Asorti ar tekstu šodienai (25.11.2019)6

Ak šis Pēterītis!
Pirmās klases audzinātāja nevar paciest vienu no saviem audzēkņiem, mazo Pēterīti – briesmīgi pārgudrs un rupjšs, atļaujas izteikties, ka viņam būtu jāmācās trešajā klasē, nevis te jāmokās ar ābečniekiem… Skolotāja neiztur un ved Pēterīti pie direktora.
Tas Pēterītim saka:
- Es Tev uzdošu jautājumus, un, ja Tu uz tiem nevarēsi atbildēt, tad sēdēsi vien pirmajā klasē un uzvedīsies pieklājīgi. Cik ir trīs reiz trīs?
Pēterītis:
- Deviņi.
Direktors:
- Bet sešreiz seši?
Pēterītis:
- Trīsdesmit seši.
Tā Pēterītis atbild uz visiem direktora jautājumiem. Direktors saka skolotājai:
- Varbūt viņš tiešām pārceļams uz trešo klasi?
Skolotājai šāds variants rīvē kantis, viņa saka:
- Direktora kungs, atļaujiet man arī viņam uzdot dažus jautājumus, redzēsit, kāds viņš ir rupeklis!
Direktors atļauj, un skolotāja jautā:
- Kas govij ir četri, bet man tikai divi?
Pēterītis:
- Kājas.
Skolotāja:
- Kas ir Tavās biksēs, bet nav manās?
Pēterītis:
- Kabatas.
Skolotāja:
- Ko vīrietis dara stāvus, sieviete sēdus, bet suns uz trijām kājām?
Pēterītis:
- Sniedz roku.
Skolotāja:
- Nu tad vēl septiņi jautājumi. Tu manī iespraud mietu, un es palieku slapjāka par Tevi.
Pēterītis:
- Telts.
Skolotāja:
- Manī ielien pirksts. Labākais vīrietis to dabū pirmais.
Pēterītis:
- Laulības gredzens.
Skolotāja:
- Mans gals ieurbjas, mans ķermenis trīs.
Pēterītis:
- Bulta.
Skolotāja:
- Kāds vārds angļu valodā sākas ar F, beidzas ar K un nozīmē daudz karstuma un satraukuma?
Pēterītis:
- Firetruck.
Skolotāja:
- Kāds vārds angļu valodā sākas ar F, beidzas ar K, un, ja Tu to nedabū, Tev jālieto rokas?
Pēterītis:
- Fork.
Skolotāja:
- Tas ir katram vīrietim, vieniem garāks, citiem īsāks. Vīrietis to dod sievai pēc kāzām.
Pēterītis:
- Uzvārds.
Skolotāja:
- Kuram orgānam nav kaulu, ir muskuļi un daudz asinsvadu, tas pulsē un nodrošina iespēju nodarboties ar mīlestību?
Pēterītis:
- Sirds.
Direktors atviegloti nopūšas un saka skolotājai:
- Manis pēc viņš var iet uzreiz Universitātē – uz pēdējiem septiņiem jautājumiem arī es atbildēju nepareizi!

Appīpējies panks ienāk baznīcā un sāk nopūst sveces.
Mācītājs histēriski kliedz:
- Tu ko dari, briesmoni?
- Man šodien dzimšanas diena!

****

Bērnudārza audzinātāja jautā bērniem par ko viņi vēlas kļūt, kad izaugs.
- Es gribu būt krimināla autoritāte, tāpat kā mans tēvs, - saka mazais Ivars.
- Es vēlos kļūt par profesionālu slepkavu, tāpat kā mans tēvs, - saka Janis.
- Es gan gribu tirgot ieročus, turpina Guntis - tā, kā to dara mans tētis.
- Un tu, Pēter, gribi kļūt par celtnieku, tāpat kā tavs tētis?- jautā audzinātāja.
- Nē, - uzmanīgi nopētīdams pārējos bērnus, atbild Pēteris, - es gribu kļūt par cietuma priekšnieku.

