Apdraudētā fauna
Eiropu dēvē par modernās civilizācijas šūpuli, un cilvēka radītajām pārmaiņām dabā ir vairākus gadu tūkstošus sena pagātne. Arī lielu daļu no Latvijas ainavas - gandrīz visu lauksaimniecībā izmantojamo zemi - veidojis cilvēks. Lauku apstrāde ļāva daudzām putnu un dzīvnieku sugām izplatīties plašāk, jo pļavas neaizauga ar mežu, bet cilvēka darbība tajās maz ietekmēja putnu dzīvi. Gadu gaitā mainījās lauksaimniecības zemju apstrādes paņēmieni, attīstījās pilsētas un rūpniecība, tāpēc daudzu putnu un dzīvnieku sugu eksistence kļuva apdraudēta.
Aicinājumu būt saudzīgiem pret dabu pasaulē nes starptautiskā monētu programma "Apdraudētā fauna".
1.Piemiņas monēta "Grieze"
Nominālvērtība: 10 latu
Izmēri: diametrs - 38.61 mm, svars - 31.47 g
Materiāls: sudrabs, 925. raudze
Kalums: augstākais (proof)
Kalta 1996. g. Valcambi SA (Šveice)
Mākslinieki: E. Folks (grafiskais dizains), J. Strupulis (plastiskais veidojums)
Monētas priekšpuse (averss)
Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 1996. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā - REPUBLIKA.
Monētas aizmugure (reverss)
Centrā attēlota grieze, attēla kreisajā pusē puslokā izvietots uzraksts APDRAUDĒTĀ FAUNA, labajā pusē - horizontāls uzraksts GRIEZE, zem attēla - skaitlis 10 un uzraksts LATU.
Monētas josta
Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar trim zvaigznītēm.
Eiropu dēvē par modernās civilizācijas šūpuli, un cilvēka radītajām pārmaiņām dabā ir vairākus gadu tūkstošus sena pagātne. Arī lielu daļu no Latvijas ainavas - gandrīz visu lauksaimniecībā izmantojamo zemi - veidojis cilvēks. Lauku apstrāde ļāva daudzām putnu un dzīvnieku sugām izplatīties plašāk, jo pļavas neaizauga ar mežu, bet cilvēka darbība tajās maz ietekmēja putnu dzīvi.
Pļavu iemītnieks ir arī grieze - ar raksturīgu balsi apveltīts uzmanīgs putns, tāpēc ieraugāms reti, jo pat iztraucēts tas nevis aizlido, bet cenšas slepus aiziet pa zāli. Zemnieki griezi pazina un mīlēja, un, pļaudami uzgājuši ligzdu, to atstāja zāles cinī neaiztiktu.
Stāvoklis mainījās, kad XX gs. sākumā pļaušanai sāka izmantot mašīnas, ar kurām vairs nevarēja apbraukt ligzdu, to neaizskarot. Arī griezes paradums nogaidīt līdz pēdējam nenāca tai par labu. Pļaujmašīnas izkapts nesaudzēja perējošo putnu, un vairākums griežu gāja bojā. Turklāt daudzviet vairs nevāca sienu, bet sāka mēslot pļavas, lai skābbarības ražošanai vienā vasarā zāli varētu pļaut vairākas reizes. Griezēm vairs neizdevās izperēt mazuļus.
Griežu skaits Eiropā strauji samazinājās, turklāt no 1960. gada līdz 1980. gadam - pat vairāk nekā divkārt. Latvijā stāvoklis nebija tik kritisks, taču arī te 80. gadu beigās griežu bija daudz mazāk nekā jebkad agrāk. Starptautiskā putnu aizsardzības biedrību savienība BirdLife International 1994. gadā iekļāva griezi globāli apdraudēto sugu sarakstā.
2.Piemiņas monēta "Eiropas ūdele"
Nominālvērtība: 1 lats (saīsināti - Ls 1)
Izmēri: diametrs - 38.61 mm, svars - 31.47 g
Metāls: 925° sudrabs
Kvalitāte: proof
Kalta 1999. g. Valcambi SA (Šveice)
Mākslinieki: E. Folks (grafiskais dizains), L. Franckēviča (plastiskais veidojums)
Monētas priekšpuse (averss)
Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 1999. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā - REPUBLIKA.
Monētas aizmugure (reverss)
Centrā attēlota Eiropas ūdele. Virs attēla puslokā izvietots uzraksts MUSTELA LUTREOLA (Eiropas ūdeles nosaukums latīņu valodā), zem attēla - skaitlis 1 un uzraksts LATS.
Monētas josta
Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar trim zvaigznītēm.
Eiropas ūdele ir neliels sermuļu ģints caunu dzimtas kažokzvērs, kura dzīvesveids ir nesaraujami saistīts ar ūdeni, jo tam ideāli piemērota peldplēve starp pirkstiem un ūdensnecaurlaidīgais kažoks. Krēslas stundās šis veiklais, brūnais dzīvnieks, zoda baltumam pazibot, rosās pie klusām meža upēm un strautiem, ar niedrēm aizaugušās ezeru malās, lielo upju vecupēs un grīvās. Ūdele labi nirst un peld, parasti apdzīvo noteiktu upes krasta iecirkni. Par mājokli Eiropas ūdele izmanto dabiskās slēptuves vai citu dzīvnieku pamestās alas, nereti arī pati migas ierīkošanai izrok alu, kuru rūpīgi izklāj ar sausu zāli, sūnām un lapām. Rūpes par vasaras sākumā pasauli ieraudzījušajiem mazuļiem ģimeni satur kopā līdz rudenim, kad jaunā paaudze dodas savas teritorijas meklējumos. Ūdele ir plēsējs, īpaši aktīvs ūdenī, bet nobauda arī, piemēram, ogas.
Eiropas ūdeles mīksto kažoku cilvēks ir iekārojis kopš seniem laikiem. Turklāt tā zaudē konkurences cīņā ar Amerikas ūdeli, kas ir lielāka un agresīvāka. Līdz mūsu gadsimta vidum Eiropas ūdele bija bieži sastopama visā Latvijā, bet kopš 1994. gada to šeit ne reizi nav izdevies ieraudzīt.
