Vakardienas š„Asorti ar tekstu šodienai (31.12.2019)š„ Vecgada...
SveicinÄti spocÄni. Laimigu Jauno Gadu - lai tas nes laimÄ«tes, naudiÅu un piepilda tavas velmes. 
Protams, arī stipru veselību visiem mums.
*********************
SpÄks un veselÄ«ba ir cilvÄka lielÄkÄ laime.
@@@@@ 
@@@@@
JaunajÄ gadÄ- prieka vairÄk nekÄ iepriekšÄjÄ,
vairÄk veiksmes, laimes, labÄku veselÄ«bu,
redzÄt spožÄkÄs zvaigznes, dzirdÄt mīļÄkos vÄrdus,
satikt mīļÄkos cilvÄkus un izdzÄ«vot skaistÄkos brīžus-
LAIMÄŖGU JAUNO GADU!
Lai Jaunais gads ir
Skaists kÄ Vidzeme,
LÄ«dzens kÄ Zemgale,
Dziesmots kÄ Latgale
Un bagÄts kÄ Kurzeme!
Lai sildÄs sirds
Tai baltajÄ dziesmÄ,
Ko šovakar zeme
Debesīs dzied.
lai nosargÄ sevÄ«
To svecÄ«šu liesmu,
Ar kuru var droši
Caur puteÅiem iet. / KornÄlija ApšukrÅ«ma
***
JaunÄ gadÄ tÄdu sparu,
Kas uz priekšu velk ar varu,
Un, ja dzÄ«vÄ ir kas smags,
Lai tas būtu naudas maks!
Jaungada ticÄjumi.
MÄjoklim jÄbÅ«t iztÄ«rÄ«tam lÄ«dz Jaunajam gadam. Visi uzkopšanas piederumi un tÄ«rÄ«šanas lÄ«dzekļi Vecgada vakarÄ jÄnoslÄpj no acÄ«m.
JaunÄ gada pirmajÄ dienÄ nedrÄ«kst slaucÄ«t putekļus, jo tÄ var aizslaucÄ«t veiksmi;
Vecgada vakarÄ jÄtur durvis un logi vaļÄ, lai vecais gads tiek projÄm;
LÄ«dz Jaunajam gadam jÄnomaksÄ visi parÄdi;
JaunÄ gada pirmajÄ dienÄ nedrÄ«kst neko aizÅemties; JÄizvairÄs no rupju vÄrdu un neglÄ«tu izteicienu lietošanas. Sagaidot Jauno, gadu nedrÄ«kst pieminÄt nÄvi un miršanu. Spoku stÄsti šajÄ naktÄ« ir 100% tabu!
JÄizvairÄs no pÄrnÄ gada biežas pieminÄšanas. Ja cilvÄks pirmajÄ gada dienÄ raud, viÅš raudÄšot visu gadu. TÄdÄļ bÄrniem nekas netiek liegts un viÅi nesaÅem sodu, pat ja uzvedušies neciešami.
Senos laikos viens vÄ«rs noskatÄ«jies, ka MÄrtiÅa dienÄ lÄcis Ädis kÄdu zÄli un aizgÄjis. ViÅš arÄ« piegÄjis pie tas vietas, norÄvis tÄs zÄles stulmu un apÄdis. Tad viÅš aizgÄjis atkal uz mÄju, kur citi Äduši kÄpostus ar gaļu un saukuši šo arÄ« Äst. Šis atbildÄjis, ka negriboties, aizgÄjis tÅ«liÅ gulÄt un nogulÄjis lÄ«dz kÄpostu MÄras (25. marta) rÄ«tam. Tad piecÄlies un prasÄ«jis vakarÄjo kÄpostu, jo domÄjis, ka bÅ«tu tikai vienu nakti nogulÄjis.
Reiz tÄlÄ nomalÄ dzÄ«vojis sirmgalvis kurpnieks. ViÅa bÅ«diÅa atradusies liela meža pavÄnÄ«. UznÄkusi barga ziema, bÅ«diÅa ieputinÄta dziÄ¼Ä sniegÄ, aizputinÄti arÄ« visi meža ceļi, neviens pie kurp-nieka vairs nav braucis, un vecajam vÄ«ram drÄ«z pietrÅ«cis ÄdamÄ.
