Padalīšos ar jums savā vājībā- baltajiem kaķiem. Tas ir kaut kas tīrs, skaists un interesants. Skats, kā balts minka lēni liek savas mīkstās ķepiņas, soļojot pa piesnigušu taciņu noteikti ir aizkustinājuma vērts. Cilvēki par kaķa kažoka šķīstumu jūsmojuši gadsimtiem ilgi- gan senajā Ēģiptē, gan mūsdienās tie dara to vēl joprojām.
Taču baltu kaķi uzturēt nav viegli- jārūpējas par tā kažoku, kaut gan kaķis lieliski pats spēj parūpēties par tīrību, tas ir jākopj, lai baltā vilna nesāktu dzeltēt. Turklāt nomestās spalvas būs redzamas uz katra tumšākā apģērba. It īpaši, ja kaķis ir kurls, kas starp tiem nav retums, jāuztraucas par tā iespējamo nokļūšanu uz ielas starp mašīnām, nav iespējas atnākot mājās dzīvnieku pasaukt un dabūt mīluli rokā, kad tas kaut kur ir aizsnaudies.
Tomēr bija man tas gods būt šāda kaķa īpašniecei un jāsaka, ka tas bija labākais mājdzīvnieks, kāds man jebkad ir bijis. Pieliktās pūles tā kopšanā viennozīmīgi bija tā vērtas.
Es ļoti mīlu kaķus un viņus dievinu