Esmu sagatavojis vēl vienu raksturu ar ikdienas varoņu bildēm.
Vai jums tas būtu pa spēkam?
Izbaudam, komentējam un vērtējam (:
Esmu sagatavojis vēl vienu raksturu ar ikdienas varoņu bildēm.
Vai jums tas būtu pa spēkam?
Izbaudam, komentējam un vērtējam (:
Kara laikā kāds karavīrs tā pat atrod laiku, lai pabarotu savu mazo kaķēnu, ko atrada pamestu kādā izpostītā mājā. Viņš glāba bezpalīdzīgu dvēselīti. Vai nav jauki?
Afgāņu vīrietis ir atnesis tēju izslāpušajiem Amerikāņu karavīriem. Vai tā nav cilvēcība? Būtu ļoti jauki ka šāda īpašība būtu sastopama mūsdienās biežāk.
Vīrietis glābj kucēnus lielajos plūdos Filipīnās. Interesantākais bija tas, ka viņš bija svešs cilvēks, kas vienkārši izdzirdēja bezpalīdzīgo radībiņu palīgā saucienus. Un Tu kā rīkotos?
Ņujorkas policists, ejot savā ikdienas apgaitā, ieraudzīja bezpajumtnieku. Ārā bija ļoti auksts laiks, bet cilvēkam nebija apavu, ko vilkt kājās. Likuma sargs nespēja noskatīties uz tādu skatu. Viņš aizgāja uz tuvējo veikalu un nopirka apavus, lai ziemīgajā laikā cilvēkam nesaltu kājas.
Paldies, Ze Zebiekste, par papildinājumu!
Izrādijās, ka šis bezpajumtnieks bija policista brālis, kuru nu viņš atrada pēc ilga laika. Ceru, ka viss viņiem nokārtojās
Kāds karavīrs bija ieraudzījis mazo kucēniņu, kurš visu pamests dzīvoja pamestā mājā. Tā nu vīrietis mazo draugu paņēma sev līdzi un rūpējās par to. Bildē ir redzams, ka kucēns ir pateicīgs un priecīgs par jauno iegūto draugu.
Šajā bildē ir redzams, kā 97. gadus vecā māte baro un rūpējās par savu paralizēto 60. gadus veco dēlu. Viņa aprūpē dēlu katru dienu jau deviņpadsmito gadu. Šī ir patiesa mātes mīlestības izpausme.
Katram cilvēkam ir savas vērtības. Šajos plūdos cieta daudz cilvēku, bet šeit ir redzams, kā vīrietis glābj savus divus kaķīšus. Šim vīrietim kaķu dzīvības ir svarīgāki par materiālajām lietām.
Kādu dienu, pēc vētras, sieviete gāja pastaigā ar savu sunīti. Par nelaimi, nezināmu apstākļu dēļ, sunītis iekrita iekšā mutuļojošajā ūdenī. Saradās apkārt cilvēki, bet man rodās kauns, ka viņi vienkārši stāv un fotografē šo bezpalīdzīgo dzīvnieku. Tomēr atradās kāds cilvēks – varonis, kas devās izglābt mazo sunīti...
Tā nu vīrietis ieleca ūdenī pēc sunīša, jo sieviete nespētu pati izglābt savu mazo draugu. Sunītis ar pēdējiem spēkiem kūļājās pa ūdeni. Kucēns tika izglābts. Vai daudzi spētu tā izdarīt?
Un nu pēdējais stāsts. Šis nabaga sunītis tika atrasts katastrofālā stāvoklī. Nāve jau gandrīz nozaga šo sunīti no mūsu pasaules. Tomēr atradās cilvēki, kas nogādāja viņu uz patversmi. Ārsti nepadevās, bet pretēji, glāba suni, ārstēja to un cerēja uz to labāko. Tā nu gāja laiks. Kaut sunītis nevienam neuzticējās, jo bija praktiski nomērdēts badā, tomēr ar laiku sāka atveseļoties. Pēc laika sunīti paņēma no patversmes uz mājām. Šim stāstam ir laimīgas beigas. Sunītis pilnībā izveseļojās. Paldies cilvēkiem, kas izglāba šim dzīvniekam dzīvību!
Sūds, ne raksts, ja mirst, tad mirst, bet nē jāsarodās visādiem morāli atpalikušajiem idiotiem un jāraud.