Ēģipte2

Klimats: Ēģiptē ir kontinentāli tropiskais klimats, kur ir visvairāk saulaino dienu uz planētas, tāpēc šeit ir karsts un sauss laiks. Vasarā gaisa temperatūra Kairā vidēji svārstās no +35C līdz +40C, ziemā no +15C līdz +20C. Sarkanās jūras piekrastē vidējā temperatūra jūlijā un augustā ir no +35C līdz +38C, bet sākot ar novembri līdz pat martam tā ir no +23C līdz +27C. Naktī vidējā gaisa temperatūra parasti ir par 10C zemāka nekā dienā. Vidusjūras piekrastē un Kairā gaisa temperatūra noslīd līdz pat +8C. Tuksnesī šīs temperatūras svārstības var izjust vislabāk, dienas laikā tuksnesī ir neizturama svelme, savukārt naktis ir ļoti aukstas. Runājot par nokrišņiem, vislielākais nokrišņu daudzums ir Aleksandrijā (aptuveni 19 cm gadā), tajā pašā laikā uz dienvidiem, tuvāk Asuanas pilsētai, nokrišņu daudzums 5 gados sastāda 10 mm. Khargā (Rietumu tuksnesis) pat bijuši gadījumi, ka 17 gadu laikā nebija lijis.

Iedzīvotāji. 80,34 miljonu iedzīvotāju (aprīlis 2007.g.). 90% no šiem iedzīvotājiem dzīvo Nīlas deltā. Iedzīvotāju blīvums uz kvadrātkilometru sastāda 1900 cilvēku. Visa pārējā teritorija ir gandrīz neapdzīvota, sausā klimata un ūdens trūkuma dēļ. Valoda. Oficiālā valoda ir arābu valoda. Sarunvaloda ļoti atšķiras no literatūras arābu valodas. Piekrastu kūrortos ir izplatītas arī angļu, vācu, itāļu, franču un krievu valodas. Reliģija. Dominējošā reliģija ir Islams. Apmēram 90% Ēģiptes iedzīvotāju ir musulmaņi. Pamata daļa no pārējiem attiecas pie kristiešu baznīcas kopas.

Valsts iekārta un politika. Saskaņā ar 1971. gada konstitūciju – republika. Valsts galva ir prezidents, kuru ievēl uz sešiem gadiem. Prezidenta kandidatūru izvirza Tautas sapulce, to apstiprina iedzīvotāju vispārējais referendums. Kopš 1981. gada - nu jau 25 gadus - Ēģipti vada jau piekto reizi ievēlētais prezidents Muhameds Hosni Mubaraks. Prezidents ieceļ vienu vai vairākus viceprezidentus, premjerministru, Ministru padomi un 26 gubernatorus. Kopš 2004. gada jūlija par premjerministru ievēlēts Ahmeds Nazifs (pēc 2006. gada jūlija informācijas). Likumdevēja orgāns ir vienpalātas parlaments (Tautas sapulce), kurā uz pieciem gadiem ievēl 454 deputātus. Parlamenta paspārnē darbojas padomnieku institūts, kuram ir konsultatīvs raksturs. Izpildvara pieder prezidentam, viceprezidentiem un Ministru padomei, kuras locekļi var būt tikai personas, kuras jau sasniegušas 35 gadu vecumu.Ēģiptes administratīvais iedalījums - 26 muhafazats (muhafazat).

Alkoholiskie dzērieni. Alkohola lietošana musulmaņiem ir aizliegta, tomēr lielākajā valsts daļā dažu mēriņu nobaudīšana ir atļauta. Alkoholisko dzērienu, tajā skaitā arī alus, lietošana tiek noteikta. Lidostās un lielajās pilsētās ir daži alkoholisko dzērienu beznodokļu veikali (TAX FREE). Kūrortos alkoholu specializētos veikalos var iegādāties tikai uzreiz pēc ierašanās valstī (noteiktā laika posmā – visbiežāk 24 stundu laikā kopš ierašanās dienas). Vietējā ražojuma alkoholiskie dzērieni: stella un sakkara (alus); populārākie vīni: Omar Khayyam, Obelisk, Grand Marquis (sarkanvīns un baltvīns) un Cru de Ptolemees (baltvīns).

