Labdien svētdienā.Saulīte silda,ūdens silts varēs turpināt izbaudīt vasaru. 
Veiksmīgu dienu.
******
Iet pa mežu dinozaurs. Satiek ceļā lapsu.
Dinozaurs: Kā tevi sauc?
Lapsa: Mani sauc lapsa!
Dinozaurs: Ok. Pierakstu "lap-sa"! Atnāc rīt pie manis uz brokastu laiku es tevi apēdīšu.
Lapsa apraudās, nu neko darīt - dinozaurs ir dinozaurs. Iet tālāk zvērs no senās pagātnes satiek ceļā lāci.
Dinozaurs: Kā tevi sauc?
Lācis: Mani sauc lācis!
Dinozaurs: Ok. Pierakstu "lā-cis"! Atnāc rīt pie manis uz pusdienas laiku es tevi apēdīšu.
Lācis apraudās, nu neko darīt - dinozaurs ir dinozaurs. Iet tālāk zvērs no senās pagātnes satiek ceļā zaķi.
Dinozaurs: Kā tevi sauc?
Zaķis: Mani sauc zaķis!
Dinozaurs: Ok. Pierakstu "za-ķis"! Atnāc rīt pie manis uz vakariņu laiku es tevi apēdīšu.
Zaķis: Vai drīkst es nebūšu?
Dinozaurs: Ok! Tevi svītroju.
*****
Reiz jaunais krievs pastaigājās pa jūrmalu. Te pēkšņi viņam rokās ieleca Zelta Zivtiņa un teica:
- Esmu zelta zivtiņa, man jāizpilda tavas vēlēšanās. Nu, vismaz viena.
Uz to jaunais krievs atbildēja:
- Bet man neko nevajag. Man viss jau ir. Man ir māja kāpās, man ir mašīnas, meitenes, man ir viss.
Zivtiņa nedaudz saskuma un tad teica:
- Zini, es tev varētu dot zelta rokas - tu vienkārši būsi meistars visā, ko darīsi!
Jaunais krievs tam piekrita. Atlaida Zelta Zivtiņu un brauca uz mājām. Kā gadījās kā ne, pa ceļam viņa mašīnai pārplīsa riepa. Viņš jau paņēma mobilo telefonu, lai zvanītu meistariem, bet zelta rokas to aizsvieda un pašas ātri vien nomainīja riteni.
Jaunais krievs aizbrauca mājās. Sāka gribēties ēst. Viņš jau atkal ņēma mobilo telefonu, lai piezvanītu savam pavāram, bet zelta rokas to aizmeta un pašas sagatavoja ēdienu. Turklāt ātri un garšīgi.
Jaunais krievs par to ļoti brīnījās, bet saprata ka tas ir normāli. Pēc kāda laika viņam sagribējās pamīlēties. Viņš atkal ņēma mobilo, lai piezvanītu savai draudzenei, bet atkal... zelta rokas to aizmeta un visu izdarīja pašas....
Morāle: Ja kāds saka, ka viņa tēvam bija zelta rokas, viņš vai nu melo, vai ir ārlaulības bērns.
*****
Agri no rīta vecis pēc kārtīgas dzeršanas pamostas kapos uz soliņa. Ārā vēl tumšs. Iet pa kapiem, skatās, ka kapracis rok kapu. Vecis izdomā, ka varētu nabaga kapraci pabaidīt, pieiet no aizmugures:
- U-u-u-u-u.
Kapracis, nepievēršot uzmanību, turpina savu darbu.
- U-g-u-g-u-g-u...
Kapracis bez kādām bailēm tikai turpina rakt kapu.
Vecis atmet ar roku un dodas uz kapu vārtiem. Pie pašiem kapu vārtiem viņu noķer kapracis, no visa spēka iebelž ar lāpstu vecim pa galvu un, kratot pirkstu, piekodina:
- Pa kapiem vazājies, bet ārā no savas teritorijas nelien!
************** 
************
