Asorti labākai dienai (17.02.2020)10

Bēgļu laikā kāds latviešu vecis Rostovā aizgājis uz tirgu. Piegājis pie kāda krieva ratiem, kurš tirgojies ar kartupeļiem, un prasījis: „E, cik maksā rāceņi?" Krievs, ieplēstu muti, skatījies, ko īsti tas vecis grib! Vecis saskaities un grūdis krievam kulaku sānos: „Klausies, krievs, vai kurls esi, ka neatbildi? Cik maksā pūrs tavu rāceņu?" Krievs, laikam, nopratis, ka viņam ar latvieti darīšana un teicis: „Nesapront, bārin!" „Vot mulkis, nospļāvies vecais latvietis, „mums visi mazi bērni latviski runā, un tu, tāds liels vīrs, nemāki latviešu valodas!"

***

Kāds vīrs no laukiem gribējis runāt vāciski. Aizbraucis uz Rīgu un gājis uz aptieku. Viņam vajadzējis kumelīšu tējas. Viņš iegājis aptiekā un prasījis: „Bitte fūr Kopeken Fūllen Tee." Pārdevējs teicis, ka viņam tādas tējas neesot, lai runājot latviski. Zemnieks teicis, ka viņam vajagot kumelīšu tējas. Pārdevējs teicis: „To jau nesauc Fūllen Tee, to jau sauc Kamillen Tee."

Kādreiz pie barona no pilsētas atbraucis vina dēls. No rīta, izgājis ārā, dēls pirmo reiz ieraudzījis miglu. Neko par miglu nezinādams, tas noturējis to par nokritušiem mākoņiem, tādēļ izmisis iesaucies: „Ach, lieber Gott! Tas nav uz lab ka māko' krīt zemē... būs drīz pastardiens! —"

***

Kāds zelteniešu mālders aizvedis savu sievu pirmo reizi Rīgā uz teātri. Nopircis biļetes pašā pirmajā vietā. legājuši vietās, sieva nesēžas, bet paliek stāvot un apkārt skatoties. Nu vīrs tai pa vāciski teicis: „Zic, mein praukin, zic, mein praukin!" Sieva nesapratusi un pusbalsī prasījusi: „Kua tu taici, Juani?" Šis vēlreiz: „Nu, zic, zic, mein praukin!" Sieva tāpat nesapratusi un vēl stiprāk prasījusi: „Kua tu taici, Juani? Nu vīram aizmirsies viss vāciskums, un tas pilnā kaklā uzkliedzis: „Siedi, valla vāca maita!"

Reiz meistars suta mācekli uz veikalu nopirkt nigruzinu. Bet ejot māceklis piemirst nosaukumu. „Labdien!" „Ladbien, lūdzu, ko vēlaties?" „Lūdzu, negrūsties." „Es taču negrūstos, es jums prasu, ko jūs vēlaties?" „Lūdzu, negrūsties!" izmisis sauc māceklis.

***

Reiz kāds kārkluvācietis iegājis kādās saimnieka mājās pārnakšņot. Saimnieks tam devis ēst vakariņas. Ēdot saimnieks, kas arī bijis kārkluvācietis, ieprasījies: „Gibt mir Messer, Brot schneiden!" To dzirdēdams, viesis skriešus izskrējis caur logu un prom uz mājām. Mājās pārskrējis, tas pie sevis nopriecājies: „Nebūtu es zinājis pa vāciskam, būtu mani nokāvuši!"

Kāds Jāks bijis aizbraucis uz Rīgu un Valku. Tur noklausījis divus svešvārdus porcija un persona, bet aizmirsis, ko katrs nozīmē. Mājās pārbraucis, prasījis otram: „Persons, persons, vai tu zini kas tas ir, persons?" īsi tu pilsātā Reigā voi Volkā prasīsi, lai dū tev ēst. Dus tev gabaliņu goļas, blūdiņu kopustu un dūniņu maizes, un tas boūs persons!"

***

Kads latvietis gribējis izlikties par vācieti un tirgu saucis: „Guten Tag, Herr Meier, wieviel kost' drei Eier?" „Drei Kopeken, komm morgen, bus lētāk."

***

Divi puikas stāv pie loga (abi divi šļupsti). Viņi redz, ka apgāžas siena vezums. Viens iesaucies: „Red, red, kā tiena vedmit apgādāt!" Otrs atbild: „Kāpēt tad tu nelunā kaidli kā et?"

