietsirdīgi un ļauni, viņiem ir grūti dabūt draugus. Viņi ir ļoti vientuļi.'' Pietam, pats Šopenhauers piekāva vecenīti un tiesa viņam piesprieda visu mūžu sievietei izmaksāt pensiju... Sāka dusmoties un atteicās maksāt pensiju, jo viņa uzvārds bija uzrakstīts ar diviem ''p''.
Ģēniji ir neparasti jau vien ar savām īpatnībām, piemēram, FRĪDRIHS ŠILLERS nezin kāpēc, varēja kaut ko radīt, ja viņam uz galda stāv sapuvuši āboli.
Komponists FRANCIS JOZEFS HAIDNS nestrādāja bez sava gredzena ar dārgakmeni: viņš stundām ilgi varēja lūkoties uz šo gredzenu.
Reklāma