💥Asorti ar tekstu šodienai (01.01.2020)💥Laimīgu Jauno 2020 Gadu 💥10

Rāpo maza maza skudriņa pa ceļu. Rāpo, rāpo, līdz nonāk līdz dzelzceļa sliedēm. Skudriņai tas nav šķērslis, un Viņa sāk rāpot tām pāri. Pārrāpo pāri vienai sliedei, sāk rāpot pāri otrai. Gandrīz jau tikusi pāri, bet te pēkšņi nāk vilciens, un nobrauc skudriņai pakaļu. Nu ko, rāpo skudriņa gar dzelzceļa sliedēm uz staciju, varbūt tur tā pakaļa atradīsies. Viņa aizrāpo līdz stacijai un skatās... ārprāts tur tik daudz pakaļas. Skudriņa nu sāk meklēt savējo. Paņem vienu, paskatās, nav īstā. Paņem otru, arī nav īstā. Te pēkšņi nāk vilciens un nobrauc skudriņai galvu.
Nu tad iedzersim par to, lai grābstoties gar citām pakaļām mēs nezaudētu galvu!!!

Pievakare. Ezers. Ezera krastā zaļa pļava. Pļavā stāv ēzelis un ēd zāli. Te pēkšņi parādas skaista meitene. Bet ēzelis stāv un ēd zāli. Viņa lēnām izģērbjas. Bet ēzelis stāv un ēd zāli. Viņa lēnām iebrien ūdenī. Bet ēzelis stāv un ēd zāli. Viņa lēni peld. Bet ēzelis stāv un ēd zāli. Viņa izkāpj krastā. Bet ēzelis stāv un ēd zāli. Viņa saģerbjas. Bet ēzelis stāv un ēd zāli. Meitene aiziet. Bet ēzelis stāv un ēd zāli.
Mīļās sievietes - tad iedzersim par to, lai mūsu vīrieši nestāvētu kā ēzeļi!

Pļavā sēdēja zvirbulis- pienāca govs uz uzkakāja tam virsū, zvirbulis kārpījās, kārpījās, bet nekādi nevarēja izkļūt no govs pļockas. Tad pienāca lapsa un teica- nāc es tev palīdzēšu izkļūt, tā viņa izvilka zvirbuli un... apēda to.
Tad draugi iedzersim par to,ka ne vienmēr ienaidnieks ir tas, kas tev uztaisa uz galvas un ne vienmēr draugs ir tas, kas tevi izvelk no sūdiem!

Kuģa avārijā cietis jūrnieks izkāpa uz salas, kurā dzīvo amazones. Līdz nāvei nomocījušas, amazones beidzot nolēma viņu nogalināt.
- Tava pēdējā vēlēšanās, vīrieti! - pavēlēja barvede. - Lai mani nogalina visneglītākā! Jūrnieks palika dzīvs. Pacelsim glāzes par skaistām sievietēm, kuras pagarina vīrieša mūžu!

Reiz atnāca pie mācītāja kāds vīrs un stāsta: "Man ir 80, manai jaunajai sievai 20 un ziniet, viņa ir stāvoklī! Vai tas nav Dieva brīnums!!!"

Mācītājs padomāja un teica: "Man tā grūti atbildēt uzreiz, bet es jums izstāstīšu, kā notika ar mani. Reiz ceļojuma laikā Āfrikā es biju aizklīdis tālu no nometnes, kad pēkšņi manā priekšā izlēca lauva. Ieroča man nebija, tāpēc nezinādams, ko darīt, es pacēlu savu spieķi, notēmēju uz lauvu un teicu: "Piff!". Tai pašā mirklī lauva nokrita beigts..."

"Spieķis izšāva??", iekliedzās vīrs.

"Nē", atbildēja mācītājs,"vienkārši aiz manis nāca kāds jauns cilvēks ar ieroci rokās."...

Tad iedzersim par jaunajiem cilvēkiem ar ieroci rokās!

Kāds vīrietis smagi apaukstējas, un vakarā viņam pilnīgi aizmaka balss. Viņš nolēma pagaidīt līdz rītam un tad doties pie ģimenes ārsta. Uzkāpis līdz vajadzīgjam stāvam, slimnieks zvanīja pie ārsta dzīvokļa durvīm. Durvis atvēra ārsta sieva. -Vai dakteris mājās?- vīrietis aizsmakumā čukstēja, sāpēs piemiedzis acis.-Nē,-tāpat čukstus atbildēja ārsta sieva.-Nāciet iekšā! Ātri, kāmēr kaimiņi neredz...
Pacelsim glāzes par to, lai veselība mums nesagādātu raizes, un par ārstu, kura īstajā brīdī nav mājās!

Zvērīgs aukstums. Uz ezera sēž bļitkotājs bez cepures. Pienāk otrs bļitkotājs un saka: — Kas tev noticis, ka tādā laikā bez cepures sēdi? Pirmais: — Vakar sēdēju ar ausaini, nāca kaimiņš un sauca mani kandžu noprovēt, bet es nedzirdēju!

***

Vecgada vakars. Pie svētku galda viens viesis kādu laiku vēro otru, tad jautā: — Paklau, kāpēc tu pēc katra tosta miedz ciet acis? Otrs: — Esmu apsolījis sievai glāzītē vairs neieskatīties. 

***

Students atgriezies dzimtajā Kongo pēc studiju gada Maskavā. Mājinieki viņam jautā: — Nu, kā tev patika krievu ziema? Students: — Tā ziema, kas ar zāli un lapām, vēl tīri nekas, bet tā ar sniegu — brrr! 

***

Aiz eglītes noslēpušies divi puikas. Pirmais jautā otrajam: — Kāpēc tu Ziemassvētku vecīti rāvi aiz bārdas? Otrs: — Gribēju pārbaudīt, vai ir īsta. Izrādījās, ka ir. Kur lai tagad to liek? 

Reiz ziemā kāds vīrs veda uz mājām zivis. Lapsa saodusi zivju smaku domā: “Nolikšos uz ceļa un izlikšos par beigtu.”

Lapsa noguļas uz ceļa un zemnieks, viņu ieraudzījis, priecājās: “Nu būs manai sievai silta kažoka apkakle!”

Zemnieks paņem lapsu, ieliek vezumā un brauc tālāk. Bet lapsa ņem nu tikai un sviež zivis ārā. Beidzot pati ar izlec, salasa kopā un aiznes pie siena kaudzes.

Vilks izsalcis iet garām un prasa, kur šī dabūjusi zivis? Lapsa stāsta, ka izzvejojusi no āliņģa. Vilks, izsalcis būdams, prasa, lai parādot šim ar’. Lapsa aizved vilku uz upi un saka, lai bāžot asti āliņģī, līdz beidzot aste iesalst.

Te nāk sieva ūdeni smelt, ierauga vilku un sāk saukt pēc palīga. Vilks izbīstas, raujas ārā un norauj asti. Nu vilkam jāskrien projām bez astes un bez zivim.