Par delfīniem sauc lielāko daļu vaļveidīgo kārtas zobvaļu apakškārtas dzīvnieku. Tie ir tuvi radinieki vaļiem un cūkdelfīniem. Pavisam ir gandrīz 40 delfīnu sugas, kas iedalās 17 ģintīs to augumu izmēri ir ļoti dažādi. Mazākais ir Jaunzēlandes baltgalvas delfīns, kas ir 1,2 metrus garš un sver 40 kg, bet lielākais ir zobenvalis jeb plēsoņdelfīns, kas ir 9,5 metrus garš un sver 10 tonnas. Delfīni ir plaši izplatīti visā pasaulē. Visbiežāk tie apdzīvo seklākas jūras. Tie visi ir plēsīgi un pamatā barojas ar zivīm un kalmāriem. Delfīni ir vieni no inteliģentākajiem dzīvniekiem pasaulē. To draudzīgā un interaktīvā attieksme pret cilvēkiem ir tos padarījusi ļoti populārus cilvēku vidū.
Delfīni3
28
2
Uz sauszemes delfīnu tuvākie radinieki ir nīlzirgi. Abiem ir kopējs priekštecis Indijas cūka, kas dzīvoja pirms 54 - 48 miljoniem gadu. Tas bija pārnadzis, kas dzīvoja Kašmiras reģionā Indijā. Izskatā tas bija līdzīgs mūsdienu jenotiem un pundurbriežiem . Indijas cūka dzīvoja daļēji ūdenī un daļēji uz sauszemes. Bet delfīni ūdeni sāka apdzīvot eocēnā pirms 50 miljoniem gadu.
Delfīniem kā visiem vaļveidīgajiem ir vārpstas formas ķermenis. Priekškājas ir pārveidojušās par airkājām, bet pakaļkājas nav redzamas. Aste kā dzenskrūve nodrošina delfīna kustību uz priekšu, airkājas tiek lietotas stūrēšanai, bet muguras spura izlīdzsvaro delfīna peldējumu. Astes spura ir novietota horizontālā plaknē atšķirībā no zivīm, kurām astes spura atrodas vertikālā plaknē.
Delfīnu krāsa variē starp dažādām sugām, bet visbiežāk tie ir pelēki ar gaišāku pavēderi, bieži tiem ir kontrastaini krāsu laukumi. Delfīni medījot lieto eholokāciju. Viņi to spēj izdarīt, pateicoties speciālam orgānam delfīnu galvās. Daudzām sugām žokļi ir pagarināti, veidojot knābim līdzīgu purnu, kā arī daudzām sugām mutes kaktiņi ir uzliekti uz augšu, radot iespaidu par to, ka delfīni visu laiku smaida, piemēram, pudeļdeguna delfīni. Zobu skaits ir ļoti dažāds, dažām sugām tas var sasniegt 250. Delfīni elpo ar elpošanas atveri uz galvas mugurpusē. Elpošanas atvere ir viena atšķirībā no plātņvaļiem, kuriem ir 2 elpošanas atveres. Delfīnu smadzenes ir lielas un kompleksas, kā arī tās atšķiras no lielākās daļas dzīvnieku smadzenēm.
Delfīniem atšķirībā no citiem zīdītājiem nav apspalvojuma, izņemot dažus matiņus purna galā, kas izzūd īsi pēc vai pirms piedzimšanas. Izņēmums ir Amazones upesdelfīns, kuram matiņi saglabājas visu mūžu.
Reklāma
Lielākajai daļai delfīnu ir laba redze gan zem ūdens, gan ārpus ūdens. Arī dzirdes diapozons delfīniem ir ļoti plašs. Salīdzinot ar cilvēku, delfīna dzirdes robeža augstām skaņām 10x vai vairāk pārsniedz cilvēka augšējo robežu. Katrā galvas pusē delfīniem ir nelielas ausu atveres uzreiz virs acīm. Zem ūdens delfīns klausās ar apakšžokļa palīdzību, kas skaņu novada līdz iekšējai ausij. Zinātnieki uzskata, ka delfīna zobi strādā kā antenas, kas uztver skaņas viļņus un spēj noteikt skaņas avota atrašānās vietu. Delfīniem ir ļoti labi attīstīta arī taustes sajūta. Īpaši jūtīgs ir purna gals, krūšu un ģenitāliju rajons, kā arī visa āda kopumā. Lai arī delfīniem nav spēja uztvert smaržas, tiem ir garšas izjūta, un dažas zivis tiem garšo labāk, citas ne tik labi. Delfīni daudz laika pavada zem ūdens un iespējams, ka ūdens garšošana tiem aizstāj ožu, līdz ar to delfīns iegūst informāciju par objektu pirms tā paņemšanas mutē.
