Asorti ar tekstu šodienai (03.11.2019)9

Skolotāja prasa Jānītim.
Jānīt kur strādā tavs tētis?
Nezinu.
Kur stāv tava tēta apakšbikses?
Nezinu.
Ko jādara,ka bomzis klauvē pie durvīm?
Nezinu.
Kas jādara,ka māmiņa ienāk mājās?
Nezinu.
Jānīt kad nokļūsi mājās pajautā mammai.
Labi.
Jānīts nokļuva mājās un sāka jautāt.
Mammu kur tētis strādā?
Lidostā.
Kur stāv tēta apakšbikses?
Uz balkona.
Ko jādara,ka bomzis klauvē pie durvīm?
Jāuzsit zila acs.
Ko jādara,ka māmiņa ienāk istabā?
Jāuzvelk čībiņas un jāuzsilda mammai tējiņa.
Jānītis pamostas un visu ir aizmirsis, bet māmiņa jau aizgājusi.
Skolotāja jautā Jānītim.
Kur tavs tētis strādā?
Uz balkona
Kur stāv tava tēta apakšbikses?
Lidostā.
Kas jādara,ka māmiņa ienāk mājās?
Jāuzsit zila acs.
Kas jādara,ka bomzis klauvē pie durvīm?
Jāuzvelk čībiņas un jāuzsild bomzim tējiņa.

Divi remontstrādnieki kāpj 100stāvu mājā remontēt liftu. Protams, lifts iestrēdzis 100ajā stāvā. Viss nu būtu ok, bet viens no čaļiem nenormāli rausta valodu. Tā nu abi, kāpj, kāpj. Nu nonākuši 25ajā stāvā pirmais saka
-in-in- in....
Otrs: Ejam tālāk, nav ko te pļāpāt....
Nonākuši 55stāvā pirmais atkal saka
-in-in-in...
Otrs: Nu zaje..l tu te muldēt, ja nevari neko pateikt tad nesaki.
Abi kāp atkal tālāk. Nu nonākuši 99ajā stāvā pirmais saņem visus spēkus un saka
- in- in-instrumentus lejā atstājām!!!!
Nu otrs riktīgi izlamājas, neko darīt jākāpj lejā pakaļ. Tā nu čaļli kāp, kāp līdz nonākuši 75ajā stāvā pirmais atkal saka
-pa-pa-pa.....
Otrs: Aizveries tak, tā jau škrobe.
Nu neko, kāpj tālāk. Nonāk 25ajā stāvā pirmais atkal:
-pa-pa-pa....
Otrs: Aiztaisies ciet tak, jefiņ..
Un kāp tālāk līdz nonāk 2ajā stāvā. Pirmais nu beidzot saņem visus spēkus, nokoncentrējas un saka:
-pa-pa-pa-pajokoju..

12 klasei jauna skpolotāja,ienāk klasē,saka:''Labdien bērni!"" Visi atbild ;;Labdien! Viens atbild ,izvarošu,skolotāja domā ,ka pārklausījusies,saka vēlreiz :''Labdien!''Visi labdien .Viens izvarošu.Skolotāja nosarkusi iet pie direktora sūdzēties.Atnāk ar direktoru uz klasi ,direktors rāda uz aizmugurējo solu un prasa:''Tas ar garajiem matiem un melnām acīm ?''
Skolotāja atbid:''Jā!'
Direktors saka ;''Izvaros arī!''

***

Trīs draugi strīdas par to, kas ātrāks:

Pirmais saka: Visātrākais ir gaisma- kad ieslēdz uzreiz parādās;

Otrais: Nē! Visārtrākais ir vārds, kad pasaka, uzreiz aizlido.

Bet trešais iebilst: Visātrākais ir caureja, man vakar kā piemetās, ne vārdu uzspēju pateikt, ne gaismu ieslēgt!

