Jūnija beigās ar ģimeni devāmies trīs nedēļu garā ceļojumā pa Eiropu... ar mašīnu.
Atzīšu, bija ļoti, ļoti nogurdinoši, bet tā vērts lai redzētu to, ko ikdienā nevar.
Šķērsojot Latvijas robežu, Jāņu vakarā, jutos patīkami satraukta. Bija uzsākts ceļojums pie krusttēva, kuru redzēt nesanāk tik bieži kā vēlētos, jo dzīvo viņš ievērojami tālāk no manis un arī viņa profesija prasa daudz ceļošanu, kas ietekmē retu būšanu mājās.
Galvenie apskates punkti bija daļa Austrijas un tad jau tālākais mērķis - Itālija. Izbraukājām Venēciju, Milānu, Veronu, Romu, Neapoli, Viesti, Bari, Sant Port Giorgio, kur arī pavadījām četras jaukas dienas pie jūras un tad jau arī bijām Brindizi, kur apmeties mīļais krusttēvs.
Viņa diezgan palielajā pilsētiņā - "Tenute Al Bano Carrisi" valdīja pārsteidzošs miers un varēja pilnvērtīgi izbaudīt gan karsējošos saules starus, gan dzidrā baseina ūdens vēsos pieskārienus. Teikšu, paradīze zemes virsū.
Paliku arī vienā ēkā, kas atrodas viņa viesnīcu korpusā... Grūti nosaukt par viesnīcas numuriņu vietu, kuru varētu saukt par mājām.
Vakariņās dabūju nogaršot gan visinteresantāko zivi, gan austeres, tīģergarneles un gliemežus. Par makaroniem nerunāšu... perfekti.
Pēc trīs dienām bija jādodas mājup.. Paciemojāmies Al Bano vīna pagrabā un dabūjām arī kādu ciemakukuli mājupceļam. ;)
Tad arī turpinājās mūsu brauciens un tālākais notika pats no sevis. Cauri Itālijai uz Vāciju un no turienes ar prāmi līdz Liepājai, kuru, godīgi sakot, gaidīju ar visu sirdi.
Tāds arī ir mans nelielais Itālijas apskats. Baudiet. :)
