ŠARLOTE BRONTĒ patstāvīgi atrāvās no kārtējā romāna rakstīšanas un gāja tīrīt kartupeļus.
Franču rakstnieks ANATOLS FRANSS nekad nerakstīja uz papīra, bet gan uz vecām vēstulēm, aploksnēm, biļetēm, pat uz vizītkartītēm...
Reklāma
Kādu dienu fiziķis ANDRĒ MARĪ AMPĒRS izejot no sava dzīvokļa uz durvīm ar krītu uzrakstīja: ''Ampērs būs mājās tikai vakarā''. Taču atgriezās mājās vēl dienā. Izlasījis uzrakstu uz savām durvīm un aizgājis projām, tā kā, aizmirsis, ka viņš pats ir Ampērs... Viņš arī bieži izšņauca degunu ar lupatu, ar kuru tīrīja tāfeli.
Varenais ĪZAKS ŅŪTONS peiņēma viesus un vēlēdamies viņus pacienāt, aizgāja uz savu kabinetu pēc vīna. Viesi gaida, taču saimnieks kā nenāk, tā nenāk. Izrādījas, ka ieejot savā kabinetā viņš tik dziļi aizdomājies par darbu, ka pilnīgi aizmirsis par viesiem. Pazīstams ir arī tāds gadījums, kad Ņūtons, izdomājis izvārīt olu, paņēma pulksteni, saskaitīja laiku un pēc pāris minūtēm atskārta, ka rokā tur olu, bet uzvārījis ir pulsteni. Kad Ņūtons strādāja, tad aizmirsa pat paēst un apģērbties. Vienreiz, viņš papusdienoja, bet pats to neievēroja. Un kad, aizgāja papusdienot vēlreiz, ļoti nobrīnījās, kad atskārta, ka kāds ir apēdis viņa pusdienas!
Cits pazīstams fiziķis ALBERTS EINŠTEINS, satiekot savu draugu, bija aizdomājies, un teica: ''Atnāciet pie manis vakarā, Pie manis būs profesors Stimsons''. Viņa draugs nedaudz pārsteigts iesaucās: ''Bet es taču esmu Stimsons!''. Alberts uz to atbildēja: ''Nekas, atnāciet tāpat!''.
