Bites un medus0
7
0
Bites parasti dzīvo saimēs - ap desmit tūkstošiem īpatņu vienkopus. Saimē parasti ir viena auglīga mātīte - bišu māte, bet visas pārējās ir neauglīgas mātītes - darba bites. Vasaras periodā saimē ir arī daži simti tēviņu jeb tranu.
Bišu māte kopā ar tēviņiem izlido no stropa īpašā kāzu lidojumā. Trans, kas apaugļojis māti, nobeidzas tūlīt, pārējie dzīvo 2 līdz 3 mēnešus, un vasaras beigās bites padzen tos no stropa.
Reklāma
Pēc kāzu lidojuma bišu māte katrā izvilktajā kāres šūnā iedēj pa oliņai (tā viņa turpina dēt visu savu mūžu). Vasarā māte izdēj 1200 - 1500 oliņu diennaktī. Oliņas ir divējādas: apaugļotas un neapaugļotas. No neapaugļotajām izaug trani, bet no apaugļotajām - darba bites un mātes. Kāpuru šūnas ir trejādas: pašas mazākās - darba bitēm, prāvākās - traniem, bet īpaša veida - mātēm.
Aptuveni pēc 3 dienām no olas izšķiļas bezkājaini, akli kāpuri - cirmeņi, kurus darba bites baro ar peru pieniņu (īpašu mutes dziedzeru sekrētu), vēlāk ar peru pieniņa, medus un ziedputekšņu maisījumu. Vēl pēc 5 - 6 dienām darba bites ar vasku aizvāko cirmeņu šūnas. Cirmeņi sāk iekūņoties un pārvēršas kūniņās, tad tie pakāpeniski kļūst tumšāki. Vispirms kļūst atšķiramas acis, pēc divu va triju nedēļu laikā no kūniņas iznāk jauna bite. Visa tās attīstība ir ilgusi 21 dienu.
Apaugļotās oliņas ir vienādas, taču dažos gadījumos no tām izaug auglīgas mātes, visos pārējos - darba bites. Viss atkarīgs no tā, kādos apstākļos attīstījies kāpurs - cirmenis, kādā šūnās tas atradies un ar kādu barību ēdināts. Mātes cirmenis visu laiku saņem īpašu barību - peru pieniņu un atrodas plašā šūnā. Darba bites cirmenis atrodas nelielā šūnā un tikai pirmajās dienās saņem izlases barību - peru pieniņu.
Reklāma
Darba bites izpilda visus darbus stropā. Tās tīra un apsargā stropu, velk šūnas (kanniņas), baro kāpurus, krāj barību. Ar darba bites dzīvesveidu saistīta arī tās ķermeņa uzbūve: mutes orgāni piemēroti gan saldā ziedu nektāra ieguvei, gan graušanai un košanai. Uz kājām ir speciālas ierīces putekšņu savākšanai, bet uz vēderiņa atrodas īpaši dziedzeri, kas izdala vasku. Barības vads ir pārveidots par medus kuņģīti, kur norītais nektārs tiek pārstrādāts un pārvērsts medū. Kā aizsardzības un uzbrukuma orgāns ir dzelonis, kas atrodas vēderiņa galā.
Dažādos dzīves periodos darba bite nodarbināta dažādi. Pirmajās divās nedēļās jaunās bites strādā stropā: tīra šūnas, baro cirmeņus, apkopj māti, veido kāres, saņem medu no citām bitēm - medus vācējām. Apmēram 15. dzīves dienā, kļūdamas "lidotājas", bites sargā ieeju stropā, bet galvenais - vāc putekšņus un nektāru. Jo biežāk bite lido pēc ienesuma (nektāra un putekšņiem), jo ātrāk tai nolietojas spārni. Ja bitei ir stipri nolietojušies spārni, tad tā iet bojā, tāpēc vasarā tās dzīvo trīs, bet ienesuma laikā pat tikai pusotra - divus mēnešus.
Medus ķīmiskais sastāvs ir atkarīgs no ievāktā nektāra, klimatiskajiem apstākļiem, bišu rases utt. No cukuriem medū visvairāk ir glikoze, fruktoze un saharoze, bet sastopama arī maltoze, melicitoze un citi cukuri . Jo vairāk medū fruktozes, jo sliktāk tas kristalizējas. No minerālvielām medū konstatēti 37 pelnu elementi. Sevišķi daudz medū ir kālija, fosfora, kalcija, hlora, sēra, nātrija un magnija. No mikroelementiem medū ir dzelzs, mangāns, varš un kolbalts. Viršu medū daudz magnija, mangāna un vara. Lapu medū minerālvielu ir vairāk nekā ziedu medū. Medū konstatēti fermenti invertāze, amilāze, diastāze, fosfatāze, katalāze, lipāze. Medū sastopamas 23 brīvās aminoskābes (1 g medus 400— 1000 jig). Visvairāk ir prolīna un fenilalanīna, tad seko asparagīnskābe, glutamīnskābe un tirozīns. Medū galvenokārt ir B grupas vitamīni (Bi, B2, B3, B6, PP, H), ari A, C un E vitamīns. D vitamīns nav konstatēts. Vel medus satur dekstrīnus - cietes skaldproduktus, kas šķīst ūdenī un kavē medus kristalizēšanos Procentāli medus sastāvā ir: * Glikoze (vīnogu cukurs) līdz 35% * Fruktoze (augļu cukurs) 35—38% * Saharoze līdz 7% * Citi cukuri 9% * Ūdens 17% * Minerālvielas 0.17% * Citas vielas 3.38%
Reklāma
Ārstniecībā medu izmant jau ap 20700 gadu. Tas ir antibakteriāls un antiseptisks. Medu lieto saaukstēšanās gadījumos, gremošanas trakta saslimšanas gadījumos, čūlu, rētu un citu ādas bojājumu apkopšanai. Tomēr medu nevajadzētu lietot bērniem līdz gada vecumam.
Saaukstēšanās gadījumos, ja ir laringīts, bronhīts, pneimonija u.c., kopā ar fitoterapiju, proti, zāļu tējām. Medus karstumā virs + 40° zaudē savas ārstnieciskās īpašības, tāpēc tējai jābūt ķermeņa temperatūras siltumā. Var lietot inhalācijās - glāzē ūdens vispirms izšķīdina pustējkaroti medus un elpo, pēc tam pievieno tējkaroti medus un turpina ieelpot. Medus ūdens palīdzēs, ja iesnas tikko sākušās (deguna gļotādu, iekaisušas mandeles un rīkles galu var iesmērēt ar maigāku medu). Dienā var apēst lidz 100 gramiem medus, sadalot devu trijās daļās.