Lai gan vÄrgs un nespÄcÄ«gs, vecais kurpnieks tomÄr devies ceÄ¼Ä uz attÄlo ciemu pÄc pÄrtikas. Vai tad nu badÄ mirsi!
Brizdams pa dziļo sniegu, sirmgalvis ļoti noguris un bieži stÄjies atvilkt elpu.
TÄ pÅ«zdamies un soļodams, viÅš saticis mazu meitenÄ«ti. TÄ ne-susi zÄbaku pÄri.
— Kur tu, meitiÅ, nesÄ«si tos zÄbakus? — vecÄ«tis vaicÄjis, apstÄdamies un atspiezdamies uz nÅ«jas.
— Nesu pie kurpnieka, — meitenÄ«te atbildÄjusi.
— Tad dod šurp, es jau tas esmu, — kurpnieks sacÄ«jis un paÅÄmis smagos zÄbakus.
MeitenÄ«te atdevusi ar prieku, jo arÄ« viÅa ļoti piekususi.
— Tie saimnieka zÄbaki. ViÅam svÄtdien jÄbrauc uz muižu pie lielkunga.
VecÄ«tis pÄrlicis zÄbakus pÄr plecu, paÅÄmis meitenÄ«ti pie rokas un turpinÄjis ceļu uz ciemu.
NonÄkuši ciemÄ, abi atpÅ«tušies un pie labiem ļaudÄ«m krietni pamieloti.
Kurpnieks sarÅ«pÄjis vajadzÄ«go pÄrtiku un pievakarÄ posies atceļÄ.
Cieminieki tam sadevuši lÄ«dzi vairÄkus pÄrus zÄbaku lÄpÄ«šanai. Viens zÄbaku pÄris bijis galÄ«gi saplÄ«sis, taÄu arÄ« to vecÄ«tis paÅÄmis, sacÄ«dams:
— Lai nu pats meža tÄtiÅš palÄ«dz man tos salÄpÄ«t.
AtvadÄ«jies no ciema ļaudÄ«m, vecais kurpnieks naigi soļojis uz mÄjÄm un nonÄcis tur tikai vÄlÄ vakarÄ. Lai gan bijis ļoti nokusis, tomÄr Ä·Äries tÅ«daļ pie darba un pirmos lÄpÄ«šanai paÅÄmis visvairÄk saplÄ«sušos zÄbakus.
SameklÄjis darba rÄ«kus, kurpnieks jau gribÄjis sÄsties uz Ä·ebļa, bet — tavu nelaimi! — pamana, ka vairs nav diega mÄjÄs.
RedzÄdams, ka lÄpÄ«šana neiznÄks, un sirdÄstos, ka rÄ«t atkal jÄbrien uz ciemu, kurpnieks vecos zÄbakus sviedis kaktÄ.
Un piepeši no kakta izripojis neliels diega kamoliÅš! ArÄ« adata bijusi iesprausta.
PaÅÄmis diegu, kurpnieks sapiÄ·Äjis šujamo drÄti un atkal Ä·Äries pie darba. Bet, lÄ«dzko izvilcis pirmo adatas dÅ«rienu, adata izslÄ«dÄjusi no rokÄm un sÄkusi šÅ«t pati.
Sirmgalvim tikai vajadzÄjis ievÄrt jaunu drÄti un izvilkt pirmo adatas dÅ«rienu. PÄc tam adata strÄdÄjusi pati. IzšÅ«tÄ drÄts skaisti spÄ«dÄjusi.
DrÄ«z darbs bijis galÄ, visi zÄbaki stÄvÄjuši rindÄ, glÄ«ti salÄpÄ«ti.
NÄkamajÄ dienÄ sirmgalvis aiznesis salÄpÄ«tos apavus uz ciemu.
Cieminiekiem nu bijuši lielum lielie brÄ«numi, kÄ kurpnieks tik Ätri ticis galÄ ar darbu.
TaÄu par visu vairÄk viÅi priecÄjušies par skaistajiem diegiem, ar kÄdiem zÄbaki šÅ«ti.
No tÄs reizes vecajam kurpniekam nekad nav trÅ«cis ne darba, ne maizes, jo valodas par viÅa labo un glÄ«to šuvumu klÄ«dušas tÄlu pÄri novadam.
