Sveiki! Jau mans 4. raksts. Atvainojos par kavēšanos un bilžu šoreiz būs mazāk,jo Cietoksnī bija tumšs un bildes nesanāca. Ceru ka jums patiks :)
Daugavgrīvas Cietoksnis17
Ceļš uz Cietoksni. :)
Daugavgrīvas cietoksnis atrodas Rīgas apkaimē Daugavgrīvā pie Buļļupes ietekas Daugavā.
Cietokšņa iejas vārti.
Daugavgrīvas Cietokšņa vēsture.
Poļu-zviedru karš (1600-1629)
Daugavgrīvas cietokšņa pirmsākumi ir meklējami 17. gs., kad pirmos nocietinājumus — Jaunās grīvas skansti (Neimindes skansti) 1608. gadā Poļu-zviedru kara laikā uzbūvēja zviedru armija, tajā nometināja 250 karavīru lielu garnizonu. 1609. gadā Lietuvas karavadonis Hodkevičs ieņēma nesen uzcelto cietoksni, bet 1617. gada augustā Daugavas grīvā ieradās zviedru flote un atguva Neimindes skansti. Jau 12.-14. septembrī Neimindes skansti ieņēma Rīgas pilsētas karaspēks. 1621. gada 13. augustā zviedru flote ar 150 kuģiem izsēdināja desantu Daugavas grīvā un pēc ilgstošas bombardēšanas 2. oktobrī zviedriem padevās gan Daugavgrīvas pils, gan Neimindes skansts aizstāvji.
Lielais Ziemeļu karš (1700-1721)
Lielā Ziemeļu kara sākumā 1700. gada 24. marta naktī uzbrukumā Daugavgrīvas cietoksnim pāri aizsalušajai upei devās sakšu armija ģenerāļa Fleminga vadībā. 500 vīru lielais zviedru garnizons atsita uzbrukumu un kaujā esot krituši apmēram 1000 sakšu karavīri. Tā kā zviedru garnizonam bija jācīnās pret 6 sakšu bataljoniem un ledus Daugavā un Lielupē pielaida uzbrukumu no visām pusēm, tad cietokšņa kara padome nolēma padoties. 28. martā zviedri ar ieročiem atstāja cietoksni, ko Flemmings par godu karalim Augustam II pardēvēja par Augustburgu (Augustusburg). 1701. gadā cietoksni ar 500 kājniekiem un 120 jātniekiem ielenca zviedru pulkvedis Albedils un 23. decembrī tas atkal pārgāja zviedru rokās. 1709. gada 26. novembrī Krievijas cars Pēteris I sāka deviņus mēnešus ilgo Rīgas aplenkumu. Zviedriem Rīgā bij 10 000 un Daugavgrīvā 1000 vīru liels garnizons. 1710. gada augustā cietoksnis beidzot padevās. 1710. gadā tas sastāvēja no 6 bastionu frontēm ar ūdens grāvjiem, akmeņu eskarpiem un segto eju, iekšpusē bija kazarmas un pulvera pagrabi.
Krievijas impērijas armija 1755. gadā uzcēla cietokšņa baznīcu un 1765. gadā sāka būvēt Komētas fortu. 1850. gadā lika pamatus Mangaļsalas dambim, lai novērstu tālāku Daugavas grīvas aizsērēšanu un 1852. gadā cietoksnī ierīkoja telegrāfa līniju. 1858. gadā uzbūvēja tiltu pār Buļļupi un 1871. gadā atklāja dzelzceļa līniju uz Rīgu. Baltijas rusifikācijas periodā 1893. gadā to pārdēvēja par Ustjdvinskas cietoksni.
Ja kāds māk lasīt krieviski lūdzu iztūlkojiet.
Pirmais pasaules karš (1914-1918)
1915. gadā cietoksnī bija izvietoti kopā 9 500-10 000 cilvēku, neskaitot upes flotiliju:
• garnizona pulks ar 20 rotām - 5000 cilvēku,
• artilēristu un apkalpes komanda - 2300 cilvēku,
• mīnu rota - 300 cilvēku,
• sapieru rota 250 cilvēku,
• telegrafistu un telefonistu 125 cilvēku,
• darba rotas no zemes sargiem.
1915. gada 16. augustā cietoksnī sāka veidot 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljonu.
Kaut arī cietoksnī jau no 1914. gada bija izsludināts aplenkuma stāvoklis, ieročus tam nācās vērst tikai pret ienaidnieka cepelīniem un aeroplāniem. Rīgas operācijas laikā 1917. gada 2. septembrī, lai segtu atkāpjošās daļas, cietokšņa baterijas atklāja uguni Slokas virzienā apmēram līdz Majoriem un Jelgavas šosejas virzienā līdz 16 km. Tad artilēristi un sapieri saspridzināja baterijas, lielgabalus, dedzināja ēkas un mantas, vācu rokās tas nonāca pilnīgi nelietojamā stāvoklī.