Dora 1 ir bijušais II Pasaules kara vācu armijas zemūdeņu bāze un bunkurs. Bunkurs atrodas Norvēģijā, Trondheimā. Nosaukums Dora 1 radies no pilsētas nosaukuma Trondheim, ko vācieši izrunā kā Drontheim.
Gadu pēc Vācijas iebrukuma Norvēģijā 1941. gada rudenī sākās Ziemeļeiropas lielākās jūras bāzes būvniecība. Jumta biezums ir ~ 3.5m , bet biezākā vieta sasniedz līdz pat 11m. Būvniecības laikā smiltis betona maisīšanai tika transportētas noVācijas raktuvēm (tā bija izlēmuši gudrākie Vācijas inženieri , jo uzskatīja, ka betona sastāvs ar šim smiltīm būs neiznicināms). Tērauda stiegrojums tika radīts no kvalitatīvākā Vācu tērauda, vārdu sakot naudu nav žēlojuši šim projektam. Bunkura izmērs ir 152m x 105 (īsts klucis vairāk nekā futbola laukuma lielumā). Darbu veikšanā tika iesaistīti vergi. Klīst leģendas, ka lejot betonu sienas ~5 serbu strādnieki tika iebetonēti palikuši biezajos mūros. Pēc inženieru aprēķiniem tika dota pavēle izkalt ārā iekšā palikušos, jo tas varēja samazināt mūra stiprību.
Būvniecība tika pabeigta pie DORA 1 objekta 1943. gada 20. Jūnijā, kļūstot par mājvietu 13 zemūdens flotes bāzei (13. Unterseebootsflottille). Bunkurā atradās telpa 16, kura bija hermētiski noslēgta un bija mājoklis zemūdenēm, karavīriem un apkalpes locekļiem. DORA 1 bija paredzēta 11 zemūdenēm.
!942. gadā tika uzsākta būvniecība pie objekta DORA 2, bet tā arī netika pabeigta līdz kara beigām, tagad šī puspabeigtā zemūdens bāze kalpo kā lieliska kuģu būvētava.
Pēc kara beigām valdība nolēma uzspridzināt šo bunkuru, lai atbrīvotos no vācu mantojuma, taču šis mēģinājums uzspridzināt zemūdens bāzi beidzās neveiksmīgi. Spridzinot ar lielāku dinamīta daudzumu pastāvēja ļoti liela iespēja sagraut apkārtējās mājas. Mūsdienās bāzes jumtu izmanto kā pamatu jaunai noliktavas/ uzņēmumu ēkai (zilā krāsā), kas atrodas virs bunkura.
