Gadījās reiz vienai sieviešu domai nokļūt vīrieša galvā. Staigā viņa pa galvu, nevienu citu domu nespēj satikt. Te pēkšņi izskrien viena doma pretī, aizelsusies un mazliet svīst. Sieviešu doma: “klau, kur visi ir
palikuši, kāpēc te viss tik tukšs?"
Vīrieša doma: “Un, ko tu te blandies? Visi sen "uz leju" aizskrēja!
Zvana mežsargam un saka, ka pa mežu braukājot bandīti, un šaujot dzīvniekus - tie krītot kā karā. Aizbrauc, skatās, tiešām vesela kaudze sašauta. Veči tam piedāvā, ja ar aizsietām acīm varēs pateikt kas par dzīvnieku, dos 100gr. un
beigto dzīvnieku līdz. Mežsargs pamostas otrā dienā - šausmīgas paģiras, pie gultas mētājas nauda, sētā kaudze beigtu dzīvnieku, un raudoša sieva. Šis prasa, kas par lietu.
Sieva atbild: “Vakar bandīti ieveda sētā, galīgi tapā, iedeva kaudzi naudas, un izgāza dzīvniekus. Pats visu nakti gulēji roku ielicis man kājstarpī un murmināji: “Pavecs ezis, nogalināts ar cirvja cirtienu galvā.