Vēstures fakti. Slavenākais no Jaunās valsts valdniekiem – Ramzess II Lielais, karavadonis, politiķis un diplomāts. 1258. gadā p.m.ē. viņš noslēdza pirmo pasaulē zināmo miera līgumu ar hetu valsts valdnieku Hatusilisu III. Tas vēsturē bija pirmais gadījums, kad karš neilga līdz pilnīgai kādas puses uzvarai, bet beidzās ar pārrunām par miera izlīgumu. Ēģiptologi ir pierādījuši, ka Ramzesa II valdīšanas laikā Ēģipte ir sasniegusi savas slavas apogeju.664. gadā p.m.ē. Ēģiptē iebruka asīrieši un iekaroja valsti. 525. gadā p.m.ē. Ēģipti sagrāba persieši, kuri valdīja līdz 332. gadam p.m.ē., kad valsti iekaroja Maķedonijas Aleksandrs. Sākās helēnisma laiks. Kopš 304. gada p.m.ē. Ēģipti pārvaldīja Aleksandra sekotāja Ptolemaja aizsāktā Ptolemaju dinastija, kura valdīja līdz 30. gadam p.m.ē. Ēģiptes bojāeju saista ar valdnieci Kleopatru VII, kura uzsāka cīņu pret saviem brāļiem un vīriem (Ptolemaju XIII un Ptolemaju XIV), aicinot talkā romiešu armiju. 30. gadā p.m.ē. Kleopatra beidza dzīvi, izdarot pašnāvību. Ēģiptes troņmantnieku, Kleopatras un Gaja Jūlija Cēzara 17 gadu veco dēlu Cezarionu tajā pašā gadā nogalināja nākamais Romas imperators Gajs Jūlijs Oktaviāns Augusts. Ēģipte nonāca Romas varā. Roma valdīja pār Ēģipti no 30. gada p.m.ē. līdz mūsu ēras 638. gadam. Pēc tam mūsu ēras 640. gadā Ēģipti iekaroja arābi, kuri valda pār valsti vēl šobaltdien.1798. gadā Ēģipti anektēja Napoleona Bonaparta komandētā franču armija. Kopā ar Napoleonu Ēģiptē ieradās arī pirmie arheologi. Tieši šajā laikā, 1799. gadā, netālu no Rozetas pilsētas Napoleona armijas virsnieks atrada melnu, viscaur hieroglifiem klātu bazalta akmeni. Vēlāk šo akmeni nosauca par Rozetas akmeni un pēc tam, kad 1822. gadā franču ēģiptologs Žans Fransuā Šampoljons bija atšifrējis tajā iekaltos rakstus, šis akmens kļuva par visas eģiptoloģijas zinātnes sākumu.

Nacionālie ēdieni. Ēģiptes virtuve izceļas ar daudzveidību. Tā ietekmējusies no Tuvo Austrumu labākajām kulinārijas tradīcijām. Tradicionālie ēdieni: foul (ēdiens no pupiņām), humus (cālis), hamam mahshi (pildīts balodis), koshari (šo ēdienu veido ar sīpolu un tomātu mērci pasniegti dažādu veidu makaroni, rīsi, lēcas), tahina (no sezama sēkliņām gatavota biezeņveida mērce ar citronu), babaganoush (ceptu baklažānu biezenis ar sezama mērci), kofta (jēra vai liellopa gaļas kotletes), kebabi (no jēra, liellopa, vistas gaļas), lielā cieņā ir zivju un jūras produktu ēdieni. Deserti: baklava (kārtainās mīklas cepums ar pildījumu, kas gatavots no pistācijām, sīki kapātiem riekstiem piena un medus sīrupā), ommu ali (cepums no rīsiem, rozīnēm, kokosriekstiem un piena), mahallabiyah (ar kukurūzu vai rīsiem saputots piena krēms, pārkaisīts ar sīki sakapātiem riekstiem), īpaši iecienītas ir svaigi spiestas augļu sulas (mango, guavas, citronu, apelsīnu, granātu), karkade (dzēriens no hibiska vai Sudānas rozes lapiņām, pasniedz kā tēju gan karstu, gan aukstu).