Kādu dienu bagāts ģimenes tēvs aizveda savu dēlu ceļojumā uz laukiem,lai parādītu,cik nabadzīgi var būt cilvēki.Viņi pavadīja veselu diennakti nabadzīga zemnieka ģimenē.
Kad viņi atgriezās,tēvs jautāja dēlam:
-Nu,kā tev patika ceļojums?
-Izcili,tēt!
-Vai tu redzēji,cik cilvēki
var būt nabadzīgi?
-O,jā!
-Un ko tu uzzināja?
Bet dēls atbildēja:
-Es redzēju,ka mums ir suns mājaās,bet viņiem ir četri.Mums ir baseins,kas sniedzas līdz dārza vidum,taču viņiem ir upīte,kam nav gala. Mums ir importētas lampas,viņiem ir zvaigznes. Mūsu iekšējais dārzs sniedzas līdz vārtiem,viņiem pieder viss horizonts.Paldies tev
tēti ka parādīji cik nabadzīgi MĒS esam!

Atnāk divi ebreji pie rabīna un lūdz, lai tas izšķir abu strīdu. Rabīns, protams, piekrīt un vaicā, kas atgadījies. Viens iesāk:
- Sakiet, rabīn, vai melns ir krāsa?
Rabīns mirkli padomā un saka:
- Jā, melns ir krāsa!
- Un balts? Ir krāsa?
- Jā, ir, ir.
Jautātājs uzrunā otru ebreju:
- Nu, lūk! Es taču teicu, ka pārdevu tev krāsu televizoru!!

***

Blondīne ieiet veikalā un prasa pārdevējam:
" Man lūdzu šo televizoru!''
Pārdevējs atbild: ''Blondīnēm neko nepārdodam!''
Nākamajā dienā blondīne nāk ar melnu parūku, un saka:
''Man lūdzu šo televizoru!''
Pārdevējs atkal: ''Blondīnēm neko nepārdodam!''
Nu tad nākamajā dienā blondīne nāk ar rudu parūku:
''Man lūdzu šo televizoru!''
Pārdevējs dusmīgi: ''ES JAU JUMS TEICU BLONDĪNĒM NEKO NEPĀRDODAM!!!''
blondīne: ''ES nesaprotu kā jūs zināt ka esmu blondīne?!''
Pārdevējs: ''Tāpēc, ka tā ir mikroviļņu krāsns!''

Jānītis iet pa ielu. redz papīru. viņš prasa omītei: omīte es drīkstu pacelt? omīte saka:no zemes neko nedrīkst celt.iet tālāk Jānītis atkal redz papīru. viņš prasa omītei: omīte es drīkstu pacelt? omīte saka: no zemes neko nedrīkst celt. pēc kāda laiciņa iet omīte un nokrīt. viņa saka: Jānīti palīdzi piecelties. Janītis saka: no zemes neko nedrīkst celt.

***

Krievijā viens jauniņais iluzionists aizbrauc macīties uz burvju skolu, un pēc gada mājinieki šim iedod pārbaudījumus:
Tēvs: -Izdari tā, lai tas zīmulis no galda noripo-
Iluzionis skatās uz zīmuli un zīmulis nedaudz pakustās
Māte: -Uz galda stāv glāze, un apgāz to-
Iluzionists skatās uz glāzi, un tā nedaudz pakustās apšļakstot galdu
Jaunākais brālis: -Es gribu dzirdēt kā kaimiņš spēlē akordeonu-
Iluzionists saspringst, bet no kaimiņa klusums
Majinieki šim liek mācīties nākamo gadu, un pēc gada atkal iluzionists ir mājās, un mājinieki šim uzdod tos pašus uzdevumus:
Iluzionis paskatās uz zīmuli, un tas noripo no galda, pēctam glāze apgāztas, bet no kaimiņa ir klusums.
Mājinieki: -Mācies vēl vienu gadu-
Un vel pēc gada - tie paši uzdevumi:
Zīmulis aizlido pa gaisu un pret sienu izjūk, glāzei arī tāds pats liktenis, bet no kaimiņa klusums.
Mājinieki ir neapmierināti, bet pēkšņi dzīvoklī ieskrien izmisis kaimiņš ar radiatoru rokās un bļauj: - Man nav akordeona!!-

