Asorti labākai dienai (06.02.2020)8

Liels cilvēku pūlis stāv pie debesskrāpja un vēro, kā no tā jumta gatavojas lēkt kāds pašnāvnieks. Viena tantiņa saka otrai:
– Nu varēja jau pasteigties, ja viņš nenolēks tuvāko piecu minūšu laikā, es vilcienu nokavēšu.

***

Sieva vīram saka:
– Norunāsim tā: katrs no mums apņemsies izpildīt kādu saistību.
Tu atmetīsi alus dzeršanu, bet es tevi iemācīšu nesmēķēt.

***

Uzņēmumā blonda sekretāre sarunājas pa telefonu ar sadarbības partneru pārstāvi.
– Atsūtiet mums invoisu, lūdzu! – viņš saka.
– Nesapratu! – viņa atbild.
– Atsūtiet invoisu!
– Ko atsūtīt? Nesapratu!
– Invoisu, velns ar’ ārā! Saukšu pa burtiem: Inta, Nelda, Viktors, Ojārs, Inese, Sandis, Uģis!
– Hmm, bet kas īsti ir visi šie nosauktie cilvēki?

Uzņēmumā blonda sekretāre sarunājas pa telefonu ar sadarbības partneru pārstāvi.
– Atsūtiet mums invoisu, lūdzu! – viņš saka.
– Nesapratu! – viņa atbild.
– Atsūtiet invoisu!
– Ko atsūtīt? Nesapratu!
– Invoisu, velns ar’ ārā! Saukšu pa burtiem: Inta, Nelda, Viktors, Ojārs, Inese, Sandis, Uģis!
– Hmm, bet kas īsti ir visi šie nosauktie cilvēki?

***

Pēterītis iesviež ar akmeni Jānītim.Izskrien Pēterīša mamma un rājas:
– Kāpēc tu iesviedi Jānītim ar akmeni?
– Viņš man pirmais iesvieda!
– Bet tu taču varēji pasaukt mani?
– Kāda jēga? Tu tā pat viņam nebūtu trāpījusi.

***

Darbinieku sapulce firmas 10 gadu jubilejas priekšvakarā:
– Uz 5 gadu jubileju mēs sametāmies un aizvedām bosu uz Himalajiem… Ko dāvināsim šogad?
– Varbūt šogad sametamies un atvedam viņu atpakaļ?

– Klau, tas krēms, ko tava sieva pērk aptiekā ir sejai?
– Nē, tas ir līdzeklis pret grūtniecību.
– Kā tā?
– Pēc tam kad viņa to uz sejas uzziež man bail viņai klāt pienākt!

***

Brauc pa ceļu blondīne. Te viņu aptur ceļu policists.
– Jūsu tiesības, lūdzu!
– Ko?
– Tiesības, lūdzu.
– Kas tās tādas?
– Tā ir tāda mantiņa ar jūsu fotogrāfiju.
– Ā, skaidrs… (Blondīne rokas somiņā, dabū spogulīti.) Lūdzu!
Ceļu policists skatās spogulītī:
– Kāpēc tad uzreiz neteicāt, ka esat ceļu policists.

***

Kolhozā notiek sanāksme. Dienas kārtībā jautājums: gans pilnīgi izlaidies, pusi lopu bara pazaudējis, slaistās, dzer. Visi domā, ko darīt, ideju nav.
Pieceļas kolhoza kalējs: A davai es viņam pa galvu iedošu!
Visi: Jā, varētu jau, bet tu tāds stiprs, ņemsi vēl un nositīsi, a gans mums vienīgais…
Kalējs padomā un teic: Labi, tad davai es sētniekam pa galvu iedošu, viņi mums divi!

Blondīne atnāk no skolas un stāsta mammai:
“Mammu, es šodien skolā iemācījos skaitīt līdz 10.
Pārējie varēja tikai līdz 6 Vai tas ir tāpēc ka es esmu blonda?”
Māte atbild:
“Nē meitiņ.”
Nākamajā dienā atkal meita atnāk mājās un stāsta:
“Mammu, es šodien skolā iemācījos alfabētu līdz K !
Pārējie varēja tikai līdz F.
Vai tas ir tāpēc ka es esmu blonda ?”
Māte atbild:
“Nē meitiņ.”
Nākamajā dienā meita atkal atnāk no skolas un stāsta:
“Mammu, mēs šodien peldējām.
Man bija vislielākās krūtis.
Vai tas ir tāpēc ka es esmu blonda?”
Māte:
“Nē, meitiņ, tas ir tāpēc, ka tev ir 27 gadi.”

***

Tēvs ar dālēnu ienāk veikalā. Dēls sāk čīkstēt:
– Tēti, šokolādīti gribu.
– Es arī gribu. Bet naudas tikai pusstopam pietiek.

***

Tiesas zālē.
Tiesnesis: Apsūdzētais, vai jūs nositāt garāmgājēju ar lielu cirvi?
Apsūdzētais: Jā.
Balss no zāles: Ak tu, kretīns.
Tiesnesis: Lūdzu, klusumu zālē. Apsūdzētais, pēc tam jūs nogalinājāt pastnieku, sitot viņam pa galvu ar lāpstu?
Apsūdzētais: Tieši tā.
Balss no zāles: Maita, tāds maita.
Tiesnesis: Es saprotu, tas izklausās briesmīgi, bet lūdzu savaldieties.
Balss no zāles: Kā var savaldīties, es šim nelietim dzīvoju kaimiņos desmit gadus. Kā gāju pie viņa aizņemties cirvi vai lāpstu, šis tikai : “nav man, nav.”