PSRS - pēckara gadi. KGB pagrabs. Nopratināšanas process.
-Uzvārds?
-Saharovs.
-Precīzāk!!!
-Saharovičs.
-Vēl precīzāk!!!!
-Nu labi... Cukermans.

***

Vatsons ierodas Beikerstrītas dzīvoklī. Holmss, sēž pie kamīna un jautā:
-Mans dārgais Vatson, es tomēr nesaprotu, kā Jūs, būdams tik labi audzināts, varējāt ielaisties kautiņā Park Leinā.
-Bet, velns parāvis, Holmss, kā Jūs uzzinājāt?!
-Elementāri, Vatson. Jums uz pieres ir mana zābaka nospiedums.

***

Sēž zaķītis uz celma un kaut ko raksta. Skrien garām lapsa.
-Zaķīt, ko tu raksti?
-Disertāciju.
-Par ko?
-Par to, kā zaķi ēd lapsas.
-Kur tu kaut ko tādu esi redzējis?
-Ejam, kaut ko parādīšu...
Pēc kāda laika zaķītis atkal sēž uz celma un kaut ko raksta. Skrien garām vilks.
-Šķelmaci, ko tu raksti?
-Disertāciju.
-Par ko?
-Par to, kā zaķi ēd vilkus.
-Kur tu kaut ko tādu esi redzējis?
-Ejam, kaut ko parādīšu...
Pēc kāda laika zaķītis atkal sēž uz celma un kaut ko raksta. Iet garām lācis.
-Zaķīti, ko tu raksti?
-Disertāciju par to, kā zaķi ēd lāčus.
-Kur tas ir redzēts?
-Ejam, kaut ko parādīšu...
Ala, kalns ar lapsas, vilka un lāča kauliem. Pa vidu, nikni uzlūkojot kaulus, guļ milzīgs lauva.
Morāle: nav svarīga disertācijas tēma, svarīgi ir tas, kas ir tavs darba vadītājs!

– Vakar aizvedu bērnus uz laukiem, lai parādītu, kā izskatās āzis!

– Kāpēc?

– Baidos, ka pēc sievas replikām viņiem varētu būt radies nepareizs priekšstats…

*

Kā īstenībā norisinājās saruna starp Ādamu un Dievu:

– Nu, aiziet! Pamēģinām! Tev ko – ribas žēl?

– It kā nē! Bet tāda riebīga priekšnojauta…

*

Strīds internetā:

– Neticu nevienam tavam burtam! Un nepalielini pret mani šriftu!

*

Žēl, ka pēc mājas sakārtošanas nav iespējams nospiest taustiņu «Saglabāt».

*

Mana draudzene ļoti gribēja kaķēnu, bet es – ne. Tāpēc mēs vienojāmies par kompromisu – iegādājāmies kaķēnu.

*

Ticējums: ja stārķi lido ar pakaļu pa priekšu, tad ir spēcīgs vējš.

*

Manam ledusskapim naktī ir ap 100 skatījumu.

*

Īsti neveiksmīgs cilvēks nepaspēj pat uz diennakts veikalu.

*

Es neapšaubu, ka naudā nav laimes, vienkārši drošības labad gribētu par to pārliecināties.

*

Sievieti, kura īsā halātiņā un stringos mazgāja otrā stāva logu, no palodzes pēc desmit minūtēm novāca vīrs, kurš tobrīd skatījās «Youtube».

 Ivar, vai tu klasē smēķēji?
- Nē, tas bija skolas direktors.
- Ko tu runā?! Direktors vispār nesmēķē!
- Tiesa, viņš no sākuma pretojās un centās mūs pārliecināt, ka nesmēķē, taču mūsu bija daudz, bet viņš bija viens. Smēķēja kā mīļais!

Pēča mamma saņem zīmīti no dēla skolotājas:
„Pēcis ir ļoti labs skolnieks, tikai pārāk daudz domā par meitenēm!”.
Mamma raksta atbildi:
„Ja atradīsiet risinājumu, dodiet ziņu, jo viņa tēvam ir tāda pati problēma!”.

