Biju anoreksiķe, gandrīz nomiru!!102

Pašlaik meitene ir 99% pilnīgi atkopusies un tā gatavojas labestības dienas maratonam kuru mērķis ir savākt naudu dzīvnieku aizsardzībai. Heriete ir lepna un atzīst, ka no anoreksijas viņas izskatā vairs nav ne smakas, bet mazliet vel anoreksija esot viņas galvā palikusi... Nu viņa paralēli maratonam strādā uz pilnu slodzi, kā medmāsa un viņai ir draugs ar kuru jau ilgstoši ir kopā.

Heriete cer, ka viņa spēs iedvesmot citas jaunietes, ka aizraušanās ar pārlieku svara zaudēšanu ir ļoti bīstama. Lai tiktu vaļā no šīs var teikt psihiski gandrīz neārstējamās slimības ir nepieciešams ļooti liels atbalsts un ,ja tāds nav, tad ticamāk draud nāve. ''Es nespēju iedomāties kas ar mani būtu noticis, ja mana ģimene būtu novērsusies nevis sniegusi man palīdzību nekavējoties'', teic sieviete kura nu ir pateicīga gan ģimenei, gan ārstiem.

Ja agrāk neēdot es skrēju maratonus, lai zaudētu svaru, tad tagad es skrienu, lai iedvesmotu, palīdzētu pasaulei, un atbalstītu labestības fondus. Skatoties bildēs meiteni gandrīz nevar atpazīt ar viņas iepriekšējo stadiju! Ceru ,ka šis raksts, iespējams, palīdzēs meitenēm kuras ciešs no šīs slimības! Esi tāda kāda esi, ja arī ir vēlme zaudēt lieko svaru, tad neaizraujies! Ja apkārt būs draugi, ģimene, tad nekas slikts nenotiks, lai vai kā.