Putniņam ir slaids, aptuveni 16,3-19 cm garš ķermenis, uzkrītoši gara aste (kas patiesībā sastāda pusi cielavas garuma), garas kājas un īss, tievs knābis. Putna apspalvojumu parasti veido pelēka augšdaļa un balts vēderiņš, balta seja, melna “cepurīte” un rīkle. Cielavas tēviņam, kā vairumam putnu, pavasarī spalva ir mazliet košākā nekā mātītēm.
Cielaviņu viegli atpazīt ja ne pēc tās melnbaltajām krāsām, tad pēc gaitas. Cielava veikli skraida pa zemi un apstājoties šūpo garo asti augšup-lejup. Ne velti angliski cielavu dēvē par “wagtail”, no “wag” — “kustināt, vēcināt un “tail”, kas nozīmē “aste”.
Visi Zvirbuļveidīgo kārtas putniņi ir labi dziedātāji. Cielaviņas skaņas ir īsi divzilbju saucieni.Valoda:Kučiņ,Kučiņ!
[izmainīt šo sadaļu] Mājvieta un barības meklējumiLatvijā sastopama ļoti bieži no aprīļa līdz oktobrim. Baltā cielava, tāpat, kā kārtas līdzinieks zvirbulis uzturas galvenokārt apdzīvotu vietu tuvumā, gan laukos, gan pilsētā, un pie ūdenstilpnēm. Cielaviņa pārtiek no kukaiņiem, tādēļ priekšroku dod klajiem, plašiem laukiem, kur tā var labi pārredzēt savu upuri un noķert. Cielava ir ļoti derīgs putns, jo iznīcina daudzus kaitēkļus.
Pasaulē cielava mitinās maigāka klimata apgabalos Eiropas dienviddaļā, Āzijā un Āfrikas ziemeļos, bet ziemot dodas galvenokārt uz Āfriku. Latvijā cielava atgriežas aprīļa pirmajos datumos.Valoda: Kučiņ, kučiņ!
[izmainīt šo sadaļu] Ligzdošana Baltās cielavas cālēnsCielava ligzdos ēku pažobelēs, mūra sienu spraugās un nišās, malkas grēdās, koku un akmeņu krāvumos un cilvēku darinātos būrīšos. Ligzdas materiāliem var tikt izmantoti gan zāles stiebriņi un salmiņi, gan skaidas un sūnas, bet iekšējai apdarei — dzīvnieku spalva.
Parasti cielavu pāris ligzdu piepildīs ar mazuļiem divas reizes sezonā: maijā un jūnijā, iedējot tajā pa 4-8 raibām oliņām. Mazuļu inkubācijas periods olā ir 12 dienas. Pēc izšķilšanās mazie putnēni vēl pusotru līdz divas nedēļas pavadīs ligzdā.
[izmainīt šo sadaļu] Baltā cielava kā Latvijas nacionālais putnsBaltā cielava oficiāli tika atzīta par Latvijas nacionālo putnu 1969.gadā Tokijā. To apstiprināja Starptautiskā putnu aizsardzības padome (International Council for Bird Preservation), tagad pazīstama kā BirdLife International.
Baltā cielaviņa attēlota arī uz Latvijas Ornitoloģijas Biedrības logo.
Cielava ir viens no visbiežāk minētajiem putniem latviešu tautas pasakās un dziesmās. Kā raksta dabas pētnieks Ilmārs Tīrmanis žurnālā “Vides Vēstis” ([1]), cielava minēta vismaz 230 tautasdziesmās. Dažas no tām aplūkojamas “Krišjāņa Barona Dainu skapī”, kā arī Latvijas Izglītības informatizācijas sistēmas (LIIS) folkloras lapā, utml.[izmainīt šo sadaļu]