Reiz vÄlÄ ziemas vakarÄ pie kurpnieka ienÄcis vecs, vecs vÄ«riÅš, sakaltis kÄ meža sakÄrnis, un lÅ«dzis naktsmÄjas.
Kurpnieks ciemiÅam labprÄt atļÄvis palikt pa nakti, turklÄt vÄl abi pamielojis.
PÄc vakariÅÄm vecÄ«tis teicis:
— Es gan nÄcu pÄc sava kamoliÅa, bet redzu, ka tev vistim laba sirds, tÄpÄc atstÄšu tavÄ bÅ«dÄ kamoliÅu pavisam.
Un nozudis.
Tikai mežs aiz loga savÄdi iešalcies.
Kurpnieks nu sapratis, ka viÅu apciemojis pats Meža TÄtis. Tas allaž rÅ«pÄjies par visiem, kas vien mituši viÅa paspÄrnÄ.
RECEPTE VISAM GADAM!
Å
em 12 mÄnešus, notÄ«ra tos pavisam tÄ«rus no rÅ«gtuma, skopuma, pedantisma, bailÄm un sadala katru mÄnesi 30 vai 31 daļÄ, tÄ, lai krÄjumu pietiek visam gadam.
Tad katru dienu sadala šÄdi - 1/3 darba un 2/3 prieka un atpÅ«tas,
pÄc tam pievieno 3 Ädamkarotes ar kaudzi optimismu, 1 tÄjkaroti tolerances, graudiÅu ironijas un šÄipsniÅu takta,
un tad visu masu pÄrlej ar mÄ«lestÄ«bu !!!!!!!!!
Pagatavoto grezno ar maziem uzmanÄ«bas pušÄ·Ä«šiem un pasniedz ar gaišumu un mÄ«lestÄ«bu !
IedomÄjies, tu loterijÄ esi saÅÄmis šÄdu balvu:
Katru rÄ«tu banka tavÄ kontÄ ieskaita 86400 latu.
TaÄu šai spÄlei ir savi noteikumi, jo katrai spÄlei tÄdi
ir!
Pirmais noteikums ir:
Visu, ko neesi izdevis dienas laikÄ, banka tev atÅem, tu nevari
šo naudu tÄ vienkÄrši citÄ kontÄ ieskaitÄ«t, tu vari to tikai izdot. Bet katru rÄ«tu, Kad tu pamosties, banka atver jaunu kontu ar 86400 latu nÄkošai dienai.
Otrais noteikums ir:
Banka var šo spÄli jebkurÄ brÄ«dÄ« pÄrtraukt, jebkurÄ laikÄ pateikt: Viss ir beidzies. SpÄle ir galÄ. Banka slÄdz tavu kontu, un tu nesaÅemsi vairs jaunu.
Ko tu darīsi????
Vai tu pirksi visu, ko vÄlÄsies????? Ne tikai priekš sevis, bet ar priekš tiem mīļajiem, kas tev ir blakus???? VarbÅ«t pat tiem cilvÄkiem, kurus tu nepazÄ«sti, tÄ tu naudu neizdosi tikai priekš sevis... VarbÅ«t tu mÄÄ£inÄsi izdot katru santÄ«mu, lai izmantotu šo iespÄju, bet varbÅ«t ...
ÄŖstenÄ«bÄ spÄle ir dzÄ«ves realitÄte: Katram no mums ir sava
"Laika banka".... MÄs tikai to neredzam...
Katru rÄ«tu, kad mÄs pamostamies, mÄs saÅemam 86400 sekundes mÅ«su
dzÄ«ves, ko dÄvina diena, un vakarÄ, kad aizmiegam, šis laiks
tiek mums atÅemts... Tas, ko mÄs šai dienÄ nepiedzÄ«vojam, ir pazudis uz visiem laikiem, nogrimis nebÅ«tÄ«bÄ, vakardiena ir pagÄjusi.
Katru rÄ«tu šis konts tiek no jauna piepildÄ«ts, bet banka var
kontu jebkurÄ laikÄ slÄgt, bez brÄ«dinÄjuma....
Ko tu katru dienu dari ar savÄm 86400 sekundÄm? Vai tÄs nav vÄrtÄ«gÄkas par tiem 86400 latiem?
