Armijā
Mācības. Kāds leitnants brauc cauri poligonam, kad ierauga uz dubļaina ceļa iestrēgušu mašīnu ar niknu pulkvedi pie stūres. Viņš aptur savu auto malā un iet palīgā.
"Labrīt, pulkveža kungs! Vai jūsu mašīna ir iestrēgusi?"
Pulkvedis uz to iespiež leitnantam rokā savas mašīnas atslēgas.
"Nē, leitnanta kungs, jūsējā ir!"
---
Seržants uzrunā savus padotos.
"Man šodien ir viegls darbiņš visslinkākajam kareivim vadā! Kurš no jums ir visslinkākais?"
Uzreiz viss vads izņemot vienu karavīru paceļ roku.
Seržants: "Kāpēc tu nepacēli roku?"
"Slinkums bija, seržanta kungs!"
---
Seržants tikko izlamājis jauniesaukto par neizdarību dodas prom ar piebildi:
"Varu derēt, kad es nosprāgšu, tādi kā tu nāks dejot uz mana kapa!"
Jauniesauktais: "Nebūt nē, seržanta kungs, es noteikti nenākšu! Esmu nozvērējies pēc dienesta vairs nekad nestāvēt nevienā rindā!"
---
Kādā garnizonā jau otro reizi pēc kārtas tika atceltas šaušanas mācības, taču fiziskās sagatavotības nodarbības notika, kā plānots.
"Vai jums nešķiet dīvaini," uz to prātoja kareivis Bērziņš, "Ka armijai acīmredzot īpaši nerūp, cik labi mēs šaujam, toties ļoti rūp, cik ātri mēs protam skriet?"
---
"Kad viss garnizons ģenerālim sauks "Es' sveiks!", gan jau neviens nedzirdēs, ka es tā vietā pateikšu "Ej dirst!", domāja kareivis Brencis pirms garnizona izvades.
Nelaime bija tāda, ka tieši to pašu padomāja arī viss pārējais 2000 vīru lielais garnizons.