Asorti ar tekstu šodienai (27.11.2019)5

Dāma, kura ietur dietu, iet garām ledusskapim un pati sev saka:
- Nu, vai man ir gribasspēks? Protams, ka ir!
Un dāma droši paiet garām ledusskapim. Pēc desmit minūtēm apmierināta apstiprina:
- Man tomēr ir gribasspēks! Esmu vienkārši malacis!
Un atgriežas pie ledusskapja.

***

Kā izdzīvot šausmu filmā?
1. ja tev šķiet, ka esi nožmiedzis briesmoni, neej viņam klāt, lai pārliecinātos, vai viņš patiešām ir miris.
2. ja tu dzirdi dīvainu troksni un tu domā, ka tas ir tavs kaķis, skrien, ko kājas nes!
3. ja tu bēdz no šausmoņa, neskaties atpakaļ - viņš izrādīsies tev priekšā!

***

Bārā sēž Francūzis, Amerikānis un Turks. Šie tur pļāpā, tad bārā ienāk vācietis. Francūzis sāk lielīties: Mums Francijā tādas sievietes. Acis var pamielot. Turks atkal: Mums tepiķi ir vislabākie... nekur tik labus netaisa kā pie mums. Amerikānis: mums slepenais dienests ir vislabākais. Visu zina jau 2 nedēļas uz priekšu. Vācietis sēž tās klusiņš, neko nesaka. Tad šim jautā: ar ko tu lepojies, vai tev nav ar ko? Vācietis mierīgi: es ar sevi lepojos. Šie nesaprot.. kā ar sevi? NU vienkārši... Es vakardien uz Turku tepiķa paņēmu Francūzieti priekšā, bet slepenais dienests vēl tagad neko nezin..

Mežā tiek atvērts jauns veikals. Visi jau sastājušies garās rindās, lai tiktu pirmie iekšā, jo dzirdējuši ka pirmam apmeklētājam būšot dāvana. Te zaķīts spraucas visiem cauri, bet tiko ticis līdz lācim šis panem zaķīti aiz "riekstiem"un mezdams atpakaļ nobļaujas, ka lai stāv rindā. Zaķīts pieceļas un spraucas otreiz visiem cauri, tiko ticis līdz lācim, viss pa vecam. Zaķīts pēdējiem spēkiem pieceļas un sakārtojas. Sāk atkal spraukties cauri visam pūlim. Ticis līdz lācim, lācis jau sagrābj zaķīti un taisās mest atpakaļ. Zaķīts cik nu dusmīgi var saka lācim: “Ja tu vēl vienu reizi mani aizmetīsi, es to veikalu šodien nevēršu vaļā. "

***

Ūdenslīdējs okeānā ieniris pāris simts metru.
Pa rāciju sazinās ar kuģi. No kuģa prasa: “Nu kā Tev tur iet?"
Ūdenslīdējs atbild: “Nekas īpašs, es niršu pie jums. "
Kuģa apkalpe saka: “Ē, tas nav vērts. "
Ūdenslīdējs: “Kā tā, nav vērts?"
Kuģu apkalpe: “Nu mēs grimstam. "

Laucinieks savu daiktu nejauši iespiež sava traktora uzskarē. Neko darīt. Jābrauc uz pilsētu pie daktera. Aizbrauc pie daktera un dakteris tam jautā: "Par ko sūdzaties?"
Šis atbild: “P*** sāp. "
Dakteris sašutis: “Atcērt - laukos pie jums tas ir p***, bet pie mums pilsētā tas ir loceklis!"
Pēc kāda laika lauciniekam viss kārtībā un nu šis atkal braši darbojas ap traktoru.
Te uz ceļa apstājas glauns VOLVO un no tā izkāpj vīrs melnā.
"Esmu ministru kabineta loceklis. . . , vai jūs nepateiktu, kur atrodas mājas ar nosaukumu "Minķi"?"
Laucinieks nikni paskatās uz šo un nikni atcērt: “Pilsētā tu esi loceklis, bet pie mums tu esi p***!"

Zaķītis nopērk jaunu mersedesu. Tagad viņš ne pa jokam plātīgs un kā eiforijā brauc pa mežu. Te pēkšņi uz ceļa izskrien kurmītis (kā jau zināms, šis tāds paakls). Zaķītis uzreiz pa bremzēm, izlec ārā un sāk lamāt kurmīti. Kurmītis, nabadziņš sabijies un lūdz piedošanu. Zaķītis, spics būdams, protams, piedod. Šis jau grib sēsties mašīnā, kad kurmītis iejautājas kur tad žaķulis tā braukšot?
Zaķītis lepni atbild, ka maukās. Kurmītis ar visu varu grib šim līdz, bet zaķis neļauj, ko šis akls būdams, redzēs kad piebrauksim (kur nu, protams, vēl par pārējo runāt)?Kurmītis izlūdzas zaķītim ar noteikumu, ka zaķis pateiks, kad būs klāt piebraukuši pie maukām. Tagad abi priecīgi bezgala brauc. Zaķītis, protams,
demonstrē cik tāds vāģis var vilkt un te, pēkšņi - bams. . . . kokā iekšā. . . .
Zaķītis izlec nikns ārā un dusmās iesaucas: “OOO, Bļ…!"
Kurmītis izlien no mašīnas, galanti paklanās un saka: “Labvakar, meitenes!"

