Černobiļas katastrofa8

Černobiļas katastrofā un no tās sekām ir cietuši 3,3 miljoni ukraiņu un baltkrievu ,bet kopumā cietušo skaitu lēš ap septiņiem miljoniem cilvēku. Kad uzsprāga AES energobloks, radiācijas fons bija 2000 rentgenu stundā. 
Pripetes pilsētā (46 000 iedzīvotāju) trīs kilometrus no AES radiācijas fons bija 600 rentgenu stundā, kas pieļaujamo normu pārsniedza simtiem tūkstošu reižu. 

1986.gada naktī uz 26. aprīlī plkst. 1.30 notika avārija. Černobiļas a/s uzsprāga 4. energobloks. Tā kļuva par milzīgāko atomelektrostaciju katastrofu visā cilvēces vēsturē. Milzīgas teritorijas Ukrainā, Baltkrievijā un Krievijā tika spēcīgi piesārņotas, aptuveni 60% no radioaktīvajiem nokrišņiem nokrita pār Baltkrieviju. Avārija izraisīja bažas par tālaika padomju atomelektrostaciju drošību, ierobežojot to attīstību uz vairākiem gadiem. Tagad neatkarīgajām valstīm – Krievijai, Ukrainai un Baltkrievijai - toreiz nācās risināt avārijas seku novēršanas un veselīgas vides atjaunošanas izdevumu problēmas. Praktiski neiespējams precīzi noteikt Černobiļas katastrofas rezultātā cietušo un bojā gājušo skaitu, jo Padomju Savienība slēpa daudz informācijas, uzrādot nepilnīgus bojā gājušo sarakstus. Padomju autoritātes aizliedza ārstiem miršanas apliecībās uzrādīt Černobiļas katastrofas radīto radiāciju kā nāves cēloni. Tādas avārijas sekas kā vēzis daudziem tika atklātas tikai pēc daudziem gadiem un ne vienmēr varēja viennozīmīgi apgalvot, ka tās bija izraisījusi katastrofa Černobiļā. 

Černobiļas atomelektrostacija atrodas 18 km attālumā no Černobiļas ciemata, 16 km no Ukrainas un Baltkrievijas robežas un 110 km no Kijevas. Stacijas celtniecība aizsākās 70. gadu beigās, kura galu galā 1983. gadā sastāvēja no 4 reaktoriem ar 1 gigavatu elektroenerģijas jaudas katrs. Tika būvēti vēl 2 reaktori, taču tie tā arī netika pabeigti avārijas dēļ. 1986.gada AES saražoja ap 10% no kopīgās Ukrainas elektroenerģijas. Maskēšanās nolūkos stacija tika nosaukta Černobiļas ciematiņa vārdā. Stacijā tika nodarbināti daudzi apkārtējie iedzīvotāji, kuri saņēma dažādus labumus: algas piemaksas, ceļazīmes utml., ar to kompensējot viņu darba apstākļu kaitīgumu. Tuvajā Pripetes pilsētiņā iedzīvotāju skaits pieauga līdz 45 tūkstošiem (salīdzinot - kā mūsdienu Rēzeknē). 

1986.gadā Černobiļas stacijas vadība ar godkārīgo direktoru Bruhanovu priekšgalā piekrita veikt īpaši bīstamu reaktora darbības pārbaudi uz kuru neviena cita no PSRS atomelektrostacijām nebija gatavas parakstīties. 25.aprīlī tika uzsākts paredzētais eksperiments.