- Pēter, ja 1+1=2, bet 2+2=4, cik būs 4+4?
- Tas nav godīgi, skolotāj! Jūs vienmēr atbildat uz vieglākajiem jautājumiem, bet man uzdodat grūtākos!

Mūzikas skolotājs – audzēknim:
- Ja neuzvedīsies labi, pateikšu taviem vecākiem, ka tev ir talants!

Skolotāja – Pēcim:
- Pēter, kāda, tavuprāt, būtu ideāla skola?
- Tā, kas slēgta, skolotāj!

Pēcis atgriezās no skolas, un tēvs jautā:
- Pastāsti, kā tev patika jaunā skolotāja!
- Patika! Tikai žēl, ka mums ir tik liela vecuma starpība.

Stunda skolā.
- Nu kā to var nezināt? – sašutusi iesaucas skolotāja. – Ja tu būtu mans dēls, es aiz kauna nolēktu no mājas jumta!
Pēcis:
- Skolotāj, varbūt jūs varētu mani adoptēt?

- Pēter! Manai pacietībai ir pienācis gals! Rīt bez tēva skolā nerādies!
- Un parīt?

Dzīvoja un var būt vēl šobrīd dzīvo Amerikā pusis vārdā Rodžers.

Patika viņam ļoti sieviete, kuras vārds bija Helēna. Reiz viņš uzaicināja meiteni uz kino un viņa piekrita. Tā nu sanāca, ka abi šo vakaru pavadīja brīnišķīgi.
Tad, kad vēsturei piederēja jau trīs, četri šādi vakari, Rodžers sadrošinājies uzaicināja Helēnu uz restorānu. Un deserta vietā viņi abi ielēca gultā.
Pēc kāda laika viņi jau satikās regulāri. Rodžers nedomāja ne par ko citu, kā tikai par Helēnu. Helēnas prātu nodarbināja tikai domas par Rodžeru. Un tad kādu vakaru, kad viņi abi kopā atgriezās mājās, Helēnai prātā iešāvās kāda doma, kuru viņa, daudz neprātodama, ietērpa vārdos: "Tu atceries, ka šovakar paiet tieši seši mēneši, kopš iepazināmies?" Mašīnā iestājās klusums, un Helēnai šis klusums šķita pārāk skaļš.
Viņa domā: velns, vai tiešām es viņu aizskāru?... Varbūt viņš jūt, ka mūsu savstarpējās attiecības viņu ierobežo; varbūt viņš domā, ka es mēģinu viņam uzspiest kaut kādus pienākumus, kurus viņš negrib uzņemties? Vai arī domā, ka nav vērts?...

Viņš domā: johaidī. seši mēneši.

Helēnas domas: kaut gan, stop! Es arī neesmu pārliecināta, ka man vajadzīgs šis romāns. Reizēm man gribas apstāties un pārdomāt, vai es tiešām gribu, lai viss iet turp, kur tas tagad iet. Ar to es domāju, ka es nezinu, kurp mēs ejam un kurp nonāksim. Mēs vienkārši gribam atstāt visu, kā ir? Mēs virzāmies pa taisno uz kāzām? Pie bērniem? Uz kopīgu dzīvi līdz vecumdienām? Vai es tam esmu gatava? Un vai es pilnībā pazīstu šo cilvēku?

Rodžera domas: tā-tā. ko tas nozīmē. Februārī mēs sākām satikties, tas bija uzreiz pēc tam, kad es izpārdošanā nopirku mašīnu. Un tas nozīmē. Velns, protams, es esmu aizmirsis apmainīt eļļu!

Helēnas domas: viņš ir satraukts, to var pat izlasīt viņa sejā. Rādās, es kļūdos. Varbūt viņš gaida no mūsu attiecībām ko vairāk, vairāk tuvības, lielākus pienākumus vienam pret otru. Varbūt viņš sajuta vēl ātrāk nekā es, ka es gribu atkāpties. Tiešām, esmu gatava zvērēt, ka tā arī ir. Tāpēc viņš ir tik noslēgts un nerunā par savām jūtām. Viņš baidās būt noraidīts.

