Cirka dīvaiņi19
148
1
XIX gadsimta beigās vismazākas fiziskās novirzes deva tev caurlaidi tāreizējā šovbiznesā... Praktiski visi cilvēki, sirgstos ar kādu anomāliju uzstājās vai vienkārši parādījās uz skatuves. Pateicoties tam, viņi varēja sapelnīt diezgan daudz naudas...
Džozefs Kerijs Merriks ir dzimis 1862. gada 5. augustā Anglijā. Viņa tēvs bija noliktavas darbinieks. Viņa mātei Mērijai Džeinai Merrikai bija 26 gadi, kad viņa dzemdēja. Pirmo reizi, ka ar bērnu kaut kas nav kārtībā, māte pamanīja tikai pēc pāris pagdiem pēc Džozefa dzimšanas. Ar vecumu, galvas augšana, labā roka un kāja kļuva aizvien neproporcionālāka, ādas sktruktūra pasliktinājās, galvai piemita dīvaina forma un izmērs. Džozefa runa bija apgrūtināta ādiņas dēļ, kura viņam auga augšlūpā.
Reklāma
12 gadu vecumā Džozefs Merriks aizgāja strādāt uz tabakas fabriku, taču viņa roka bija tik deformēta, ka viņš nevarēja izgatavot pietiekami daudz ciagretes un viņu atlaida. Merriks sāka blandīties pa pilsētu, lai atrastu darbu, bet viņa izskats tam traucēja. Beidzot tēvs viņu iekārtoja darbā, kur viņam bija jāsstaigā un jāpārdod preces. Bet protams, viņa izskats arī šim darbam ļoti traucēja. Ļaudis vienkārši aizcirta durvis viņam degungalā un bēga no izbīļa projām. Tēvs puisēnu sita par neveiksmēm un Džozefam bija jāpamet mājas. Atrada patvērumu sava tēvoča mājā, strādāja noliktavā...
Visbeidzot noguris no darba noliktavā, Džozefs izdomāja uzrakstīt vēstuli Semam Torram, kuram piederēja muzikālais salons, un viņš bija saistīts ar ''Freak Show''. Galu galā, Džozefs Merriks ar iesauku ''cilvēks-zilonis'' debitēja Notinghamā, salonā ''The Living''. Tajā laikā ''Freak Show'' Londonā bija aizliegts - policija atbrīvoja Londonas ielas no aizdomīgām personām. ''Cilvēks-zilonis'' dodas uz Beļģiju ar savu itāļu saimnieku. Taču tur viņam ir tādas pašas problēmas kā Londonā. 1886. gada jūnijā cirka saimnieks nozog visus Merrika ietaupījumus (50 mārciņas) un atzstāj Džozefu pavisam nepazīstamā zemē.
Ar milzīgām grūtībām, ticis līdz dzimtajai Londonai, ''cilvēks-zilonis'' atrod mājvietu Londonas hospitālī - slimnīcas vadītāja uzrakstīja vēstuli uz laikrakstu ''Times'', kura aprakstīja Merrika kroplību un lūdza vākt ziedojumus. Nedēļas laikā tika saziedots tik daudz naudas, lai viņam viss atlikušais mūžš būtu pārticis. 1886. gadā Merriks pārcēlās uz savu privāto māju slimnīcas teritorijā, kur arī dzīvoja līdz pat savai nāves dienai 1890. gadā...
Reklāma
La Vonda Stapa (LaVonda Stapp) ir dzimusi 1920. gada 3. janvārī. Viņa bija jaunākā Karla un Elijas Fernas Steppu meita. No pašas bērnības viņa ir sirgusi ar slimību ''osteogenesis imperfecta''. Šī slimība izpaudās ar ļoti trausliem kauliem. Viņas augums bija tikai 110 cm. Staigāt viņa nevarēja.
Taču 1945. gada 30. decembrī viņa apprecējās ar Alvē Evansu (klauns-punduris), kurš bija gandrīz 30 gadus vecāks par viņu. 5 gadus pēc kāzām, La Vonda palika stāvoklī. Pārāk maza un trausla, lai dzemdētu pati. Viņa bija ielikta kādā Luiziānas slimnīcā, kur pēc ķeizargrieziena viņai piedzima dēls - Frensiss Ronalds.
La Vonda ļoti lepojās ar sevi, kaut arī mazulis nomira divas dienas pēc dzmedībām no skābekļa trūkuma - viņš piedzima mēnesi agrāk, un viņa plaušas bija pārāk negatavas lielajai pasaulei. Neskatoties uz traģisko zaudējumu, La Vonda saglabāja mūžīgo optimismu, viņu atceras kā jautru un dzīvespriecīgu sievieti, kuru respektēja un cienīja nevis žēloja. Viņa nomira 1963. gada 18. septembrī.
Reklāma
Žurnālisti viņu sauca par ''astoto pasaules brīnumu'', ''dabas noslēpumu'', ''dabas kļūdu'' - tās ir tikai nedaudzās no viņas iesaukām. Jauna sieviete, pazīstama zem vārda Serpentīna - ''čūskveidīgā'' - piedzima bez skeleta, tikai ar galvaskausu, un viņa bija tiešām neparasts cilvēks.
Viņa ir dzimusi 1901. gadā, Ouklendā, Kalifornijas štatā - pavisam normālu cilvēku ģimenē. No bērnības Serpentīnu izmeklēja simtiem ārstu, kaut arī veselība viņai bija ļoti laba.
Tev patiks šie raksti
