Džekiņu fotogrāfijās sauca Deivids Vetters (David Vetter). Viņš nodzīvoja īsu, pēc savām domām spilgtu, bet bezgala traģisku dzīvi. Smaga kombinēta imunodeficīta sindroms, kas tika noteikts jau grūtniecības laikā, noveda pie tā, ka pa taisno no mātes dzemdes Deivids Vetters tika izolēts no apkārtējās pasaules. Viņu "ieslodzīja" plastmasas burbulī, kur viņš pavadija 12 gadus.
Pirmais Deivida vecāku dēls nomira septiņu mēnešu vecumā. Nāve iestājās timusa disfunkcijas dēļ. Šādas disfunkcijas cēlonis bija smaga kombinēta imunodeficīta sindroms. Katram nākošajam bērnam bija 50% iespējamība mantot šo sindromu. Ārsti šādā gadijumā piedāvāja uzreiz pēc dzemdībām ievietot bērnu sterilizā izolatorā, lai pēc kāda laika varētu veikt kaulu smadzeņu pārstādīšanu. Par donoru vajadzēja būt Vetteru meitai Katrīnai.