Zvana mežsargam un saka, ka pa mežu braukājot bandīti, un šaujot dzīvniekus - tie krītot kā karā. Aizbrauc, skatās, tiešām vesela kaudze sašauta. Veči tam piedāvā, ja ar aizsietām acīm varēs pateikt kas par dzīvnieku, dos 100gr. un
beigto dzīvnieku līdz. Mežsargs pamostas otrā dienā - šausmīgas paģiras, pie gultas mētājas nauda, sētā kaudze beigtu dzīvnieku, un raudoša sieva. Šis prasa, kas par lietu.
Sieva atbild: “Vakar bandīti ieveda sētā, galīgi tapā, iedeva kaudzi naudas, un izgāza dzīvniekus. Pats visu nakti gulēji roku ielicis man kājstarpī un murmināji: “Pavecs ezis, nogalināts ar cirvja cirtienu galvā. "

Saulaina diena. Radībiņa priecājās. Te piepeši no dīķa izlien begemots, kam uz deguna sēž vardīte.
Vardīte: “Kaut kāda sūdīga diena, kaut kāda saule un tad vēl begemots pie dibena pielipis!"

***

Pārnāk mājās bijušais Saeimas deputāts. Viņa draudzene saka:
- Viss, es no tevis aizeju.
- Kāpēc?
- Uzzināju, ka tu esi PEDOFĪLS!
- Vai tas nav pārāk sarežģīts vārds priekš desmitgadīgas meitenes?

Sācies eksāmens un studente sāk norakstīt no špikeriem, kas pakārtoti zem svārkiem.
Lektors, visai cienījamā vecumā, pamanījis, tuvojas klāt un jautā meitenei:
- Kas tad jums tur ir...
Meitenei tāpat vairs nav ko zaudēt, tā atbild: - Tur man ir tas, kas jums ļoti patiks pēc eksāmena..
Lektors, pakasot pakausi, atbild: - Sviestmaizes ar ikriem un marinēti tomāti??

***

Kāda firma ieliek paziņojumu, ka vēlas sekretāri, kas varētu rakstīt uz mašīnas, uz datora un zinātu svešvalodas. Pie viņiem atnāk suns.
- Mēs nevaram jūs pieņemt! Mums vajag sekretāru, kas raksta uz mašīnas!
Suns uzraksta vienu lapiņu.
- Un uz datora!
Suns atkal uzraksta vienu lapiņu.
- Un zina svešvalodas!
- Mjau! - saka suns.

Notiek PSRS tiesībsargājošo iestāžu spartakiāde. Piedalās milicijas 1. bataljona izlase, ātrās reaģēšanas vienība OMON un Valsts Drošības Komitejas pārstāvji.
Uzdevums: noķert mežā palaistu zaķi.
Milicijas 1. bataljons 3 mēnešu laikā nopratina visus meža iemītniekus un augus – secina ka zaķis neeksistē.
OMONs divas nedēļas mēģina uziet jebkādas zaķa pēdas, nodedzina mežu ar visiem tā iemītniekiem, ieskaitot zaķi, un paziņo, ka zaķa neitralizēšana prasīja upurus.
VDK pēc divām stundām iznāk no meža ar nežēlīgi sasistu lāci. Lācis pārbijies kliedz: “Labi, labi!!! Es esmu zaķis! Es esmu zaķis!”

***

Kāds vecs poļu pensionārs reiz aizgāja pie sava mācītāja izsūdzēt grēkus.
- Es vēlos izsūdzēt savus grēkus, iesāk savu stāstu pensionārs.
- Jā, mans dēls, atbild mācītājs, es tevi uzmanīgi klausos.
- Tas notika sen. Otrā Pasaules Kara sākumā. Kādu dienu pie manām durvīm pieklauvēja daiļa sieviete un palūdza paslēpt viņu no vāciešiem. Es paslēpu viņu savā pagrabā un vācieši viņu neatrada.
- Tas taču ir lieliski, mans dēls, tu izdarīji labu darbu! Tas taču nav nekāds grēks!
- Viss ir daudz ļaunāk, atbild pensionārs. Es viņai palūdzu lai viņa man par pagraba īri maksā baudā...
- Nu jā... Tie bija grūti laiki un tu tomēr riskēji viņu slēpjot – ja to būtu uzzinājuši vācieši, viņi tevi nošautu. Es ticu ka Dievs to visu redzēja, izvērtēja labo un ļauno, un tavs grēks tiks piedots.
- Paldies svētais tēvs! Man pilnīgi kā akmens no sirds nokrita! Bet vai es varu tev pajautāt vēl kādu jautājumu?
- Protams. Jautā, mans dēls.
- Kā tu domā, vai man vajadzētu viņai pateikt ka karš jau ir beidzies?..