Jānis jau trešo mēnesi veiksmīgi tirgo saldējumu savā jaunajā kioskā, kas atrodas nelielā ielā, bankas tuvumā. Kādu dienu pie Jāņa atnāk kaimiņš Pēteris un saka:
- Sveiks, kaimiņ, skatos — tev labi iet tirdzniecība. Noteikti būsi jau daudz naudas nopelnījis. Varbūt varētu man aizdot kādus 100 latus?
Jānis saprotoši paskatās kaimiņā un atbild:
- Es jau tev, Pēter, labprāt aizdotu tos 100 latus, bet diemžēl nevaru.
- Kas par lietu? Kāpēc ne? — sašutis jautā Pēteris.
- Lieta tāda, ka man ar banku ir vienošanās. Banka netirgo saldējumu, bet es neaizdodu naudu.
Izeja jārod
Aukstā ziemas rītā trolejbusā, kurā sēž tikai daži pasažieri, iekāpj paveca kundze
un, pienākusi pie pusaudža zēna, saka;- Palaid, lūdzu, mani apsēsties!
- Kāpēc?! - puisis izbrīnīts - Bet te taču ir tik daudz brīvu vietu!
- Jā gan, bet tavējā jau ir iesildīta...Man nācās ilgi gaidīt un nosalu.