Rodžera domas: pie reizes būtu jāpārbauda ātrumkārba. Un lai ko neteiktu tie mudaki, tā vēl līdz šim brīdim nav pienācīgi noregulēta. Un lai tikai pamēģina samuldēt, ka tas ir tāpēc, ka paliek vēsāks. Ārā ir +28°C. Mūs rausta kā tādā smirdīgā miskastē. Un par to es samaksāju 900 bakšus.

Helēnas domas: viņš ir nokaitināts. Un es viņu nevainoju, es arī viņa vietā dusmotos. Ak dievs, es jūtos tik vainīga, taču es nevaru nedomāt par to. Es vēl neesmu par viņu pārliecināta.

Rodžera domas: visdrīzāk viņi pateiks, ka 90 dienu garantija ir beigusies. Tieši tā, to viņi arī pateiks, mērkaķi.

Helēnas domas: iespējams, es esmu pārāk naiva, gaidu pasaku princi baltā zirgā, kaut arī sēžu blakus jaukam cilvēkam, kurš man ļoti patīk, pret kuru es neesmu vienaldzīga un kuram esmu pa īstam vajadzīga. Un šis cilvēks cieš tālab, ka esmu egoistiska, naiva muļķīte.

Rodžera domas: garantija? Viņiem vajadzīga garantija? Es viņiem, velns parāvis, parādīšu garantiju. Paņemšu to un iebāzīšu viņiem...

"Rodžer," iesāka Helēna.
"Jā?" nodrebot atbildēja Rodžers.
"Nemoki sevi tā," teica Helēna, un viņas acīs iemirdzējās asaras. "Man to nevajadzēja teikt. Ak... es jūtos tik draņķīgi."
"ē..e?" atbildēja Rodžers.
"Es esmu tāda muļķe," šņukstēja Helēna. "Es zinu, ka nebūs nekāda prinča un arī nekāda zirga. Tas ir muļķīgi!"
"Nav zirga?" jautāja Rodžers.
"Tu domā, ka es esmu muļķe?" jautāja Helēna.
"Nē, ko tu!" atbildēja Rodžers. Viņš bija priecīgs, ka beidzot var dot pareizu atbildi.
"Tas vienkārši. es neesmu. Man vajadzīgs laiks," beidzot viņa izmocīja
(Tad sekoja piecpadsmit sekunžu gara pauze, kuras laikā Rodžers maksimālā ātrumā meklēja atbilstošu un kaut cik derīgu atbildi. Beidzot viņš palika pie tā, kam, viņaprāt, bija jānostrādā.)
"Jā," teica viņš.
(Helēna, dziļi aizskarta, pieskārās viņa rokai.)
"O, Rodžer, tu tiešām to saproti?" viņa jautāja.
"Ko saprotu?" nesaprata Rodžers.
"Ka vajadzīgs laiks," teica viņa.
"O," iesaucās Rodžers, "protams, ka saprotu!"
(Tad Helēna pagriezās pret Rodžeru un ieskatotījās viņam acīs. Tas Rodžeram lika sākt nervozēt par to, ka sekos vēl kaut kas par zirgu.)
Beidzot viņa pārtrauca klusumu: "Paldies tev, Rodžer."
"Paldies tev," atviegloti nopūtās Rodžers.

Pēc tam viņš aizveda Helēnu mājās. Tajā vakarā Helēna aizgāja gulēt skumīga, ar izmocītu dvēseli un sāļām asarām uz vaigiem, kuras tā arī nenožuva visu nakti. Tai pašā laikā Rodžers atgriezās mājās, atvēra alus bundžu, ieslēdza televizoru un dziļi iegrima kāda tenisa mača peripetijās starp diviem itāļu sportistiem, par kuriem viņš agrāk nebija dzirdējis. Pašā viņa apziņas perifērijā vāja balstiņa klaigāja, ka mašīnā notika kaut kas ļoti svarīgs. Taču viņš bija pārliecināts, ka tāpat nekad nesapratīs, kas tur īsti notika. Tāpēc labāk par to nedomāt.

