Uhh, te nu mēs atkal esam. Pienācis tas gadalaiks, kurā visi puņķojas. Braukšana sabiedriskajā transportā ir kā imūnsistēmas tests un pamatskolnieki vispār ir bumba ar laika degli. Dažreiz tu pat sāc cerēt, ka ir laiks saslimt, jo visi citi to jau ir paspējuši. Un tad tas notiek. Pamosties nakstī elsojot. Vai tās ir sāpes kaklā? Tie ir auksti sviedri? Vai tiešām no acīm un deguna kaut kas pil, bet mute ir sausa kā Sahāras tuksnesis? KAS PIE VELNA NOTIEK? Un tad sākas šķavas. Tu pat nevari iedomāties kā būtu izlīst ārā no segas apskāvieniem. Tu esi oficiāli slims. VAI VISS BŪS KĀ AGRĀK? Deguns kādreiz beigs tecēt? Oi kā sāp, šausmas...
Tas bija par jums, tagad par mani :D
+