Zaķīts, tikko dabūjis tiesības, ātri brauc ar savu mašīnu.
Pēkšņi to aptur ceļu policists (CP) un atņem tiesības.
Zaķīts bēdīgs sēž pie policijas ēkas un domā.
Kā nekā tikko dabūtās tiesības pazaudējis.
Te garām nāk lapsa un prasa:
- Zaķīt, ko Tu tāds bēdīgs?
Zaķīts saka:
- CP tikko dabūtās tiesības atņēma...
Lapsa:
- Pagaidi, ieiešu ar viņiem aprunāties, varbūt dabūšu tavas tiesības.
Lapsa ieiet, iziet (CP ēkā) - nekā, aiziet.
Sēž zaķīts noskumis. Garām iet lācis.
Atkal prasa, ko tāds bēdīgs un zaķītis arī izstāsta.
Lācis atkal saka, ka ies aprunāties, varbūt dabūs.
Ieiet, iznāk - nekā. Aiziet...
Garām iet āzis (riktīgs kozjols) un atkal prasa, ko tāds bēdīgs.
Zaķīts atkal izstāsta. Āzis, protams, atkal saka,
ka pamēģinās atgūt tās tiesības.
Ieiet CP ēkā, iznāk, atdod tiesības zaķītim.
Zaķīts prasa:
- Kā Tev tas izdevās?! Lācim un lapsai nekas nesanāca...
Aazis (riktīgs kozjols):
- Nekādu problēmu - visi savējie!

Meita: Tēti, kas ir padauza?
Tētis: Ak, Dievs! Kur tu dzirdēji šo vārdu?...

M.: Bērnudārzā. Jānīts teica, ka es esmu padauza. Jo es vinjam vairāk nedodu. Bet dodu Pēterītim.
T.: KO?!
M.: Mīksto lācīti. Nedodu spēlēties ar mīksto lācīti.
T.: Ak, Kungs! Muļķis tas tavs Jānīts. Bet padauza, tā ir slikta sieviete, lūk kas tā tāda ir!
M.: Slikta? Kāpēc?
T.: Tāpēc ka tā ir pārdodama.
M.: Tātad Māras tante arī ir padauza? Viņa taču pārdod veikalā. Tātad pārdodama.
T.: Nē, Māras tante nav pārdodama, jo viņa nepārdod sevi, bet gan suvenīrus. Padauza parasti pārdod sevi.
M.: Kā tas ir – sevi?
T.: Ļoti vienkārši. Tas kas vēlas, var viņu nopirkt uz kādu laiku.
M.: Priekškam?
T.: Lai gulētu.
M.: Gulētu?
T.: Jā, vienā gultā.
M.: Tātad padauza ir mūsu mamma?
T.: Tu esi nojūgusies!
M.: Bet viņa taču ar tevi guļ par naudu.
T.: Par kādu naudu?!
M.: Nu par tavu algu.
T.: Vai tad tā ir nauda!... Nē, viņa ar mani guļ mīlestības dēļ. Es ceru...
M.: Tāpat kā ar Artūra onkuli?
T.: Ko? Ar kādu vēl Artūra onkuli?
M.: No otrās kāpņu telpas. Nu, kad tu biji komandējumā, pie mums nakšņoja Artūra onkulis. Ar mammu vienā gultiņā.
T.: Artūrs? Gultiņā? Nu es viņai rādīšu! Padauza!!! (aizskrien prom)
M.: Dīvaini, kā gan mamma var būt padauza, ja viņa ar Artūra onkuli ne par naudu, bet gan mīlestības dēļ guļ?.