Fotogrāfs pārvērš Maskavu distopiskā neona metropolē2

Vienā no fotogrāfijām, ko fotogrāfs raksturo kā mīļāko, ir attēlots bezpajumtnieks, kas jau ir miris. Fotogrāfijas ir lielākoties uzņemtas naktī, tajās var redzēt tumšo apakštoni, kopējo iezīmi Instragram fotogrāfijām. Tas ir tik ļoti izteikt, ka fotogrāfu salīdzina ar Ridliju Skotu vai Deividu Linču. Šīs fotogrāfijas ir lieliska ilustrācija Maskavai kā distopiskai metropolei.

Vai klusumu ir iespējams sadzirdēt? Tā ir simfonija, kuru diriģē neons. Pilsētā, kas nekad neguļ.

Man nav grūti iztēloties, ka cilvēki ir plakani zīmējumi uz asfalta vai grafiti vārtrūmē, jo lietus vēl nav paspējis tos noskalot renstelē, kas nenoraidīs jaupienācējus, bet tos arī nesagaidīs.

Kamēr vien gaisma spīd, tikmēr ir cerība. Tumsā pazūd robežas, bet tas vairs netraucē nogrimšanu. Ko lietus neizdarīja, to paveiks tumsa. Tie ir Maskavas pilsētveidojošie spēki, kas nosaka klusuma simfonijas skanēšanas frekvenci.

Fotogrāfam ideja par šādu sēriju radās pirms daudziem gadiem, kad viņš vienkārši fotografēja cilvēkus uz ielām. Šādā veidā viņš uzskatāmi parāda Maskavas "neglīto" estētiku.