Nākamajā dienā Helēna piezvanīs savai labākajai draudzenei vai varbūt pat divām, un viņas par notikušo runās vismaz sešas stundas. Viņas rūpīgi izanalizēs to, ko viņa pateica. Un to, ko viņš. Atkal un atkal atgriežoties pie notikumu sākuma un izsekojot katru vārdu, katru intonāciju, mīmiku un žestu. Lai ikviens sīkums tiktu ņemts vērā. Viņas to apspriedīs nedēļām, varbūt pat mēnešiem, nekad neizdarot precīzus secinājumus. Un nezaudējot interesi.

Rodžers savukārt, kaut kad vēlāk spēlējot skvošu ar savu un Helēnas kopīgo draugu, saminstināsies pirms sitiena un sadrūmis pajautās: "Bill, Helēnai kādreiz ir bijis zirgs?" Tas arī ir viss stāsts. Un, kā man rādās, tad ar šaipus okeānam dzīvojošajām skaistajām būtnēm ir līdzīgi. Nja

Dāma sēž kādā Spānijas kafūzī ,pienāk bārmenis ko pasūtīsiet? atskan omleti lūdzu!!Atnes lielu skaistu porciju par ko dāma ļoti priecīga. Ēdot šī nodomā laba vieta kur ieturēr brokastis.Nākošā dienā šī klāt un atkal pasūta omleti ,bet tavu brīnumu atnes mazu oliņu!,oficiant kur lielā omlete???Piedodiet cienītā ,kā kuru dienu vakar trāpījās bullis ,bet šodien teodors.

*****

Ko dara datorists, kad pamostas pēc smagas degustācijas? Testē atmiņu...

Viirs: Good evening dear, I`m now logged in.
Sieva: Maizi nopirki?!
Viirs: Bad command or filename.
Sieva: Es tev jau no pasha riita luudzu!!
Viirs: Erroneous syntax. Abort?
Sieva: Un kaa ar jaunu televizoru?
Viirs: Variable not found...
Sieva: Iedod man vismaz savu krediitkarti, lai varu aiziet uz veikalu!
Viirs: Sharing Violation. Access denied...
Sieva: Tu miili mani vai arii tikai datorus, vai vispaar par mani tikai
njirgaajies?!!
Viirs: Too many parameters...
Sieva: Velti es tevi appreceeju..
Viirs: Data type mismatch.
Sieva: Tu vispaar esi bezjeedziigs.
Viirs: It`s by Default.
Sieva: Kas ar tavu algu?!
Viirs: File in use... Try after some time.
Sieva: Kaada ir mana loma muusu gjimenee?!!
Viirs: Unknown Virus

Ģimene. Tēvs, māte, divas meitas. Visi paēduši vakariņas sāk strīdu, kurš mazgās traukus. Nolemj - kurš sāks pirmais runāt, tas arī mazgās. Tā arī visi sēž klusējot. Zvans pie durvīm.
Atnācis vecākās meitas līgavainis. Visi sēž, neko nesaka. Nu, līgavainis arī pasēž, pasēž. Neviens nerunā. Ņem šis un izdara ar savu līgavu to, ko varbūt būtu darījis tikai kāzu naktī. Visi klusē.
Šis izdara ar līgavas māsu to, ko varbūt būtu darījis tikai mēnesi pēc kāzām. Visi klusē.
Šis izdara ar līgavas māti to, ko varbūt nekad nebūtu darījis .Visi klusē.
Nu, puisim beidzot apnīk, ies prom. Ver durvis, bet tās čīkst.
Ai, izdarīs vismaz vienu labu darbu - domā līgavainis, pieiet pie tēva un saka - Vai tev vazilīns ir?
Tēvs - Ejiet jūs visas ratā, es labāk eju mazgāt traukus.