Es nezinu, vai ir bijis, bet ievēroju nelielu rakstiņu pie Šausmīgākie negadījumi (vai kas tamlīdzīgs), un ieinteresēja, un tā nu dabūsiet arī jūs :*
Šī gada 2.decembrī apritēs 26 gadi kopš pasaules lielākās un smagākās rūpnieciskās katastrofas.
1984.gada 2.decembra naktī no pesticīdu rūpnīcas Bopālā noplūda vairāk kā 35 tonnas toksisku gāzu un to maisījumu. Noplūdi veidoja galvenokārt ārkārtīgi indīga metilizicionata gāze.
Turpmākajās divās dienās nomira vairāk nekā 7000 cilvēku un vel vairāk guva ievērojamus miesas bojājumus. Tiek lēsts, ka pēdējo 20 gadu laikā aptuveni 30 tūkstoši cilvēku ir gājuši boja tieši dēļ šis gāzes atstātajām sekām.
Šobrīd vairāk neka 100 tūkstoši cilvēku, kas cietuši no gāzes iedarbības sirgst no slimībām, kas traucē to darba spējas un pilnvērtīgu dzīvi sabiedrībā, kā rezultātā tiem nākas pavadīt savu dzīvi trūkumā un atstumtībā. Šos cilvēkus sabiedrība mēdz dēvēt par "dzīvi mirušie".
Ir pilnīgi skaidrs, ka firma Union Carbide, kam piederēja attiecīga pesticīdu rūpnīca, Bopālā neievēroja ne tuvu tik striktus drošības pasākumus kā ASV atrodošajās rūpnīcās. Bopālas rūpnīcā nebija pat elementāra vienota avārijas evakuācijas plāna, nemaz nerunājot par sistēmu iedzīvotāju brīdināšanai par avāriju un noplūdēm. Un tas viss neraugoties uz nopietnām drošības un ekspluatācijas problēmām jau 1982. gadā (2 gadus pirms liktenīgās avārijas).
Atstātās ķimikālijas vēl tagad atrodas gruntsūdeņos un augsnē, izraisot vēzi un citas neārstējamas slimības.
1999. gadā tika veiktas ūdens analīzes, kas parādīja, ka dzīvsudraba līmenis pārsniedz normu 20 000 - 6 milj. reižu (!!!). Ūdenī tika atrastas arī vēzi, smadzeņu bojājumus un iedzimtus defektus izraisošas ķimikālijas, kā arī trihloretāna (ķīmiska viela, kas traucē embriālo attīstību) līmeni, kas 50 reizes pārsniedz ASV noteiktās robežnormas.
2001. gadā Urban Carbid ražotni pārpirka Dow Chemicals, taču viņi atteicās attīrīt avārijas vietu, kas turpina piesārņot vidi.
Dēļ korumpētības un augstajiem tiesas izdevumiem, sadalot cietušajiem paredzēto kompensācijas naudu, katram cietušajam tika izmaksāti 300 ASV dolāri, summa, kas pat minimāli nesedz ārstēšanās izdevumus, nemaz nerunājot par kaut kāda veida kompensāciju.
Bhopal tragedy (Bopālas traģēdija)12
104
1
Nezināma bērna apglabāšana. Šis zēns kļuva par pasaules traģiskākās industriālās katastrofas ikonu.
Mazās Leela apbedīšana. Lapā, kas uzlīmēta uz pieres ir viņas dati.
Reklāma
Bērnu līķi, kas gaida kremāciju. Pūlis vēro, kā vīrs līmē bojāgājušajiem uz pieres identifikācijas lapiņas. Šis nesmalkjūtīgais veids bija vienīgā iespēja vēlāk veidot bojagājušo sarakstus, jo vienā mirklī bojā bija gajuši vairaki tūkstoši cilvēku. Taja skaitā veselas ģimenes ar visiem piederīgajiem.
Izdzīvojusī. Pēc noplūdes viņa bija smagi ievainota, bet tomēr izdzīvoja. Visa viņas ģimene gāja bojā.
Vīrietis ar savas sievas līķi uz rokām. Viņš izdzīvoja, bet sieva no gāzes ieelpošanas nomira.
Reklāma
Masu krematorija. Kremācija notika blakus masu kapiem. Līķi bija visur, un nospiedošās nāves sajūtas dēļ, daudzi izdarīja arī pašnāvības.
Nākošais rīts. Izdzīvojušie. Viņu plaušas un acis ir neatgriezeniski bojātas. Ieelpojot viņi juta neizsakāmas sāpes, kā arī bija zaudējuši redzi uz mūžu.
Galvaskausi, kas izmesti pēc izpētes Bopālas slimnīcā. Tika konstatēts, ka gāze nodarīja briesīgus smadzeņu bojājumus neiedomājami īsā laika, kā rezultātā cilvēki mira ciešot sāpes, sajūkot prātā dažu minūšu laikā un mokoties.
Tev patiks šie raksti
