... pirms runā, padomā....
Kāršu spēles laikā Ābrams pēkšņi nomirst. Viņa paziņa solās iet uz mājām pie nu jau atraitnes un mokās, domājot, kā paziņot viņai šo bēdīgo vēsti.Piezvana pie durvīm, durvis atveras,- tajās stāv Ābrama sieva Zāra.
- Labvakar, Zāras kundze, es nāku no kroga.
- Labvakar, labvakar. Mans vecais arī, droši vien, ir tur un atkal kārtis sit ?
- Jā, Zāras kundze, sita kārtis, sita gan.
- Un atkal, droši vien, visu naudu paspēlējis?
- Jā, Zāras kundze, paspēlēja gan.
- Kaut to veco ķēmu trieka ķertu!
- Jau ķēra, Zāras kundze, jau ķēra ....
.... Un runātājs atviegloti uzelpo, ka samērā viegli ticis ar uzdevumu galā.