Sievietei nomiris vīrs. Viņa ir sērās. Ierodas mīļākais un mēģina viņu pierunāt uz TO.
Sieva: “Nu kā tu tā, man taču tagad bēdas un sēras. Kā tu vispār iedomājies…”.
Mīļākais: “Saprotu, dārgā, bet mēs to varam darīt lēni un sērīgi!”
***
Kārlītis prasa mammai: "Mammu, mammu, iedod saldējumu!"
- Nē dēliņ, drīz ēdīsim pusdienas! Ej tikmēr paspēlējies ar draugiem pagalmā!
- Bet mammu, nu nav neviena pagalmā!
- Nu tad paspēlējies tepat mājās!
- Nu labi, mamm, bet tad paspēlējies ar mani! Spēlējam mammas un tētus!
- Ai, nu labi, dēliņ. Nu tad spēlējam. Tu esi tētis, es mamma.
Mazais, sabozies iziet no istabas un nāk atkal iekšā: "Nu es beidzot atnācu no darba. A ko tu te esi izgāzusies kā tāda plauša uz taburetes! Celies kājās un mudīgi sīkajam saldējumu iedod!"
Sēž narkomāns ar vienu citu nemierīgu tipiņu vienā kamerā.
Narkomāns visnotaļ apmierināts, zāles pietiek. Bet tas otrs tāds nemierīgs
visu laiku defilē pa kameru un vāvuļo: "Ubegu, ubegu, ubegu..."
Pēc kāda laika tipiņš prom, bet tiek tik līdz cietuma sētai, kur sargi šim
sašauj vienu kāju lupatās. Kāju šim nogriež.
Pēc atlabšanas šis atkal tajā kamerā ar narkomānu un lēkā uz vienas kājas:
"Ubegu, ubegu, ubegu..."
Vienā dienā šis atkal prom, bet pie tās sētas sargi ar saviem šim saskādē
atlikušo apakšējo ekstremitāti.
Pēc atveseļošanās tam kadram vēl nav gana - valstās pa kameru: "Ubegu,
ubegu, ubegu...", bet narkomānam viss diezgan vienaldzīgs.
Paiet laiciņš un nemierīgais atkal prom. Šoreiz šim nones pusi galvas un pēc
atveseļošanās atkal aizved uz to pašu kameru. Narkomāns , kā reiz, uzpildījies
ieraugot savu bēdu brāli nenociešas un saka šim: "Slušai pareņ, ja
balģeju kak ti ot sjuda po časķam bežiš!"