Priekš vairāk gadiem kāds prūsis apmeklējis Kurzemi, gribēdams iepazīties ar latviešiem un viņu ieražām. Bet tā kā prūsis neprata latviešu valodas, tad Liepājā pieņēma kādu puiku par tulku. Puika bij diezgan prātīgs un ātri apķēra, kā prūsi viegli var mulķināt. „Ko jūs, kungs, gan domājiet: šinī zemē cilvēki ēd žurkas un peles." Kungs netic. Zēns lūdz izmēģināt. Tie iegāja pirmā zvejnieku mājiņā. Zēns teic: šis zemniekus latviski vaicāšot un tie atbildēšot kungam vāciski. Kungs ar mieru. Zēns vaicā: „Ko jūs ēdiet?" Zemnieki atbild: „Rāceņus (Liepājas apkārtnē kartupeļus sauca par rāceņiem) un maizi." „Potz Element! Ratzen und Māuse. Ja, Junge, dv hast recht!" (Pie joda žurkas (Ratzen) un peles (Māuse)! Jā. zēn, tev taisnība.) „Un ko jus, kungs, gan vel domājiet: šinī zeme visus cilvēkus sauc „Klaus". Kungs netic. Zens ludz izmēģināt. Kungs uzsauc pirmām garāmgājējam: „Klaus!" Garāmgājējs apstājas. Tāpat otram, trešam visi uzmana. Kungs zēnu apdāvināja un tūlīt tēlegrafēja kādam vācu ziniskam laikrakstam: „Kurland. Hier essen die Leute Ratzen und Māuse und heissen aile „Klaus".

Kāda veca sieviņa aizgājusi pie ārsta un stāstījusi, ka viņai dikti sāpot vēders, kas šai esot tāda par kaiti? Ārsts to izmeklējis un teicis, ka viņai esot vēdera katars. Vēlāk sieviņa satikusi otru sieviņu un stāstījusi tai, ka ārsts sacījis, viņas vēderā esot tatārs.

***

Lauku zēns strādājis pie krāsotāju meistara. Viņam bijis jāiet lielajiem krāsotājiem darbā līdz. Šiem ievajadzējies okera krāsas. Sūtījuši tāpēc zēnu pie veikalnieka Kamkina, pamācīdami, kā viņam jārunā. Zēns darījis tā un teicis veikalniekam: „Labdien, Okera kungs! Dodat man dzelteno kamkinu!"

Kāds zemnieks aizgājis pie ārsta, kas neprātis lāga latviski. Ārsts zemnieciņu izmeklējis un teicis: „Tev vajag sargāties no to cūk." „Vai, cienīgs kungs, kur nu nabaga zemnieciņš no cūkas var izsargāties." „Ak, ne jau no to cūk, kas dzīvē ēkš to kūt, bet no to, kurš nāk pa to log iekšā." izskaidrojis ārsts. „Vai, žēlīgs lielskungs, kas nu cūkai laiž pa logu staigāt." Un ārsts izmetis zemnieciņu ārā.

***

Kara laikā visi iedzīvotāji sabēguši turpat pie mājām tuvējā mežā, gaidīt, kas notiks. Pie viena pulciņa piegājuši krievu zaldāti. Ļaudis, neprazdami krieviski, domājuši, ka nupat būs slikti un lūguši, lai žēlo. Kāda sieva teikusi: „Požāluj, mīļie kungi, un mums ņičavo ņiet: hleba ņiet, špički ņiet, maizīt un nav!"

Reiz kāda sieviņa, kurai dēls bijis Rīgā dienestā, vaicājusi kādam zaldātam: „Vai ta tu manu puikiņu arī pazīsti, viņš jau arī dien pie lielgabaliem?" „Pie lielgabaliem nav nekādi puikiņas, tur ir visi kroņa vīri!" zaldāts pikti atcirtis. „Ak tu, pagāns," sieviņa iesaukusies, „tad jau viņš bez manas ziņas ir apprecējies!"

***

Kāds žīds, pārnācis no kara, stāsta par kara šausmām un saka: „Kas ēks tem karem par lele trace! Tur lode birst, kā vene zale cukure zirne, aber kāde vine taise lēle skāde: kad vine tev trāpe pie piere, tad tev vairs nav miere; kad vine trape pa ace, tad ir vēne lēle trace; kad vine trāpe pa ause, tad tu blause; kad vine trāpe pa nāse, tad vairs nav spāse; kad vine trāpe pa zode, tā sašķīst, kā māle pode; kad vine trāpe pa roke, tad ir vēne lēle moke; kad vine trāpe pa galve, tad ir āde nost ar vise spalve, bet kad vine tev trāpe pa dibene puse, tad tu esi beigte kā bluse."