Fotogrāfija (grieķu: φως (phos) - gaisma, γραφή (grafè) - rakstīšana) ir attēlu iegūšanas tehnoloģisks process, apkopojot un fokusējot atstarotos elektromagnētiskos starus uz gaismjūtīgu materiālu, piemēram, uz fotofilmu vai uz elektrisko sensoru. Tātad attēli tiek iegūti gan ķīmiskā, gan elektroniskā veidā. Šādā veidā iegūtus attēlus sauc par fotogrāfiju vai arī saīsinātā formā vienkārši sauc par foto.
Foto TehnikaAr optiskās sistēmas palīdzību, precīzāk, ar objektīva palīdzību, no objekta izstarotā vai atstarotā gaisma nonāk uz gaismjūtīga mēdija, piemēram, fotofilmas.
Fotouzņēmumus veic ar fotoaparātu, manipulējot optisko sistēmu, t.i., regulējot apertūru, fokusu, krāsu filtrāciju, ekspozīcijas laiku, fokusa attālumu u.c. Pēc tam ļauj gaismai vai citam starojumam nonākt uz fotofilmas, CCD vai CMOS matricas.
Šīs manipulācijas ir savstarpēji saistītas. Gaismas apmērs, kurš sasniedz gaismjūtīgo materiālu, proporcionāli mainās līdz ar ekspozīcijas laiku, lēcas apertūru un lēcas fokusa attālumu, kurš savukārt mainās līdz ko lēca tiek fokusēta vai ir ticis izdarīts optiskais palielinājums (zoom). Vairāki objektīvi šīs izmaiņas veic paši. Tātad, mainot kādu no optiskās sistēmas parametriem, tiek mainīts gaismas daudzums, kuram būs ļauts sasniegt gaismjūtīgo materiālu, saukts arī par ekspozīciju.
Ekspozīcijas laiku mēra sekundes daļās. Apertūru apzīmē "f" skaitlis, kurš ir proporcionāls fokusa attālumam pret apertūras diametru. Tas nozīmē - jo mazāks "f" skaitlis, jo lielāks apertūras diametrs, līdz ar to uz gaismjūtīgā materiāla nokļūst vairāk gaismas. Lielākā daļa objektīvu atbalsta šādas apertūras - 2.8, 4, 5.6, 8, 11, 16, 22, 32.
Vienai ekspozīcijai ir iespējamas vairākas ekspozīcijas laika un apertūras kombinācijas. Piemēram, f/8 uz 1/125 no sekundes un f/4 uz 1/500 no sekundes objektīvā ielaidīs vienādu daudzumu gaismas. Tik un tā šī kombinācija ietekmē galarezultātu. Attēla asumu ietekmē ekspozīcijas laiks (Jo ilgāks ekspozīcijas laiks, jo fotoaparātam ir vairāk laika reģistrēt kustības). "Asuma dziļumu" ietekmē apertūra. Asuma dziļums nosaka, cik lielā attāluma intervālā no objektīva objekti būs fokusēti. Jo mazāks "f" skaitlis, jo izplūdušāki būs objekti fonā un/vai priekšplānā.
Šī ir būtībā tikai puse no visa procesa, līdz bilde būs taustāma, jo galarezultātu arī ietekmē pieeja un metodes attīstīšanas procesā.]
___________________________________________________
Pašlaik par redzamākajiem fotogrāfiem varētu nosaukt Mārci Bendiku, Leonīdu Tugaļevu, Māru Brašmani, Andreju Grantu, Uldi Briedi un vēl vairākus desmitus lielo avīžu, žurnālu, dažādu salonu, kā arī citās profesijās strādājošus, bet profesionālus fotogrāfus.
_________________________________________________
Izglītību fotogrāfi Latvijā var iegūt vairākās augstskolās – gan Jelgavā, gan Rīgā -, taču fotogrāfu aprindās par nopietnākajām tiek uzskatīta Oslo vai Maskavā iegūtā kino-foto izglītība, jo tur tā ir izkopta vairākus gadu desmitus. Tāpat praksi vai pat kursus iespējams pieteikt pie Latvijas pazīstamākajiem fotogrāfiem.
Starp citu, tieši krievu fotogrāfi ir iecienījuši Latviju un regulāri šeit rīko savus plenērus. Krievijas fotogrāfiem nav sveši tādi vietu nosaukumi kā Tūja vai Skulte.
2007.gada augustā notika unikāls fotopasākums - "Viena diena Latvijā", kuru rīkoja Jānis Krūmiņš, Gunārs Janaitis, Ilmārs Znotiņš un Viesturs Koziols ( fotostudija - "Imagine"). Pasākums parādīja, ka fotogrāfija Latvijā dzīvo un attīstās. Izrādījās, ka Latvija tiešām nevar gausties par profesionālu fotogrāfu trūkumu.
Pievienoju arī dažas skaistas, maklinieciskas bildes :)
