Cilvēki. [Mēs.]9

No Vikipēdijas skaidrojums. :] + BILDES.


Cilvēks jeb saprātīgais cilvēks (Homo sapiens) ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē. Sīkāk cilvēks pieder pie hominīdu (Hominidae) dzimtas, cilvēku (Homo) ģints.[1][2] Mūsdienās vienīgā sastopamā H. sapiens pasuga ir H. sapiens sapiens. Vēl pavisam nesen uzskatīja, ka neandertālietis (Homo sapiens neanderthaliensis) ir otra šīs sugas pasuga, kura izzuda pirms apmēram 30 000 gadu. Tomēr pēc DNS izpētes atšķirības ir pārāk lielas, lai neandertāliešus varētu uzskatīt par cilvēkiem. Savukārt dati, kas norāda uz vairotiesspējīgu pēcnācēju radīšanas iespēju starp abām pasugām, liecina, ka tās tomēr pieder vienai sugai. No latīņu valodas Sapiens nozīmē "gudrs", kas pamatā norāda uz cilvēka spēju domāt. Cilvēkiem ir augsti attīstītas smadzenes, kas tam dod iespēju abstrakti domāt, lietot valodu, apzināties savu esamību, kā arī veidot kompleksu kultūru un izmantot to, lai pielāgotos apkārtējai videi. Cilvēku pārvietošanās uz divām kājām savienojumā ar veiklām piecpirkstu rokām un attīstītām smadzenēm dod cilvēkam iespēju izgatavot un izmantot sarežģītas ierīces, kuru plašā izmantošana atšķir cilvēkus no citām sugām. Cilvēks ir sociāla būtne. Cilvēki rada kompleksas sociālas struktūras, kas sastāv no atsevišķām grupām, kas savā starpā sacenšas vai sadarbojas. Atsevišķām cilvēku grupām parasti ir vienoti uzskati, mīti, rituāli, vērtības, sociālās normas, kas kopumā veido šo grupu kultūru Viena no kultūras sastāvdaļām ir reliģija. Reliģijās kā nozīmīgu cilvēka daļu parasti postulē dvēseli, kas parasti tiek uzskatīta par nemirstīgu arī pēc cilvēka fiziskās nāves. Cilvēku ar dvēseles, sirdsapziņas u.c. palīdzību raksturo arī daudzi filozofijas virzieni. Homo sapiens pasugas Homo sapiens sapiens gēni ir par 96% identiski šimpanzes gēniem. Atšķirība starp cilvēka un šimpanzes gēniem ir aptuveni 10 reižu mazāka nekā atšķirība starp žurkas un peles gēniem.