piedod ka tik maz, manos dzejolos vairs nav nekas tads..
Broke4
5
1
..Zem katras bildes kāds veidots dzejolītis, cerams jums patiks.
piedod ka tik maz, manos dzejolos vairs nav nekas tads..
piedod ka tik maz, manos dzejolos vairs nav nekas tads..
Spogulis nokrītot zemē sašķīst neskaitāmos gabalos. Simtiem asās un dzēlīgās sķembās. Ja pietiek uzņēmības,gabaliņus var salasīt un salīmēt,bet plaisas paliks mūžīgi. Iespējams,viņas varēs labi nomaskēt,bet tās nesavilksies vairs nekad
sirds sašķīst miljardiem drumslās un katra pērle kā saulstars kā doma par tevi kas mūžības gara kā doma kas bezspēkā nopūšas un vientuļa skar padebešus kā doma kas skumju pilna un atmiņu kas zina un neaizmirst
Reklāma
klusi kāds čukstu klusums skumju ielokā kā noskaņota stīga manā atmiņā un aizmirsts vārds kā klusi soļi skan kā sirdspuksti un pieskāriena klusās sāpes
Sašķaidītas debesis, Kas tās daļās sašķēlis? Kas tām pāri darīt spējis, Mani lietū izmērcējis!
Vairs nav mana koka,ko stādiju es. Tik saknes no zemes ir pacēlušās. Tās neatdzīvosies,sirds tam ir lausta. Nav vairs koka ko stādiju es.
Reklāma
Gultas galvgalī iestutēts - Ko gan labāku vēlēties? Ar viņu var gudri parunāt - Minūtes aizskrien nemanot ...Gultiņā blakus noguldīts - Atliek vien vēlēties, vēlēties...
Tev patiks šie raksti