Par delfīniem bieži saka, ka tie ir visgudrākie dzīvnieki pasaulē. Ir grūti salīdzināt dažādu dzīvnieku inteliģenci, jo katram ir savs uzvedības modelis un atšķirīga komunikācija ar cilvēku. Tomēr neapšaubāmi delfīni ir inteliģenti dzīvnieki, un to apliecina daudzie pētītījumi gan nebrīvē, gan savvaļā.
Delfīni ir sociāli dzīvnieki, kas dzīvo baros. Ar barības resursiem bagātās vietās delfīnu bari var būt ļoti lieli. Šādā barā var pulcēties līdz 1000 delfīniem. Savā starpā delfīni sazinās ar klikšķiem, svilpieniem un cita rakstura skaņām. Eholokācijai delfīni lieto ultraskaņu. Savstarpējās attiecības delfīniem veidojas ciešas, lai gan hierarhija ir nepārtraukti mainīga. Delfīni nepamet ievainotus vai slimus bara locekļus, pat palīdz tiem elpot, izceļot nevarīgo indivīdu līdz ūdens virsmai. Savstarpējā izpalīdzība un altruisms neaprobežojas tikai starp sava bara vai sugas brāļiem. Pie Jaunzēlandes krastiem zinātnieki novēroja kādu delfīnu, kurš palīdzēja pundurkašalota mātītei ar mazuli izkļūt atklātā jūrā no sekliem piekrastes ūdeņiem. Kā arī diezgan bieži delfīni pasargā cilvēkus no haizivīm, riņķojot ap peldētāju un nelaižot haizivi tuvumā vai pat uzbrūkot un padzenot to.
Delfīni peldot ik pa laikam izlec no ūdens. Reizēm lēcieni ir ļoti augsti un sarežģīti akrobātiski triki. Zinātniekiem nav vienota viedokļa par akrobātisko elementu nozīmi. Viena no versijām lēcienu nozīmi skaidro ar delfīnu vēlmi izlūkot no augšas, vai tuvumā nav zivju bara, ko nodotu jūras putnu barošanās kādā konkrētā vietā. Citā versijā tas tiek skaidrots ar savstarpējo komunikāciju, kā iespējamu ķermeņa valodu vai vienkārši ar prieku par dzīvi.
Rotaļas delfīniem ir svarīga dzīves sastāvdaļa. Delfīni spēlējas ne tikai viens ar otru, bet arī ar jūraszālēm, jūras putniem vai bruņurupučiem. Savstarpējās spēlēs tiek atdarinātas un apgūtas cīņas mākslas. Delfīniem ļoti patīk sērfot pa viļņiem, tam tiek izmantoti gan piekrastes lūstošie viļņi, gan motorlaivu saceltie viļņi, īpaša jautrība ir priecāties par vairāku laivu saceltiem, pretēji ejošiem viļņiem. Reizēm delfīni uz rotaļu cenšas izaicināt kādu peldētāju cilvēku.
Reklāma
Delfīniem tāpat kā vaļiem guļ tikai viena smadzeņu puslode, nomoda puslode seko līdzi elpošanai un iespējamiem ienaidniekiem vai citām briesmām, pēc brīža smadzeņu puslodes mainās vietām. Miega iesākumā uz īsu brīdi iesnaužas abas puslodes.
Nebrīvē delfīni iemieg ar abām puslodēm, abas acis ir ciet un delfīni nereaģē uz maigiem stimulātoriem. Elpošana notiek automātiski; delfīnam regulāri astes spērieni, lai elpošanas atvere atrastos ūdens virspusē, notiek refleksu līmenī. Līdzīga aizmigšana ir novērota kašalotam savvaļā, tomēr zinātniekiem trūkst datu, vai savvaļā delfīni aizmieg tik cieši kā nebrīvē.
Delfīni pārojas atrodoties ar vēderiem viens pret otru. Pārim ir ilgstoša priekšspēle pirms paša dzimumakta, reizēm kopošanās notiek vairākas reizes ar nelieliem pārtraukumiem. Grūsnības periods variē atkarībā no sugas. Mazajiem tukušiem tie ir 11 - 12 mēneši, bet zobenvaļiem 17 mēneši. Vēl nesasnieguši dzimumbriedumu delfīni kļūst seksuāli aktīvi.
Delfīniem mēdz būt seksuālas attiecības arī bez vairošanās mērķa, kā arī homoseksuālas attiecības. Tēviņi seksuāla uzbudinājuma laikā var būt ļoti agresīvi gan pret citiem tēviņiem, gan mātītēm. Reizēm dažas sugas pārojas ar citām sugām, radot hibrīdpēcnācējus. Reizēm delfīni meklē seksuālas attiecības ar citiem dzīvniekiem, cilvēkus ieskaitot.
Ja ieliksi mīnusu atnāks delfīns un tevi iepļaukās :)
Tev patiks šie raksti
+