Satiekās divi draugi.
- Kā iet? Kā ar sievasmāti? Joprojām tā vecā ragana tev dzīvi bojā?
- Da nē, zini, es te viņu pagājušajā nedēļā nositu...
- Beidz, nopietni, tu tak āksties?
- Nu ejam uz dārzu, es tev viņas kapu parādīšu.
Aiziet uz dārzu. Tik tiešām kapa kopiņa, puķes, viss kā nākās, tikai...sievasmātes pakaļa rēgojās no zemes laukā.
- Eu, a kāpēc tu viņu tik nevīžīgi apraki, re kur pakaļa rēgojās no zemes
- Pats tu nevīžīgs, tu pat iedomāties nevari cik ērti tur ir riteni novietot...
Lācim atnāk pavēste,ka jādodas armijā un jāatnāk uz pārbaudēm.Lācis,protams,armijā nemaz negrib iet,bēdīgs velkas uz kara komisariāta pusi,pretim nāk zaķis un jautā:
-Vai lācīt,kur tad tu tāds noskumis?
-Zaķīt,eju uz kara komisariātu,bet tā negribas armijā.
-Bet tu,lielais,izdur sev vienu aci,redzēsi,ka nepaņems.
Lācis tā arī izdara un pēc pāris dienām atkal satiek zaķīti.Zaķis draudzīgi jautā:
-Nu redz,nepaņēma.Vai nav jauki?
-Jā,man bija plakanā pēda.