Tiesas zālē.
Tiesnesis: Apsūdzētais, vai jūs nositāt garāmgājēju ar lielu cirvi?
Apsūdzētais: Jā.
Balss no zāles: Ak tu, kretīns.
Tiesnesis: Lūdzu, klusumu zālē. Apsūdzētais, pēc tam jūs nogalinājāt pastnieku, sitot viņam pa galvu ar lāpstu?
Apsūdzētais: Tieši tā.
Balss no zāles: Maita, tāds maita.
Tiesnesis: Es saprotu, tas izklausās briesmīgi, bet lūdzu savaldieties.
Balss no zāles: Kā var savaldīties, es šim nelietim dzīvoju kaimiņos desmit gadus. Kā gāju pie viņa aizņemties cirvi vai lāpstu, šis tikai : “nav man, nav.”

***

Vīrs ieiet aptiekā pēc zālēm un ierauga prezervatīvus- baltā iepakojumā ar uzrakstu
“Trīs Olimpiskie”.
Pārrodamies mājās vīrs saka sievai, ka nopircis
“Trīs Olimpiskos” prezervatīvus un gribot vakarā izmēģināt.
Sieva jautā: “Kādu ņemsi?”
Vīrs lepni atbild: “Nu protams, ka zelta!”
Tad sieva nosaka: “Varbūt tomēr sudraba? Nenāktu par skādi, ja arī tu kādreiz finišētu otrais!”

***

Vīrs ieiet aptiekā pēc zālēm un ierauga prezervatīvus- baltā iepakojumā ar uzrakstu
“Trīs Olimpiskie”.
Pārrodamies mājās vīrs saka sievai, ka nopircis
“Trīs Olimpiskos” prezervatīvus un gribot vakarā izmēģināt.
Sieva jautā: “Kādu ņemsi?”
Vīrs lepni atbild: “Nu protams, ka zelta!”
Tad sieva nosaka: “Varbūt tomēr sudraba? Nenāktu par skādi, ja arī tu kādreiz finišētu otrais!”

Šefs darbinieku sapulcē iepazīstina jauniņo ar iekšējās kārtības noteikumiem:
Tātad:
* pirmdiena, kā zināms ir pirmā darba diena – svinam jaunas darba dedēļas iestāšanos;
* otrdiena pēc pirmdienas ir grūta diena, atpūšamies, gatavojamies darbam;
* trešdien līdz pusdienām strādājam, pēc tam gatavojamies atzīmēt nedēļas vidus iestāšanos;
* ceturtdiena – svētki. Nedēļas pats viducītis ir klāt;
* piektdiena – sākam gatavoties nedēļas nogales svinībām, kā nekā brīvdienas paliek brīvdienas;
* sestdiena un svētdiena – no Comments.
Balss no zāles: `Nu šef ! Kad beigsies tā nenormālā vergošana pa trešdienām ?

Divas blondīnes pastaigājoties atrod spoguli.
Viena no viņām paceļ to un domīgi saka:
“…Hmm…Kaut kur es šo sievieti esmu redzējusi…”
Otra blondīne paņem spoguli un saka:
“Phh… Protams ka tu viņu esi redzējusi! Tā taču esmu es!”

***

Tramvajā konduktors pieiet pie vīrieša un piedāvā iegādāties biļeti.
Tas atsaka:
– Es esmu vientuļais tēvs.
– Cik tad jums ir bērnu?
– Desmit.
– Oho, kā jūs ar viņiem tiekat galā.
– Normāli. Viņi pie mātēm dzīvo.
– Un jūs?
– A ko es? Es esmu vientuļais tēvs.

***

Tramvajā konduktors pieiet pie vīrieša un piedāvā iegādāties biļeti.
Tas atsaka:
– Es esmu vientuļais tēvs.
– Cik tad jums ir bērnu?
– Desmit.
– Oho, kā jūs ar viņiem tiekat galā.
– Normāli. Viņi pie mātēm dzīvo.
– Un jūs?
– A ko es? Es esmu vientuļais tēvs.

Dzimtsarakstu nodaļa, jaunlaulātie, pie ēkas stāv daudz mašīnu, apkārt liels pūlis. Garām iet vīrs ar mazu dēlēnu. Puisēns jautā:
– Tēt, kas te notiek? Kāds cietis avārijā?
Tēvs ar domīgu un bezcerīgu sejas izteiksmi atbild:
– Nu, var teikt arī tā?

***

Jaunā krieva dēls atnāk pie tēva:
– Papu, es gribu precēties.
– Nē, dēliņ, tev vēl par agru.
– Ko par agru, man jau trīsdesmit gadu!
– Mēs taču sarunājām, precēsies, kad pabeigsi pamatskolu.

***

Satiekas divi draugi:
– Kur tu strādā?
– Vispār jau nekur.
– Ko tad tu dari?
– A neko, muļķi dzenāju.
– Jā, forša tev nodarbe.
– Forša ta forša, tikai konkurence liela.

***

Blondīne saka vīram:
– Es te tā padomāju un nolēmu, ka tev būtu lietderīgi pāris dienu pastaigāt ar atvērtu bikšu priekšu.
– Priekš kam?
– Loģiski: atceries, kad tu pāris dienas pastaigāji bez šalles un ar atpogātu apkakli? Pēc tam trīs dienas kakls bija stīvs.