Un tieši tÄdÄļ sÄc ar šo Jauno gadu dzÄ«vot!
Sieviete vaicÄ Ärstam:
- Dakter, sakiet, lÅ«dzu, pie kÄdas zvÄru sugas es piederu?
- JÅ«s esat cilvÄks, cienÄ«tÄ kundze! Homo sapiens.
- Nu kas es par cilvÄku? Spriediet pats! No rÄ«ta pieceļos izspÅ«rursi kÄ AITA, uz darbu skrienu izsalkusi kÄ ŠAKÄLIS, tramvaja durvÄ«s ieÄ·eros kÄ MÄRKAĶIS, pa ceļam ar visiem rejos kÄ SUNS, izkÄpju no tramvaja kÄ noplÅ«kta VISTA, darbÄ strÄdÄju kÄ VÄRSIS, pÄrrodos mÄjÄs kÄ nodzÄ«ts ÄZELIS, mÄjÄs uz visiem rÄcu kÄ TÄŖÄ¢ERIS un šÅÄcu kÄ ÄÅŖSKA. Pabaroju visus, nomazgÄju traukus, nolieku bÄrnus gulÄt, atlaižos pati. NÄk vÄ«rs un nokomandÄ:
- Pavirzies malÄ! Izlaidusies pa visu gultu kÄ GOVS! Nu kas es par cilvÄku, dakter?
Pacelsim glÄzes par sievietÄm, pašu brÄ«nišÄ·Ä«gÄko un daudzveidÄ«gÄko dabas brÄ«numu!
Nakts... tumsa... klusums... viÅš... viÅa... viÅš saka: ?jÄ?... viÅa saka: ?nÄ?... paiet gadi... nakts... klusums... viÅš un viÅa... viÅš saka ?jÄ?... viÅa saka: ?jÄ?... taÄu nu jau nav vairs tie gadi... Iedzersim par to, lai dzÄ«vÄ viss notiktu savlaicÄ«gi!
Reiz dzÄ«voja laime. KÄdu dienu viÅai sagribÄjÄs padarÄ«t kÄdu cilvÄku laimÄ«gu, tÄpÄc laime izgÄja laukÄ un pirmajam satiktajam cilvÄkam jautÄja: "Kas tev ir vajadzÄ«gs, lai tu bÅ«tu laimÄ«gs?"
CilvÄks vÄlÄjÄs mÄju, mašÄ«nu, daudz naudas. Laime viÅam to visu iedeva un gÄja tÄlÄk. Satika vÄl kÄdu cilvÄku un vaicÄja, ko viÅam vajag, lai bÅ«tu laimÄ«gs.
Šis cilvÄks vÄlÄjÄs labi apmaksÄtu un prestižu darbu pazÄ«stamÄ firmÄ, skaistu, jaunu sievu un popularitÄti. Laime viÅam to iedeva, bet vÄl nebija apmierinÄta ar sevi, tÄpÄc viÅa nolÄma padarÄ«t laimÄ«gu vÄl kÄdu cilvÄku.
Trešajam cilvÄkam viÅa jautÄja: "Ko lai es tev dodu, lai tu bÅ«tu laimÄ«gs?". CilvÄks padomÄja un teica laimei: "Man ir brÄ«nišÄ·Ä«ga Ä£imene, darbs, kurš patÄ«k, labi draugi. Es esmu apmierinÄts ar dzÄ«vi un man no tevis neko nevajag."
Laimei tÄ iepatikÄs šÄ« cilvÄka atbilde, ka viÅa nolÄma no tÄ brīža katru dienu staigÄt šim cilvÄkam pa pÄdÄm.
Iedzersim par to, lai arÄ« mÅ«su šÄ«sdienas jubilÄram laime pa viÅa pÄdÄm staigÄtu katru dienu!
Paldies par tematisko asorti, bet aicinÄjumu iedzert bija par daudz - jau pÄc trešÄs glÄzes acis aizmiglojÄs un visu lÄ«dz galam nevarÄju izlasÄ«t 
NovÄlu visiem iztikt bez iedzeršanas!
Paldies tev, tÄvoc, ka mÅ«s izklaidÄ ar interesantiem rakstiem! Man liekas, tev vajadzÄtu pasniegt medaļu or smth.
