Asorti ar tekstu šodienai (25.09.2019)8

Bārā apmeklētājiem labi pamanāmā vietā izvietots paziņojums: “Apmeklētājus, kas alkoholu lieto, lai aizmirstu savas problēmas, lūdzam samaksāt par dzērienu iepriekš.”

*

Tiesas zālē ienāk tiesnesis, lai izskatītu kārtējo lietu. Šajā brīdī pieceļas nodokļu inspektors un skaļi saka uz aizstāvības advokāta pusi: – Jūs esat cilvēks, kam ne kauna, ne goda!

Advokāts nepaliek atbildi parādā: – Bet jūs esat laupītājs!

Tiesnesis mierīgi ieņem savu vietu un paziņo: – Tā kā abas puses jau stādītas priekšā, varam sākt lietas izskatīšanu.

Kāds karalis dodas karā un sievai apliek tikumības jostu.

Nerrs: – Kam to vajag? Viņa taču ir briesmīga; neviens neiekāros.

– Zinu. Kad atgriezīšos, teikšu, ka atslēga pazuda.

*

Dēlēns atsakās dzert kompotu. Mamma, kurai tas izdevies garšīgs, skubina dēlēnu:

– Skaties, dēliņ, es ieliku glāzē sudraba karotīti. Ņem vērā, ka sudrabs nonāvē visus mikrobus.

– Un tu gribi, lai es dzeru kompotu ar sprāgušiem mikrobiem?

– Pieņemšanā pie psihiatra:
– Dakter, man ir personības traucējumi – es domāju vienu, saku otru, bet daru trešo.

– Tas tikai pierāda to, ka jūs esat pavisam normāls.

*

Pie psihiatra ierodas jauns cilvēks un nervozi stāsta, ka šurp atnākt viņu piespieduši radinieki – tikai tāpēc, ka viņš dod priekšroku kokvilnas zeķēm, nevis sintētiskām.

– Nu un kur ir problēma? Es arī dodu priekšroku kokvilnas zeķēm.

– Patiesi? Kā jums labāk patīk – ar eļļu vai majonēzi?

Psihiatrs mierina pacienti:

– Jūs sakāt, ka gar jūsu logu pastāvīgi brauc smagās mašīnas, un autovadītāji skatās jūsu guļamistabā? Tas taču vēl nenozīmē, ka jums ir psihiski traucējumi.

– Tiešām, dakter?

– Tiešām.

– Bet es aizmirsu jums pateikt, ka es dzīvoju sestajā stāvā.

*

Psihiatrs jautā pacientam:

– No kā jums sākās depresija?

– Mana bijusī sieva iepazinās ar manu tagadējo sievu. Sākumā viņas nedaudz sastrīdējās, taču pēc tam salaba un divatā piekāva manu nākamo sievu.

Vīrietis, kurš paniski baidās no pērkona, vēršas pie psihiatra:

– Tas taču ir smieklīgi! – iesmejas ārsts. – Pērkons ir tāda pati dabas parādība, kā daudzas citas, tāpēc no tā nav jābaidās. Kolīdz jūs izdzirdēsit pērkona dārdus, dariet tāpat kā es – paslēpiet galvu zem spilvena un viss būs kārtībā!

*

Sarunājas divi psihiatri. Viens no viņiem saka:

– Es šobrīd strādāju pie kāda īpaši savdabīga personības dalīšanās gadījuma.

– Ja? Un kas tas ir par interesantu gadījumu?

– Lieta tāda, ka man izdevās katru no viņiem pierunāt maksāt man par ārstēšanu.

Pie psihiatra vēršas pacients:

– Man ir personības dalīšanās – man liekas, ka es neesmu es, bet mēs esam divi.

– Es neko nesaprotu, atkārtojiet vēlreiz. Tikai esiet tik laipni un nerunājiet abi reizē!

*

– Dakter, manam vīram ir nopietni psihes traucējumi. Dažreiz es viņam stundām ilgi kaut ko stāstu, bet pēc tam izrādās, ka viņš nav dzirdējis ne vārda.

– Tā nav slimība, cienītā, tā ir Dieva dāvana!

Vīrietis stāsta psihiatram:

– Dakter, manai sievai ir problēmas – viņai ir uzmācīga doma, ka kāds cenšas nozagt viņas kleitas.

– Jūs par to esat pārliecināts?

– Pilnībā. Viņa ir speciāli noalgojusi vīrieti, kas skapī tās sargā.

*

Ārsts saka pacientes vīram:

– Nervi jūsu sievai ir kārtībā – ar tiem viņa dzīvos vēl līdz 100 gadiem!

– Bet kas būs ar mani?

*

– Dakter, jūsu zāles man ļoti palīdzēja!

– Nu, ko es jums varu teikt… gadās.

– Dakter, man kaut kas nav labi ar acīm. Kad es dzeru tēju, tad vienā acī sāpīgi dur.

– Jūs karotīti no krūzītes izņemat?

*

– Dakter, man ir garena galva.

– Šajā jautājumā jums vajadzēja vērsties pie vecmātes pirms 30 gadiem.

– Es jau viņai bļāvu, bļāvu..

*

– Dakter! Man pa visu ķermeni skraida velniņi.

– Kādi vēl velniņi?

– Nu šie, šie, šie…

– Beidziet taču tos mest man virsū!